Latvijas rūpniecības dati pērnā gada beigās vērtējami ļoti pozitīvi, norāda ekonomisti.
Šogad vide aizvien nebūs viennozīmīga, un panākumi būs atkarīgi no konkrētās rūpniecības nozares, tomēr kopumā rādītāji gada laikā varētu būt pozitīvi.
Db.lv jau rakstīja, ka 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
To ietekmēja apjoma kāpums apstrādes rūpniecībā – par 5,0 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,4 %, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija kritums par 0,3 %.
Galerijā augstāk iespējams iepazīties ar ekspertu komentāriem un prognozēm par rūpniecības nozari!
#1/6
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
2016. gadu apstrādes rūpniecības noslēdza lieliski, ar 11.7% pieaugumu decembrī pret iepriekšējo decembri. Gada kopējais rezultāts ir +5%. Saražotā pārdošanas ieņēmumi auga vien par 1.5%, taču arī iepirkumiem tērēts mazāk — pirmkārt par enerģiju, metāliem, pienu, graudiem.
Jau gada 1.puse sniedza pieņemamus rezultātus, bet izrāviens sākās septembrī. To noteica straujš kāpums kokapstrādē, mašīnbūvē, elektronikā. Pārtikas rūpniecība kā kopums paātrinājumu neveicināja, bet arī tam netraucēja. Rūpniecībai šobrīd ir diezgan labvēlīgs starptautiskais fons. Pirmo reizi kopš 2012. gada sākuma makro dati nozīmīgi pārsniedz iepriekš gaidīto vienlaikus ASV, ES un jaunattīstības valstīs. Bažas par protekcionismu pagaidām ir teorētiskas.
2017. gadā rūpniecība varbūt attīstīsies nedaudz lēnāk nekā pērn, kamēr ekonomikas kopējais pieauguma temps noteikti paātrināsies. Neierasti, bet visai liela riska zona ir kokrūpniecība, konkrēti, enerģētikas produkti. Taču ir citas nozares, kurām klājas lieliski, un nākotne izskatās laba.
Domājams, ka mašīnbūvē auto daļu un elektrisko iekārtu ražošana noturēs gada beigās sasniegto līmeni, līdz ar to pakāpeniski samazinoties gada pieauguma tempam, taču no ļoti augsta līmeņa. Auto daļu ražošanā decembrī tas bija gandrīz 50%. Metālapstrādē pērnais gads nebija tik dinamisks, taču šogad sagaidāms liels kāpums, pateicoties celtniecībai. Jau vairākus gadus ļoti īpaša ekonomikas nozare ir elektronika. Pagājušā gada decembrī izlaides apjoms pārsniedza 2010. gada vidējo jau piecas reizes. Pārsvarā šeit ir runa drīzāk par pakalpojumiem, nevis ražošanu, bet tie ļauj paturēt lielu daļu no produkta pārdošanas cenas.
Jau vairākus mēnešus nīkuļot turpina piena pārstrāde, decembrī izlaide bija par desmitdaļu mazāka nekā pērnā gada sākumā. Acīmredzot daļa ražotāju netiek galā ar iepirkuma cenu ietekmi. Decembrī vēsturiski augstāko punktu sasniedza koksnes izstrādājumu ražošana jeb koksnes dziļākā pārstrāde. Taču par nākamo gadu ir liela nenoteiktība. Plātņu izstrādājumu ražošanā viss būs labi, bet var nākties samazināt granulu izlaides apjomu.
Apstrādes rūpniecības daļa Latvijas ekonomikā ir diezgan neliela, zem ES vidējā līmeņa. Nav par katru cenu jācenšas panākt īpatsvara pieaugums, jo arī citas nozares aug, un tas ir apsveicami. Taču apstrādes rūpniecība spēlē īpaši lielu lomu reģionu pilsētu attīstībā.
Tas tika apliecināts arī ceturtdien notikušajā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā Mašīnbūves un metālapstrādes biznesa forumā Liepājā. Ja Rīgā algas metālapstrādē un mašīnbūvē ir zem pilsētas vidējā, tad tādās vietās kā Liepāja vai Jelgava situācija ir drīzāk pretēja. Turklāt ne tikai tāpēc, ka Rīgā vidējais ienākumu līmenis ir augstāks, bet arī tāpēc, ka šo nozaru rūpnīcās reģionos algu līmenis caurmērā ir augstāks, nekā metāla apstrādātāji un mašīnbūvētāji maksā Rīgā. Tātad tur, jo īpaši Kurzemē un Zemgale, nozaru tehnoloģiskās attīstības līmenis acīmredzot ir augstāks.
Tātad rūpniecībai ir labas iespējas piesaistīt šo reģionu jauniešu ambiciozāko daļu, kamēr Rīgā viņus drīzāk vilinās pakalpojumu nozares. Liepājā prestižas darbavietas rūpniecībā rada gan ārvalstu investori, gan tāds pašmāju biznesa līderis kā UPB grupa. Ir grūti atrast ārvalstu investoru rūpniecībā, kurš būtu vīlies par savu lēmumu, citās nozarēs šajā ziņā situācija ir raibāka. Tuvākajā nākotnē investoru piesaisti rūpniecībā gan Kurzemes ostas pilsētās, gan divās lielākajās Latgales pilsētās jo īpaši aktuālu dara iespējams tālāks tranzīta kritums.
#2/6
Finanšu ministrija
Pēc 2016.gada novembrī sasniegtā pāri par 10% kāpuma arī decembrī rūpniecībā saglabājās izcili izaugsmes tempi, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri rūpniecības produkcijas apjoms ir palielinājies par 11,5%, kas ir straujākais kāpums kopš 2012.gada. Galveno devumu šajā izaugsmē nodrošināja apstrādes rūpniecība ar 11,7% kāpumu salīdzinājumā ar 2015.gada decembri. Tajā pašā laikā ļoti augsti pieauguma tempi sasniegti arī elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – 10,8% un ieguves rūpniecībā – 16,2%.
Salīdzinājumā ar novembri apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms ir audzis par 1,8%, un ražošana palielinās praktiski visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Lielāko devumu nozares straujajā izaugsmē devušas divas no lielākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm – koksnes un koka izstrādājumu ražošana, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošana, kur salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri sasniegts attiecīgi 8,9% un 19,0% pieaugums. Divciparu procentos mērāms kāpums bijis arī lielākajā daļā pārējo apstrādes rūpniecības apakšnozaru, tajā skaitā nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana gada laikā augusi par 21,9%, datoru un elektronisko iekārtu ražošana – par 16,9%, ķīmisko produktu ražošana – par 13,8%.
Pārtikas produktu ražošana, kas atgūstas no Krievijas importa aizlieguma ietekmes, decembrī gada izteiksmē palielinājusies par 1,9% un tas ir jau piektais mēnesis pēc kārtas, kad produkcijas apjomi šajā nozarē ir bijuši lielāki nekā pirms gada. Ražošanas apjomi decembrī samazinājušies tikai divās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – tekstilizstrādājumu ražošanā un apģērbu ražošanā – attiecīgi par 15,3% un 2,9%.
Tāpat kā iepriekšējais mēnesis arī decembris bija ļoti veiksmīgs elektroenerģijas ražotājiem, un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozares izaugsme decembrī sasniedza 10,8%. Elektroenerģijas ražošanas apjoms decembrī bijis par 35% lielāks nekā pirms gada, ko nodrošinājis ražošanas apjomu pieaugums hidroelektrostacijās, kur decembrī saražots gandrīz trīs reizes vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada.
Arī viss 2016.gads kopumā rūpniecības nozarei ir bijis veiksmīgs un ražošanas apjomi rūpniecībā pērn pieauguši par 4,9%. Tajā skaitā apstrādes rūpniecībā fiksēts 5,0% pieaugums, elektroenerģijas un gāzes apgāde palielinājusies par 6,4%, bet ieguves rūpniecībā bijis 0,3% kritums. Sasniedzot straujāko kāpumu kopš 2012.gada, rūpniecība 2016.gadā ir devusi lielāko devumu Latvijas ekonomikas kopējā izaugsmē, kompensējot būvniecības nozares straujo kritumu. 2016.gadā augušas visas trīs lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 7,5%, pārtikas produktu ražošana – par 0,9% un gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 8,8%. Jāuzteic arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kas pērn sasniegusi 15,5% kāpumu, un, ļoti strauji augot visus gadus laikā pēc ekonomiskās krīzes, būtiski palielinājusi savu devumu apstrādes rūpniecības kopējā izlaidē. Spēcīgs pieaugums 2016.gadā bijis arī nemetālisko minerālu izstrādājumu jeb būvmateriālu ražošanā – par 11,1%.
Pēdējo mēnešu attīstība ar stabili augošiem izlaides apjomiem praktiski visās apstrādes rūpniecības nozarēs un ziņas par augošajiem elektroenerģijas ražošanas apjomiem janvārī ļauj sagaidīt labus rūpniecības izaugsmes tempus arī tuvākajos mēnešos un 2017.gadā kopā. Par Latvijas eksportam labvēlīgu situāciju signalizē uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās Eiropā, kur eirozonā ekonomikas sentimenta indekss (ESI) janvārī sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā, savukārt eksportu uz eirozonā neietilpstošām valstīm var veicināt zemais eiro kurss. Arī pašā Latvijā, lai gan kopējais noskaņojums pēdējos mēnešos ir nedaudz pasliktinājies, rūpnieku konfidences rādītājs stabili uzlabojas, un ir labākais kopš 2014.gada sākuma.
#3/6
Ekonomikas ministrija
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi decembrī pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem bija par 14,5% lielāki nekā pirms gada, bet pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem – par 11,5%. Savukārt, salīdzinot ar novembri, apstrādes rūpniecības izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 0,2%. Kopumā gada ražošanas apjomi par 5,6% pārsniedza pagājušā gada rādītāju (pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem).
Turpinoties iepriekšējo mēnešu tendencei, arīdecembrī gada griezumā (pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem) pieauga abu lielāko rūpniecības nozaru – kokrūpniecības un pārtikas rūpniecības ražošanas apjomi – attiecīgi par 11,7% un 3,8%. Kokrūpniecība visu 2016.gadu attīstījās stabili, savukārt pārtikas rūpniecībā gada pirmajā pusē atsevišķos mēnešos gada griezumā bija vērojams apjomu samazinājums.
Ievērojama izaugsme turpinās arī strauji augošajā datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (+21,1%). Jau piekto mēnesi ievērojami pieaug arī nemetālisko minerālu ražošanas apjomi (+24,4%).
Decembrī pieaugumi bija vērojami gandrīz visās rūpniecības apakšnozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā (+22,3%), dzērienu ražošanā (+5,3%), ķīmisko vielu un produktu ražošanā (+16,4%), elektrisko iekārtu ražošanā (+40,7%), mēbeļu ražošanā (+15,6%), poligrāfijā (+4,4%), iekārtu un mašīnu ražošanā (+16,6%), transportlīdzekļu ražošanā (+51,6%), un papīra izstrādājumu ražošanā (+5,2%).
Savukārt apjomu samazinājums decembrī gada griezumā bija vērojams vien gumijas un plastmasu, kā arī, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā.
Kopumā gadā rūpniecības attīstība bija straujāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Lielāko ieguldījumu nozares attīstībā veidoja kokrūpniecība. Gada laikā būtiski palielinājās arī gatavo metālizstrādājumu, nemetālisko minerālu, datoru, elektronisko un optisko iekārtu, kā arī pārtikas rūpniecības ražošanas apjomi.
Pieaug arī apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas eksporta daļa. 2016.gadā tika eksportēta aptuveni 2/3 daļas no visas apstrādes rūpniecības produkcijas. Lielākā daļa produkcijas tiek realizēta ES valstu tirgos. Galvenās apstrādes rūpniecības eksporta preces ir koksne un tās izstrādājumi, elektriskās un optiskās iekārtas, pārtikas ķīmiskās un rūpniecības preces.
Ekonomikas ministrija prognozē ka arī šogad apstrādes rūpniecībā turpināsies stabila izaugsme. Pieauguma tempus noteiks gan uzņēmēju spēja veicināt konkurētspējas pieaugumu, gan ārējie faktori – ES valstu izaugsmes un ekonomiskās situācijas NVS valstīs.
#4/6
Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava
2016. gadā kopumā apstrādes rūpniecība uzrādīja labāku izaugsmi nekā daudzi gaidījuši, apjomiem augot par 5% salīdzinājumā ar 2015. gadu (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Tam palīdzēja arī gada noslēguma pozitīvā nots – decembrī apstrādes rūpniecība augusi par 11.7%. Ņemot vērā šī brīža aplēses par ekonomikas izaugsmi 2016. gadā kopumā, apstrādes rūpniecības sniegums vērtējams kā ļoti labs. Tādējādi apstrādes rūpniecība ir viena no galvenajām nozarēm, kas balstījusi IKP izaugsmi 2016. gadā. Ņemot vērā šķietami labās apstrādes rūpniecības perspektīvas, šī tendence, visticamāk, turpināsies arī šogad.
Par spīti dažādiem – gan ārējiem, gan iekšējiem – satricinājumiem lielais vairums nozaru 2016. gadā augušas, taču izaugsmes tempu diapazons bijis diezgan plašs. Starp apstrādes rūpniecības flagmaņiem gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomi pēc krituma 2015. gadā auguši par 8.8% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Koksnes un koka izstrādājumu ražošanas apjomi gada griezumā auguši par 7.5%. Šādā tempā kokrūpniekiem izdevies audzēt apjomus jau trešo gadu pēc kārtas. Arī pārtikas produktu ražošanas apjomi atgriezušies plusos un auguši par 0.9%. Citas nozares, kurām labi veicies, ir datoru, elektronisko un optisko ierīču ražošana (15.5%) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (11.1% pieaugums pēc krituma 2015. gadā). Sliktāk gājis apģērbu (-3.7%), ķīmisko produktu ražošanai (-1.7%) un iekāru remontam (-3.8%).
Kā rāda noskaņojums, šī brīža skats uz 2017. gadu apstrādes rūpniecībā veras gana optimistisks. Eirozonas apstrādes rūpniecības iepirkumu menedžeru indekss turpina uzstādīt rekordus pāris pēdējo gadu griezumā. Arī Latvijas rūpnieku noskaņojums rāda spēcīgu augšupejošu tendenci. Tas nav bez pamata. Eirozonā gaidāma laba izaugsme, tādējādi ārējais pieprasījums un eksporta potenciāls nostiprināsies. Krievija, visticamāk, šogad izkulsies no nedienām. Pieprasījums tur, kas iepriekš ierobežojis izaugsmi, lēnām uzlabosies. Laiks rādīs, vai no tā redzēsim taustāmu iespaidu. Tāpat atgriežoties lielākai aktivitātei būvniecībā, arī iekšējais pieprasījums dos papildus impulsu izaugsmei. Tas, kas var raisīt bažas, ir konkurētspēja. Ražotāju izmaksas, tostarp darbinieku algas, sagaidāms, augs spējāk nekā pērn. Lai nezaudētu konkurētspēju, būs nepieciešams celt ražīgumu investējot. Apstrādes rūpnieku investīcijas pērn bijušas gausas. Pirmajos trīs 2016. gada ceturkšņos, salīdzinot ar to pašu periodu 2015. gadā, nefinanšu investīcijas apstrādes rūpniecībā sarukušas par teju 30% (iekārtās un mašīnās par vairāk kā 40%). Viens no iemesliem tam bijis politiskā un ģeopolitiskā nenoteiktība. Tā saistībā ar Brexit procesu, vēlēšanām Eiropā un ASV prezidenta Trampa neparedzamību saglabāsies arī šogad. Jācer, ka gaidas par pieprasījuma uzlabošanos, ar nenoteiktību saistīto piesardzību apslāpēs.
#5/6
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Rūpniecības decembra dati turpina priecēt, kas apliecina, ka nozare ir noķērusi labu ceļavēju. Izteikta nozares aktivizēšanās bija novērojama gada nogalē, kas saskanēja ar globālās konjunktūras izmaiņām un ļāva krietni uzlabot gan visa gada, gan arī IKP rādītājus. Rezultātā pērnā gada veikums ir apsteidz vēl salīdzinoši nesenās prognozes - uzrādot 4.9% pieaugumu. Šādu iznākumu palīdzēja kaldināt pieaugums apstrādes rūpniecībā par 5%, kā arī labvēlīgie apstākļi elektroenerģijas eksportā, kas ļāva elektroenerģijas un gāzes apgādei palielināties par 6.4%. Tikmēr, atspoguļojot sarežģījumus būvniecībā, ruka ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes apjomi - -0.3%.
Neskatoties uz labo kopējo nozares sniegumu, apģērbu ražošanas apjomi pērn turpināja kristies. Šis gads nozarei varētu nest labvēlīgākas vēsmas. Taču Krievijas tirgus pirktspējas kritums turpinās bremzēt attīstību. Tāpat apjomu kritums bija vērojams ķīmisko vielu un produktu ražošanā, kā arī kuģu būvē un remontā. Kuģu būves un remonta nozares pārstāvju izteikumi liecina, kas situācija kuģu būvē un remontā tuvākajā laikā varētu uzlaboties.
Globālie nozares noskaņojuma indeksi turpina kāpumu, ļauj prognozēt, ka tuvākajā laikā apstrādes rūpniecības izaugsme turpināsies. Pēdējos mēnešos uzrādīto tempu gada garumā noturēt būs grūti. Tomēr šogad ir visas iespējas izaugsmi noturēt pērnā gada līmenī. Uzturot šādu pieauguma tempu, strauji aktualizēsies investīciju jautājums, kas būs labs priekšnosacījums stabilākai un dzīvīgākai izaugsmei. Brīvo jaudu pārpalikums pasaules lielākajās ekonomikās ir pietuvojies līmenim, kas parasti liecina par investīciju cikla sākšanos. Taču valdošā nenoteiktība pārskatāmā nākotnē būs nopietns šķērslis investīcijām.
#6/6
Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs
Gada nogale apstrādes rūpniecības nozarē padevusies varena. Izaugsme ir bijusi strauja un visaptveroša – straujš saražotās produkcijas apjomu kāpums vērojams lielākajā daļā apakšnozaru.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem 2016. gada decembrī apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 1.8% (izņemot sezonalitātes radītos efektus), bet gada pieaugums saglabājies ļoti augsts – 11.7% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). 2016. gadā kopumā apstrādes rūpniecības nozare saražoja par 5.0% vairāk produkcijas (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), nekā 2015. gadā.
Līdz ar to apstrādes rūpniecība bija viena no nozarēm, kas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmē sniedza lielāko ieguldījumu.
2016. gadu var vērtēt kā visai veiksmīgu gadu. Nozare tajā sasniedza pēdējos gados straujāko izaugsmes tempu. Gada ietvaros pakāpeniski mazinājās arī Krievijas sankciju ietekme uz nozari. Tā vietā nāca bažas par Brexit ietekmi uz nozari, bet, no šodienas perspektīvas raugoties, nevarētu teikt, ka tā ir bijusi būtiska. Par to liecina kaut vai tas, ka lielāko devumu kopējās nozares izaugsmē 2016. gadā nodrošināja kokrūpniecība, kurai Lielbritānija ir nozīmīgs eksporta galamērķis.
Kokrūpniecības saražotās produkcijas apjoms 2016. gadā audzis par 7.5%, kas vērtējams kā ļoti labs rezultāts. To noteica iepriekšējos gados nozarē veiktās investīcijas gan jaudu palielināšanā, gan ražotās produkcijas diversificēšanā.
Arī otrā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare – pārtikas ražošana – gadu pabeidza ar pozitīvu pieauguma tempu – 0.9%. Lai arī atsevišķos nozares segmentos vēl jūtama Krievijas tirgus nepieejamība, tomēr kopumā nozares komersanti spējuši kāpināt izlaides apjomus.
Jau pierasts, ka par straujāk augošo nozari Latvijā jādēvē datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kuras milzis "Mikrotīkls" turpina kāpināt savu izlaidi (15.5%). Tāpat atzīstami rezultāti metālizstrādājumu (8.8%), būvmateriālu (11.1%) un iekārtu un mehānismu ražotājiem (7.8%). Vienīgās divas nozares, kurās izlaide būtiski samazinājās, ir apģērbu (-3.7%) un ķīmisko vielu ražošana (-1.7%). Pateicoties ļoti labajiem elektrības ģenerācijas rādītājiem gada nogalē, arī enerģētikas nozares izlaide 2016. gadā pieaugusi – par 6.4%.
Apstrādes rūpniecības nozares uzņēmumu situāciju reālie apjomi (salīdzināmajās cenās) gan pilnībā neraksturo. Jāņem vērā, ka nominālajā pusē (naudas izteiksmē) situācija ir bijusi vājāka. Proti, gatavās produkcijas realizācija izteikta faktiskajās cenās 2016. gadā pieaugusi vien par 1.5%, t.sk. vietējā tirgū samazinājās par 0.3%, bet eksporta tirgos kāpa par 3.4%. Kādēļ tas svarīgi? Jo šie rādītāji labāk atspoguļo nozares uzņēmumu finansiālo stāvokli. Daļēji atšķirību starp saražotās produkcijas apjomu un realizācijas apjomiem, protams, skaidro cenu dinamika. 2016. gada ietvaros ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar 2015. gadu ir mazinājies par 1.4%. Pārējo, visticamāk, izskaidro gatavās produkcijas krājumu pieaugums atsevišķās nozarēs (piemēram, būvmateriālu ražošanā, ko noteica būvniecības nozares problēmas) un statistikas novirzes.
2017. gadā apstrādes rūpniecības nozares saražotās produkcijas apjoms varētu kāpt par 3-4%. Pirmkārt, pakāpeniski atjaunojoties būvniecības apjomiem, noteiktu vilkmi vajadzētu sajust tām nozarēm, kas saistītas ar vietējo būvniecības tirgu – būvmateriālu ražotājiem, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražotājiem, atsevišķiem metālapstrādes un ķīmisko vielu ražošanas apakšnozaru uzņēmumiem, kā arī ieguves rūpniecībai.
Arī pārējām eksportējošajām nozarēm vismaz pagaidām izskatās, ka situācija kļūst labvēlīgāka – ārējās tirdzniecības partnervalstīs dažāda veida noskaņojuma rādītāji uzlabojas, būvniecības tirgus stabilizējas (Eiropas Komisijas apkopotais būvnieku noskaņojuma rādītājs Eiropas Savienībā (ES) uzlabojies līdz līmenim, kas pēdējo reizi redzēti 2008. gadā; arī rūpnieku noskaņojums pēdējos mēnešos uzlabojas).
Vājākas izaugsmes cerības 2017. gadā ir pārtikas ražotājiem, kuru produkcijas realizācijas kāpināšanas iespējas vietējā tirgū ir ierobežotas (vienīgi aizvietojot importa preces), bet ārējos tirgos pārtikas rūpniecībā ir ļoti stipra konkurence.
2017. gadā rūpniecības nozare turpinās raudzīties Lielbritānijas virzienā – īpaši kokrūpniecības nozare vēros, kādā veidā tiks īstenota Lielbritānijas izstāšanās no ES. Tāpat nozare ar lielu uzmanību sekos līdzi tiem lēmumiem, kas 2017. gadā tiks pieņemti saistībā uz turpmāko nodokļu un energotarifu politiku – lai arī tie, visticamāk, neietekmēs uzņēmumu darbību 2017. gadā, bet vidējā termiņa attīstības plānus šie lēmumi varētu pārskatīt gan.