Lai gan statistikas dati liecina par rūpniecības pieaugumu septembrī 1,2% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un apstrādes rūpniecības izlaide ir nelielā attālumā no 2008. gada labāko mēnešu apjomiem, eksperti norāda - Latvijas rūpniekiem pārlieks optimisms varētu būt bīstams.

«Ar rūpnieku sasniegumiem pēdējo divu gadu laikā varam lepoties, taču ļauties pārliekam optimismam par nākotnes attīstību ir riskanti,» norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Lai gan šājā gadā rūpniecības izaugsme palēninājās, uzņēmumi turpina palielināt ražošanas apjomus – pašlaik tie ir pārsnieguši 2007. gada vidējo līmeni.

«Šodien saņemtā ziņa par rūpniecības izaugsmes turpināšanos parāda – lai gan Latvija vismaz pagaidām nav straujāk augošā Eiropas ekonomika, vismaz tās snieguma attiecība pret iepriekš prognozēto un pašreizējā virzība padara to par uzticamāko patīkamo pārsteiguma avotu,» uzskata DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Septembrī rūpniecība pret iepriekšējo mēnesi auga par 1,2%, apstrādes rūpniecība vēl vairāk - par 2,2%, tai atgriežoties pie divciparu kāpuma gada griezumā. Apstrādes rūpniecības izlaide ir pavisam nelielā attālumā no līdz šim augstākajiem mēneša apjomiem 2008. gada sākumā.

Noskaņojuma dati un ziņas no nozarēm like domāt – ja oktobrī nozarē noticis kritums (kas nebūt nav neizbēgami), tad tas bijis mērens, norāda P. Strautiņš. Tomēr arvien ticamāka kļūst iespēja, ka nākotnē pārmaiņas būs stipri nepatīkamas.

«Īstenībā Latvijas ražotāji jau kļūst piesardzīgāki – konfidences jeb noskaņojuma aptaujas apstrādes rūpniecībā rāda, ka gan jaunu pasūtījumu skaita novērtējums pēdējos mēnešos ir sarucis, gan gaidas par eksporta apjomiem turpmākiem mēnešiem ir sākušas pasliktināties. Nenoteiktībai Eiropā pieaugot un izaugsmei bremzējoties, rūpniecības attīstība Baltijas jūras reģionā, visticamāk, palēnināsies, kas atstās iespaidu arī uz Latvijas ražošanas apjomiem. To, cik liels šis negatīvais efekts būs, noteikts mūsu konkurētspēja – savu nišu noieta tirgos var atrast par krītošā pieprasījuma apstākļos, jo īpaši tādiem maziem rūpniecības apjomiem kā Latvijā, bet par to ir jācīnās,» norāda L. Strašuna.

«Savukārt metālu izlaides datos iespējamu pasaules krīzes ietekmi pat bez īpašas iztēles var saskatīt jau šobrīd. Kaut arī ilglaicīgās perspektīvas metālu un mašīnbūves nozarēm ir ļoti labas, kāpums uz jaunām virsotnēm nebūs vienmērīgs,» stāsta P. Strautiņš, norādot, ka salīdzinoši droša tuvākajā nākotnē var būt pārtikas pārstrāde. To mazāk skars cikliskie efekti, tāpat šjā nozarē pieaug uzņēmumu skaits, kas sasniedz eksportam nepieciešamo kritisko masu un prasmes, palīdzēs arī ārvalstu investīcijas.

Pat, ja pasaules ekonomika kopumā ieslīdēs stagnācijā, pārtikas patēriņš augs, jo valstis ar līdz šim zemiem ienākumiem turpinās attīstīties.

Divas nozares, kas līdz šim stipri atpaliek no gada sākumā gaidītā snieguma, ir poligrāfija un ķīmisko preču ražošana.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra