Viens no ekonomikas izaugsmes galvenajiem vilcējspēkiem joprojām bijis mājsaimniecību patēriņš, ko turpināja balstīt salīdzinoši liels algu kāpums un ļoti zema inflācija, norāda eksperti.
Viņi paredz, ka turpmākā Latvijas tautsaimniecības attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām.
Ar ekspertu vērtējumu un prognozēm par ekonomikas izaugsmi sīkāk iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/7
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs
Kā gaidīts, ekonomikas izaugsme šogad 1.ceturksnī saglabājusies līdzīga pērnā gada pēdējā ceturksnī sasniegtajam gada pieaugumam. Izaugsmes viens no galvenajiem vilcējspēkiem, izskatās, joprojām bijis mājsaimniecību patēriņš. To turpinājis balstīt salīdzinoši liels algu kāpums un ļoti zema inflācija. Patērētāju noskaņojums turpinājis uzlaboties arī aprīlī. Savukārt Krievijas ekonomikas lejupslīde, visticamāk, ir galvenais izaugsmi palēninošais faktors. Tas kavējis gan eksportu, gan investīciju aktivitāti. Preču eksports uz Krieviju janvārī-februārī kritās par 28% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, un šis kritums, visticamāk, kļūs vēl dziļāks tuvākajos mēnešos. Šādos nelabvēlīgos ārējās vides apstākļos pozitīvi vērtējams apstrādes rūpniecības kāpums 1.ceturksnī par 4%, kas izaugsmes bāzi padarījis nedaudz plašāku – tas ir, ekonomiku velk ne tikai patērētāji.
Swedbank šī gada IKP izaugsmes prognoze ir 1,9%, kas ir nedaudz zem pērnā gada 2,4%. Viens no galvenajiem iemesliem gausākai izaugsmei ir gaidāmā recesija Krievijā. Tas mazinās gan eksportu uz Krieviju, gan atstās negatīvu iespaidu uz investīciju plānu realizēšanu. Tiesa Latvijas kopējais eksports šogad augs, lai arī lēni. Proti, kritumu Krievijā kompensēs kāpums citos tirgos – tai skaitā, eirozonā, kur paredzama spējāka izaugsmes atgūšanās. Eksportu veicinās arī gaidāmā Liepājas Metalurga ražošanas apjomu palielināšanās. Mājsaimniecības varēs atļauties palielināt savus tēriņus, jo algas turpinās augt, kamēr cenu kāpums joprojām būs visai pieticīgs. Mājsaimniecību patēriņš šogad joprojām būs galvenais izaugsmes dzinējspēks.
#2/7
Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs
Pirmā ceturkšņa izaugsmes rādītājs nav tāds, ar kuru būtu liels iemesls lepoties, jo labie privātā patēriņa dati liecināja, ka IKP izaugsmes tempi varētu būt straujāki. Mazumtirdzniecības apjoms pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu pieaudzis par 7,5%, kas lika domāt, ka arī IKP izaugsmes rādītāji varētu būt labāki, nekā prognozēts gada sākumā. Lai gan detalizēti dati par nozarēm šobrīd nav pieejami, visticamāk, straujāku IKP izaugsmi pirmajā ceturksnī ir bremzējusi rūpniecība un būvniecības sektors, kā arī vairumtirdzniecība, kurai klājas daudz grūtāk nekā mazumtirdzniecībai. Jāsaka gan, ka salīdzinoši sliktie pirmā ceturkšņa dati nav tika Latvijas fenomens, bet, piemēram, arī ASV un Lielbritānijā, kas pēdējā laikā bija reģioni ar vienu no labākajiem izaugsmes rādītājiem pasaulē, gads iesācies samērā gausi. Visticamāk, jau otrajā ceturksnī redzēsim labākus IKP gada izaugsmes rādītājus. Eksperti gada sākumā izteikto prognozi par Latvijas IKP izaugsmi 2,6% apmērā 2015.gada atstāj nemainīgu.
#3/7
Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs
Nākamo ceturkšņu un arī gada kopējā IKP izaugsme būs lielā mērā atkarīga no vairākiem faktoriem. Eiropas Centrālās bankas īstenotā monetārā politika jau ir devusi savu pienesumu noskaņojuma rādītāju uzlabojumā. Tomēr to, vai tiem sekos arī reālā ekonomika, rādīs laiks. Zemās naftas cenas ir papildu stimuls tautsaimniecības attīstībai gan Latvijā, gan eiro zonā, tomēr nav pilnīgas skaidrības, cik ilgi saglabāsies zemo naftas cenu periods. Tāpat ļoti būtiska būs tālākā ģeopolitiskās situācijas attīstība. Šobrīd gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji ietur pauzi nopietnu investīciju lēmumu pieņemšanā – ģeopolitiskā situācija ir viens no galvenajiem iemesliem tam. Uzlabojoties ģeopolitiskajam klimatam, iespējams, arī ekonomikas dalībnieku piesardzīgums lēmumu pieņemšanā varētu nedaudz mazināties, kas ļautu tautsaimniecībai attīstīties straujāk. Un otrādi – no jauna eskalējoties situācijai, ekonomikas dalībnieki var saglabāt vai pat kļūt vēl piesardzīgāki, ierobežojot tēriņus. Kā pozitīva ziņa ir arī tas, ka šā gada 2. ceturksnī savu darbību atsāk KVV Liepājas metalurgs rūpnīca, kas noteikti atstās pozitīvu iespaidu uz apstrādes rūpniecību un netiešā veidā arī uz citām tautsaimniecības nozarēm. Jāatgādina, ka IKP ātrais novērtējums balstās uz operatīvi pieejamajiem datiem par dažām no tautsaimniecības nozarēm, kā arī nodokļu ieņēmumu datiem.
#4/7
Ekonomikas ministrija
Ka jau bija gaidāms, ekonomikas problēmas Krievijā būtiski ietekmēja Latvijas eksporta iespējas – šogad divos mēnešos kopējie preču eksporta apjomi uz Krieviju bija par 28 % mazāki nekā pirms gada. Tajā pašā laikā ekonomiskās situācijas pakāpeniskā uzlabošanās ES pozitīvi ietekmēja Latvijas eksportu uz šīm valstīm – divos mēnešos pieaugums par 3,2%. Arī uz trešajām valstīm eksporta apjomi gada sākumā pieauga, kas liecina, ka Latvijas ražotāji spēj diversificēt savus noieta tirgus un kopumā gada pirmajos mēnešos preču eksporta apjomi pat nedaudz pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni. Pieaugums eksportā ir pozitīvi ietekmējis apstrādes rūpniecību, kur ražošanas apjomi 1. ceturksnī ir pieauguši par 4%, salīdzinot ar pagājušā gada 1.ceturksni.
Turpmākā Latvijas tautsaimniecības attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām. No vienas puses eksportu ierobežos vājais pieprasījums NVS valstu tirgos, bet no otras puses eksportu pozitīvi ietekmēs turpmākā ekonomikas situācijas uzlabošanās lielākajā noieta tirgū – ES. Būtiska loma būs arī uzņēmēju spējai diversificēt savus noieta tirgus. Latvijas ekonomikas izaugsme kopumā šogad varētu būt 2%.
#5/7
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
IKP pieaugums šī gada 1.ceturksnī ir lielāks par prognozēto un tā ir laba zīme 2015.gadam kopumā. Priekšnosacījumi ekonomikas izaugsmei sekojošajos periodos uzlabosies, turklāt diezgan strauji.
Īsi pirms aizvadītā ceturkšņa sākuma notika straujš Krievijas rubļa vērtības kritums, bet šī valsts joprojām ir nozīmīgs noieta tirgus vairākām nozarēm. Ja ekonomika spējusi saglabāt faktiski nemainīgu pieauguma tempu šādos apstākļos, tas ir spēcīgs apstiprinājums manis iepriekš paustajam viedoklim, ka izaugsmes prognožu samazināšana ir bijusi pārspīlēta. DNB banka prognozē, ka šogad IKP pieaugs par 2,8%.
Ir jānotiek kaut kam ārkārtējam, lai galvenās eksportējošās nozares — apstrādes rūpniecības pieaugums 2.ceturksnī nepaātrinātos. Tiek pabeigti nozīmīgi investīciju projekti, atsāk darboties metalurģijas nozare, pārmērīgais Krievijas rubļa vērtības kritums tiek koriģēts. Šīs valsts reālā IKP kritums padziļinās, taču mūsu eksportētājiem daudz svarīgāk ir tas, kas notiek ar Krievijas nominālo, nevis reālo kopproduktu. SVF prognozē, ka Krievijas IKP šogad būs 75,5 triljoni rubļu, pretstatā 71 triljonam eiro pērn. Ja rubļa vērtība pret eiro strauji krīt, tas ir vājš mierinājums, taču šobrīd valūtas kurss ir tikai par 14% zemāks nekā pirms gada. Visdrīzāk gadā kopumā Krievijas IKP eiro izteiksmē būs mazāks nekā pērn, bet starpība būs mazāka nekā iepriekš gaidīts, un, ja mūsu rūpniecība spēja tikt galā ar gada sākuma pārdzīvojumiem, tad turpmāk jau būs vieglāk. Nekādu bažu nav par patēriņa augšupeju šogad, algu kāpums ir straujš, bet inflācija būs ļoti zema.
#6/7
CBL Asset Management Tirgus analīzes nodaļas ekonomiste Simona Striževska
Pēc divu ceturkšņu pārtraukuma, apstrādes rūpniecības izlaides apjoms pieauga par 4% un pienesums IKP pieauguma ciparam atkal kļuva pozitīvs. Turklāt, kopš gada sākuma no metālapstrādes nozares dinamikas, kura iepriekšējo gadu laikā ir bremzējusi apstr ādes rūpniecības sektora izaugsmi, ir uzzuduši mīnusi, un pakāpeniskā Liepājas Metalurgs ražošanas atsākšana varētu pozitīvi atsaukties sektora sniegumā arī tuvāko ceturkšņu laikā.
Mēs atstājam mūsu prognozi nemainīgu, paredzot, ka Latvijas IKP pieaugums 2015. gadā varētu saglabāties 2-2,5% robežās. Pēc atslābuma 2014. gada otrajā pusē, makro klimats eirozonā ir kļuvis pavasarīgi silts. Kopš pērnā gada nogales ir pieaudzis eirozonas uzņēmēju un patērētāju optimisms, savukārt pozitīvā ietekme no lētā eiro, zemām naftas cenām un kreditēšanas tirgus atdzīvin āšanās kļuvusi taustāmāka. Skatoties Austrumu virzienā, kaut arī ģeopolitiskā fons reģionā kopumā saglabājas nemierīgs un Krievijas ekonomikas izlaide arī tuvāko ceturkšņu laikā visdrīzāk turpinās sarauties, naftas cenu stabilizācija un rubļa atsitiens finanšu tirgos padarīja situ ācija nedaudz cerīgāku.
#7/7
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Neskatoties uz salīdzinoši drūmajām gaidām pērnā gada beigās un gada sākumā, 2015. gada ekonomikas izredzes ir vērtējamas kā mēreni pozitīvas, kaut izaugsmes temps vairs nebūs starp straujākajiem ES. Noskaņojums ekonomikā ir salīdzinoši stabils, kā pamatā ir divi faktori. Pirmais izriet no pozitīvās ziņu plūsmas no eirozonas un labākas tās izaugsmes prognozes. Otrs, no notikumu epicentra nedaudz malā ir pavirzījusies karadarbība Ukrainā.
Salīdzinoši vājāks 1. ceturkšņa veikums bija sagaidāms, jo to ietekmēja siltā Latvijas ziema, kā dēļ kritās rūpnieciskās ražošanas apjomi, vājā arējā vide, kā arī nenoteiktība ap maksātnespējas likumu, kas ievērojami palēnināja jaunu kredītu izsniegšanu. Turpmākajos ceturkšņos izaugsme turpinās balstīties uz privātā patēriņa pleciem. Reālā darba samaksa turpina pieaugt. Tikmēr eirozonas izaugsmes nostiprināšanās uzlabo eksporta perspektīvas. Tomēr valdībai ir aktīvi jāturpina atbalstīt un veicināt jaunu eksporta tirgu apgūšanu, kā arī jāmudina uzņēmēji aktīvāk domāt par attīstību un inovācijām.
Drošības apsvērumiem būs liela nozīme investīciju aktivitātē, kā arī apgrūtinās jaunu ārvalstu investīciju piesaistīšanu. ES fondu apguve būs viens no galvenajiem investīciju avotiem. Taču primārais joprojām būs Krievijas faktors, respektīvi, tās rīcība Ukrainā un citviet reģionā. Pieņemot, ka ārējās drošības situācija krasi nepasliktināsies un nebūs pamats runām par jaunu sankciju vilni, ekonomikas izaugsme turpmākajos ceturkšņos varētu nedaudz paātrināties, kas ļauj saglabāt līdzšinējo IKP pieauguma prognozi – 2,4%. Tomēr, ja drošības situācija pasliktināsies, izaugsmes tempi noplaks.