Mūsdienās enerģētiku var salīdzināt ar tautsaimniecības asinsriti, un tā lielā mērā atspoguļo valsts ekonomikas attīstības un sabiedrības labklājības līmeni.
Par enerģētikas nozari un tās politikas veidošanu mūsu valstī atbild Ekonomikas ministrija, kura turpina iepriekšējās valdības iesāktos darbus, tajā skaitā izstrādā nozīmīgo likumprojektu par enerģētikas stratēģiju līdz 2030. gadam. Jāatzīst, ka līdz šim enerģētikas politikas attīstību Latvijā lielā mērā noteica vēsturiski ietekmīgākie nozares monopoluzņēmumi, nevis politiķi, kuriem būtu jāaizstāv enerģijas lietotāju intereses. Tādēļ ministrijas darba kārtībā pašlaik atrodas sarežģīts uzdevums - sagatavot un nodot valdībai apstiprināšanai tādu enerģētikas stratēģiju, kuras prioritāte būtu valsts tautsaimniecības ilgtspējīga attīstība, tai pakārtojot ES direktīvas un mūsu enerģijas ražotāju, ieskaitot atjaunojamās (zaļās) enerģijas dažādo tehnoloģijupārstāvju, intereses. Risinot šo komplicēto uzdevumu, nedrīkstam pienācīgi nenovērtēt to, ka mums nav daudz tādu jomu, kurās Latvija starp citām valstīm joprojām ir līderpozīcijās pozitīvā nozīmē. Viena no šādām jomām ir atjaunojamās enerģijas izmantošana, kur Latvija ES ir otrajā vietā aiz Zviedrijas.
Sabiedrībai un politiķiem jāapzinās, ka šis sasniegums ir mūsu nacionālā vērtība, par ko lielā mērā esam samaksājuši ar mantotās padomju laika rūpniecības zaudēšanu. Tā ir vērtība, kuras nozīme modernajā pasaulē sāk arvien straujāk pieaugt ne tikai emocionālā nozīmē, bet arī pavisam praktiski, jo vietējie energoresursi ļauj samazināt izmaksas, stiprināt konkurētspēju un palielināt energoapgādes drošību.
Jāapzinās, ka jau pārskatāmā nākotnē atjaunojamo energoresursu loma valstu energobilancēs ievērojami palēninās izsīkstošo fosilo kurināmo līdz šim pārliecinošo uzvaras gājienu ne tikai ilgtspējas, bet arī mazāk svārstīgu cenu un drošāku piegāžu dēļ. Ja nevaram balstīt savas valsts labklājību uz bagātīgu naftas vai gāzes iegulu tūlītēju izmantošanu, atjaunojamie resursi ir Dieva dota bagātība, kas iespējami efektīvi jāizmanto, ražojot produktus ar maksimāli lielu pievienoto vērtību.