Latvijas un arī reģiona apstrādes rūpniecība pierādījusi, ka spēj veiksmīgi pretoties Eiropas problēmām, norāda eksperti.

Jau ilgāku laiku apstrādes rūpniecībā kāpums mijas ar kritumu, tomēr uzņēmēju noskaņojums ir diezgan stabils, norāda Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts. Proti, rūpniecībā turpinās izaugsme - lai arī līkumaina, tomēr noturīga.

Tomēr gan vēsturiskā, gan šī brīža ārējās vides apstākļu kontekstā, pašreizējais izlaides apjoms joprojām saglabājas ļoti augstā līmenī, uzsver Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs.

Kopš gada sākuma Latvijas rūpniecības noskaņojuma rādītājs ir uzlabojies par 1,5 punktiem, tikmēr eiro zonā – pasliktinājies par 5,5 punktiem, kas norāda uz to, ka nākotnē arī Latvijas apstrādes rūpniecības nozare varētu saskarties ar problēmām mazāku ārvalstu pasūtījumu veidā. Tomēr no otras puses iezīmējas ļoti izteikta tendence – rūpniecības noskaņojuma rādītāju pasliktinājums galvenokārt ir novērojams problemātiskajā Eiropas daļā, kamēr ziemeļaustrumu reģionā noskaņojuma rādītāji uzlabojas.

Galvenokārt tieši metālu ražošanas straujais pieaugums šī gada sākumā ir ļāvis apstrādes rūpniecībai saglabāt augšupvērsto tendenci, skaidro I. Kasjanovs. To nodrošināja liela investīciju projekta realizācija a/s Liepājas Metalurgs, kas kārtējo reizi norāda, cik būtiska ir lielo investīciju projektu realizācija. Šobrīd nozarē vairs nav šādu – gandrīz 100 miljonu investīciju projektu, taču ir vairāki pēc apjoma mazāki projekti, kam, visticamāk, arī gada otrajā pusē vajadzētu dot pozitīvu pienesumu nozares saražotās produkcijas apjoma pieaugumā.

Priecē arī tas, ka investīciju struktūrā parādās lielāka daudzveidība, uzsver centrālās bankas eksperts. Tam vajadzētu nodrošināt, ka pēc kāda laika pakāpeniski mazināsies Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides specializācija, kas pieauga pēckrīzes periodā, strauji palielinoties kokrūpniecības un metālu izlaidei.

«Tieši tāpēc jo vairāk priecē, ka jau šobrīd arvien biežāk vismaz viena mēneša griezumā izšauj kāda no otrā ešelona nozarēm – transportlīdzekļu ražošana, ķīmiskā rūpniecība, apģērbu ražošana, farmācija u.c. nozares.
Tikmēr par ārējo fonu apstrādes rūpniecības turpmākai attīstībai joprojām saglabājas neskaidrība – samazinās gan visi noskaņojuma rādītāji, gan arī joprojām nav redzams risinājums atsevišķu eiro zonas valstu krīzei,» norāda eksperts.

Turpmākās perspektīvas turpina uzturēt nepastāvīgus laikapstākļus, jo pēdējā laikā arī citu pasaules reģionu ekonomiku vērtējumi ir apmākušies, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Tomēr, saglabājot pragmatisku attīstības izvērtējumu, rūpniecības attīstība ies savu gaitu.

Straujāka attīstība ir iespējama, tikai kāpinot investīcijas, norāda D. Stikuts. Tādējādi ir nepieciešams veicināt ne tikai Eiropas Savienības fondu apguvi, bet arī pieprasījumu pēc kredītiem. Savukārt tas iespējams tikai tad, ja uzņēmējiem būs lielāka drošība un noteiktība, tai skaitā arī zemākas darbaspēka izmaksas.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra