Šajā gadā sagaidāms apstrādes rūpniecības pieaugums, bet, visticamāk, apstrādes rūpniecības sniegums 3.ceturksnī būs vājāks, uzskata eksperti.
Db.lv jau rakstīja, ka šā gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Tai skaitā apstrādes rūpniecībā samazinājums par 2,2%, savukārt pieaugums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 0,7% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 2,3%.
Salīdzinot ar 2014. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,2%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 15,6%, apstrādes rūpniecībā – par 4,4%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 0,3%.
Sīkāk ar ekspertu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā diemžēl krituši maijā-jūnijā. Šie kritumi gan bija mazāki, nekā martā novērotais spēcīgais kāpums, un tāpēc 2.ceturksnis apjomu ziņā vēl arvien bija labāks par pirmo. Arī salīdzinājumā pret iepriekšējo gadu joprojām novērojama izaugsme. Gan apstrādes rūpniecība, gan rūpniecība kopumā tādējādi balstīja ekonomikas izaugsmi 2.ceturksnī.
Tomēr pēdējo pāris mēnešu dinamika ir ne visai iepriecinoša. Jūnijā apstrādes rūpniecības apjomi bija par 2,2% mazāki nekā iepriekšējā mēnesī (sezonāli izlīdzināti), lai arī vēl arvien par 4,4% lielāki nekā gadu iepriekš (pēc darba dienu skaita izlīdzināti). Lielākā apstrādes rūpniecības nozare - pārtikas ražošana - turpina krist (-6,8% pret pērnā gada jūniju, koriģēts pēc darba dienu skaita). Kokrūpniecībā izaugsme kļuvusi krietni lēnāka (3,3%), bet priecē, ka produktu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanas apjomi aug straujāk. Mēbeļu ražošanas apjomi palielinājās par 14,3%. Nevar īsti saprast, kas notiek Liepājas Metalurgā un vai ražošanas apjomi šajā uzņēmumā aug (dati par metālu ražošanas nozari vairs netiek publicēti), bet gatavo metālizstrādājumu nozarē kritums turpinās (-3,1%). Samazinās arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas apjomi (-14,3%). Labāka situācija ir mašīnbūvē – lai arī ar svārstībām, bet aug apjomi elektriskām iekārtām, elektronikai, citām mašīnām un iekārtām. Ļoti svārstīga pēdējā laikā ir ķīmiskā rūpniecība ¬– pēc liela pieauguma aprīlī sekoja kritumi, un jūnijā apjomi šajā nozarē bija turpat par trešdaļu mazāki nekā pirms gada.
Gadā kopumā vēl arvien sagaidāms apstrādes rūpniecības pieaugums, bet, visticamāk, apstrādes rūpniecības sniegums 3.ceturksnī būs vājāks. Liepājas Metalurga attīstība vēl arvien zem jautājuma zīmes; ārējais pieprasījums uzlabojas, bet saglabājas trausls. Tirdzniecība ar Krieviju un daļēji arī citām NVS valstīm ir apgrūtināta, un nav paredzama strauja situācijas uzlabošanās, tomēr ekonomikas izaugsme eirozonā pakāpeniski pieņemas spēkā.
#2/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Visticamāk, ka gada otrajā pusē nozaru attīstības iezīmētās trajektorijas nemainīs, taču būs pakļautas ārējās vides riskiem. Ārējie faktori neļaus strauji lauzt esošās tendences, kas nozaru vidū uzturēs nevienmērīgu attīstības gaitu. Tomēr var sagaidīt, ka kopējie rūpniecības apjomi šogad pārspēs pērnā gada līmeni.
Korekcijas izrietēs no KVV Metalurga spējas nostabilizēt savu darbību, kā arī laikapstākļiem, kas koriģēs ražošanas apjomus elektroenerģijas un gāzes apgādē. Pārtikas ražošanas apjomi atgūsies pakāpeniski, aptuveni divu gadu laikā. Panākumi būs atkarīgi no tā, cik veiksmīgi tiks apgūti jaunie eksporta tirgi. Līdzīgu izaicinājumu priekšā ir arī apģērbu un tekstila nozares. To apjomu atgūšanos spēcinās eirozonas ekonomikas izaugsmes stabilizēšanās. Tāpat rūpniecības izaugsmei nozīmīga būs iekšējā tirgus tālāka attīstība.
#3/4
Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs
Ja vērtējam 2. ceturksni kopumā, tad tas apstrādes rūpniecībai izvērsies pozitīvāks, nekā varētu gaidīt. To, protams, lielā mērā noteica KVV Liepājas metalurgs darbības atsākšanās, tomēr gada pieauguma tempi ir pozitīvi lielā daļā nozaru. Negatīvi gada pieauguma tempi saglabājas galvenokārt nozarēs, kas tiešā vai netiešā veidā saskaras ar sankciju radītajām sekām vai Krievijas rubļa vājumu. Nepateikšu neko jaunu - turpmākā apstrādes rūpniecības nozares attīstība lielā mērā būs atkarīga no norisēm ārējā vidē. Šobrīd jau redzamas pazīmes tam, ka eiro zonas ekonomika kļūst spēcīgāka, kas vidējā termiņā varētu pozitīvi ietekmē Latvijas rūpniekus. Tajā pašā laikā situācija tiem uzņēmumiem, kas darbojas Krievijas tirgū, joprojām saglabājas ļoti saspringta, galvenokārt nenoteiktības par nākotni dēļ.
Jāmin, ka nedaudz ir pārskatīti arī iepriekšējo mēnešu apstrādes rūpniecības rādītāji. Iepriekš tik optimistiskie aprīļa un maija cipari ir nedaudz pārskatīti un attiecīgi no 10,9% un 8,5% ir koriģēti uz 8,2% un 6 %. Tas izskaidro, kādēļ pagājušās nedēļas IKP ātrajā novērtējumā minētais rūpniecības devums ir tik zems. Pirmā pusgada apstrādes rūpniecība dati liecina, ka 2015. gadā kopumā nozares saražotās produkcijas apjoms varētu pieaugt par 4-6%, kas ir pat nedaudz straujāk, nekā prognozēts iepriekš.
#4/4
DNB ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Tas, ka ķīmiskās rūpniecības darba ritms Latvijā ir ļoti svārstīgs, nav jaunums. Vairākas citas apakšnozares cietušas Krievijas ekonomikas un politisko lēmumu dēļ. Ja izlaides dinamika kādā nozarē tiešām rada bažas, tā ir metālapstrāde. Tā kā tā ir galvenokārt uz Rietumiem orientēta un nozarē bijušas lielas investīcijas, šogad varēja gaidīt pieaugumu, bet tā vietā 1.pusgadā kritums par 1,3%, tai skaitā 2.ceturksnī — par 3,9%. Turpretim drīzāk patīkams pārsteigums ir elektrisko mašīnu ražošanas nozare. Pusgadā kopā kritums par 4,6%, bet 2.pusgadā jau pieaugums par 4,7%.
Pusgadā kopumā apstrādes rūpniecības izlaide pieauga par 5,3% un sagaidāms, ka arī visā gadā nozares sniegums būs ļoti līdzīgs. Lai arī var saskatīt uzlabojumus piena pārstrādē kopš pērnā gada beigām, pārtikas nozare kopumā šogad būs mīnusos, jo vēl vismaz dažus mēnešus nenovēršami pasliktināsies situācija zivju pārstrādē. Var vien cerēt, ka pārtikas ražošanas kritums gadā kopumā būs par 1-2 procentpunktiem mazāks nekā 1.pusgadā, kad tā saruka par 6%. Nav šaubu, ka spēcīgs pozitīvs devums atkal būs no kokapstrādes. Jūnijā vēsturiski lielāko apjomu jau atkal sasniegusi tālāka pārstrāde — koksnes izstrādājumu ražošana. Kopējā kokapstrādes izaugsme 2.ceturksnī nedaudz atslāba, bet globālā tirgus situācija nozarei tikmēr sākusi uzlaboties. Taču pats spēcīgākais izaugsmes virzītājs šogad būs metālu ražošana un mašīnbūve. Lielā ziņā tā šogad, protams, ir sakritību rezultāts, taču mašīnbūves spēja atgūties pēc triecieniem austrumu tirgos parāda, ka nozarēs ar augstāku potenciālā pieauguma tempu ir vērts ieguldīt, lai kāda nebūtu tirgus konjunktūra.
Vērtējot situāciju mūsu rūpnieku lielākajā noieta tirgū — Eiropas Savienībā, situācija jau ilgstoši bijusi remdena un tāda tā gandrīz noteikti saglabāsies arī tuvākā gada laikā. Jūlijā ES kopumā rūpniecības noskaņojums jūlijā pieauga par 0.7 punktiem, līdz -2.6 punktiem, tātad nedaudz (diapazons ir +/-100). Latvijas rūpniecības noskaņojuma indekss mēneša laikā uzlabojās par 1.3, tā līmenis ir tuvs aizvadītā gada vidējam rādītājam un nedaudz virs vēsturiski vidējā. Saskaņā ar pagājušajā nedēļā Eiropas Komisijas publicētajām aptaujām, Latvijas rūpnieku sniegtais vērtējums pēdējo mēnešu laikā saņemto pasūtījumu apjomu 3.ceturkšņa sākumā bija zemākais piecarpus gadu laikā, bet 2.ceturksnī – otrais zemākais. Taču jaunākais mēneša vērtējums par kopējo uzkrāto pasūtījumu apjomu būtiski neatšķiras no pēdējā gada vidējā un ir virs vēsturiski vidējā (-27.7 pret -34.3). Šī indeksa komponente nekad nav bijusi pozitīva, arī brīžos, kad ražošanas apjoms audzis ar divciparu skaitli, acīmredzot mūsu rūpnieki pasūtījumu vērtējumā ir pustukšas glāzes ideologi.
Daudz uzmanības pēdējās nedēļās ir pievērsts Ķīnas akciju tirgus vibrācijām. Tās atklāj Ķīnas valdības kompetences un kontroles spēju robežas, bet ietekme uz ekonomiku būs neliela. Daudz svarīgāks process no mūsu skatupunkta ir Ķīnas ražotāju cenu deflācija, tās kopš februāra krīt gandrīz par 5% gadā. Nozarēs, kurās tie ir tiešām spēcīgi, Ķīnas ražotāji šobrīd spēj „norullēt” gandrīz jebkuru uzņēmumu citur pasaulē, ar kuru tie aci pret aci satiekas uz kara takas. Viena no jomām, kur Ķīnā ir vislielākais jaudu pārpalikums, ir tērauda ražošana. Tas ir bijis svarīgākais faktors, kas vismaz pagaidām liedzis atjaunot pilnu tērauda ražošanas ciklu Liepājā. Par laimi, ne visus ražotājus citur pasaulē ķīnieši var izkonkurēt. Nav šaubu, ka šāds scenārijs būtu pret elementāru makroekonomisku loģiku. Ja vien ķīnieši nebūtu ar mieru bezgalīgi kreditēt pārējo pasauli, tad citiem vairs gluži vienkārši drīz nebūtu naudas, par ko nopirkt viņu preces. Turklāt citās nozarēs mūsu ražotājiem ir strukturālas priekšrocības. Lai arī vispārzināma ir austrumu lielvalsts dominance vieglajā rūpniecībā, profesionālu apģērbu šūšana Latvijā ir augošs, nevis sarūkošs bizness, jo tā prasa augstāku kompetenci un palīdz arī nelielie piegādes attālumi.