Jaunākie rūpniecības dati vērtējami pozitīvi, norāda ekonomisti.
Neskatoties uz dažādiem ārējiem izaicinājumiem, mūsu rūpnieki spēj uzturēt pieprasījumu pēc savas produkcijas, un rūpniecība aug straujāk nekā ekonomika.
Db.lv jau rakstīja, ka 2016. gada oktobrī, salīdzinot ar 2015. gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 7,0 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,8 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,1 %.
Komentārus par jaunākajiem datiem un par to, kas sagaidāms turpmāk sīkāk iespējams izlasīt galerijā augstāk!
#1/5
Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju 2016. gada oktobrī apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir pieaudzis par 0,8%. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saražotās produkcijas apjoms pieaudzis par 7%. Lai arī gada pieaugums izskatās iespaidīgs, jāņem vērā, ka pagājušajā gadā oktobris noslēdza trīs mēnešu periodu, kad nozares izlaide mazinājās.
Apakšnozaru dalījumā lielu izmaiņu - salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem - nav. Jāizceļ pārtikas rūpniecības lielais gada pieauguma temps (+6%). Lai arī nevar noliegt, ka nozarei pēdējā laikā iet labāk, tomēr daļēji tik lielu gada pieauguma tempu skaidro zemās bāzes efekts. Līdzīga situācija arī nemetālisko minerālu jeb būvmateriālu ražošanā (+18,8%). Spēcīgu izaugsmi turpina uzrādīt datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozare (+20,1%), kam šomēnes piebiedrojusies arī elektrisko iekārtu ražošanas nozare (+15%).
Šoreiz jāizceļ enerģētikas nozares sniegums. Pateicoties saražotās elektroenerģijas apjomu pieaugumam, enerģētikas nozares izlaide kāpusi par 5,1% (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri). Šobrīd pieejamā operatīvā statistika liecina, ka novembrī rezultāts varētu būt pat vēl labāks. Tādējādi, visticamāk, enerģētikas nozarei būs būtiska pozitīva ietekme uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi šā gada 4. ceturksnī.
Visticamāk, 2016. gadā apstrādes rūpniecības izaugsme būs bijusi straujāka par tautsaimniecības attīstības tempu. Apstrādes rūpniecības izlaide būs pieaugusi par aptuveni 4%. Šāds rezultāts vērtējams atzīstami, jo ārējā vidē saglabājas problēmas un ārējais pieprasījums aug lēni.
Apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjomu kāpumu nodrošina rūpnieku realizēto preču pieaugums ārvalstīs. Tajā pašā laikā iekšzemes pieprasījums 2016. gadā - apstrādes rūpniecības izaugsmi ir tieši otrādi – pat ierobežojis. Uz to norāda nozares apgrozījuma rādītāji – realizācijas apjoms eksportā šā gada 10 mēnešos ir pieaudzis par 2,6%, kamēr iekšējā tirgū – samazinājies par 0,9%. Iekšzemes pieprasījuma samazinājumu var daļēji skaidrot ar būvniecības nozares problēmām, kā rezultātā cieš arī atsevišķas apstrādes rūpniecības apakšnozares – nemetālisko minerālu ražošana (galvenokārt būvmateriāli), gatavo metālizstrādājumu ražošana (iekļauj sevī dažāda veida metāla konstrukcijas, kas tiek lietotas būvniecībā), mazākā mērā arī ķīmisko rūpniecību, kokrūpniecību.
Kas nozari sagaida turpmāk? Pagaidām nākotne izskatās salīdzinoši laba. Ja nav jaunu satricinājumu ārējā vidē, nozares izlaides pieaugums varētu saglabāties vai pat nedaudz paātrināties uz iekšzemes pieprasījuma rēķina (2017. gadā būvniecības aktivitātei pieejamo Eiropas Savienības fondu līdzekļu ietekmē vajadzētu atjaunoties).
Tomēr jāatceras, ka apstrādes rūpnieku jaudas nav bezizmēra – komersanti, šogad nespējot atrast pieprasījumu vietējā tirgū, atrada to ārvalstu tirgos (lai arī ar vājākām peļņas maržām). Nākamgad efekts varētu būt pretējs (cerams gan, ka izdosies daļēji saglabāt arī noietu jaunatrastajos tirgos).
Arī Eiropas Komisijas apkopotie rūpnieku noskaņojuma rādītāji šobrīd ir visai labi (novembra rādītājs pietuvojies pēckrīzes perioda augstākajai atzīmei) un liecina, ka rūpniekiem ir pasūtījumi, kas nodrošinās turpmāko nozares attīstību.
Atliek vien cerēt, ka nebūs jaunu satricinājumu nozarei nodokļu politikas jomā un, ka tomēr izdosies rast kādu risinājumu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sloga mazināšanai energointensīvajiem uzņēmumiem, kas šobrīd ir nozares uzņēmēju visbiežāk minētā sāpe.
#2/5
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Ekonomikas pieaugums gada nogalē kļuvis kritiski atkarīgs no apstrādes rūpniecības, kas ir arī galvenais eksporta sektors. Par laimi, oktobrī šī nozare nepievīla. Izlaide pret septembri pieauga par 0.8%, bet pret iepriekšējo oktobri — par 7.0%. Kopējais pieaugums 10 mēnešos gada griezumā sasniedzis 3.9% un līdz gada beigām krasas izmaiņas nav gaidāmas. Nākamgad izaugsme varētu paātrināties par 1-2 procentpunktiem, pateicoties kopumā labākai situācijai iekšējā tirgū un eksportā, bet nelabvēlīgs apstāklis būs šī gada mazais investīciju apjoms.
Par spīti globālo politisko norišu neprognozējamībai, kopš ļoti vājā gada sākuma paātrinās pasaules ekonomikas pieauguma temps, šobrīd jaunākie ienākošie dati liecina par apmēram 4% šī gada izskaņā, kas būtu labākais temps pēdējo piecu gadu laikā. Pirmo reizi šajā periodā izaugsmes temps vai nu uzlabojas (ASV, Ķīna) vai ir stabils (Eirozona, pārējās BRIC valstis) pasaules ekonomikas galvenajos atbalsta punktos.
Runājot par ražotājus tiešāk ietekmējošiem faktoriem, eirozonā strauji tuvojas beigām ražotāju cenu deflācija, oktobrī pret septembri cenas auga par 0,8%. Gada griezumā kopējais cenu indekss vēl samazinājās par 0,4% (septembrī par 1,5%), bet, izslēdzot enerģiju, palika nemainīgs. Tātad ražotāju finansiālā situācija varētu pamazām uzlaboties.
Oktobrī viena no sekmīgākajām apakšnozarēm Latvijas apstrādes rūpniecībā bija nemetāliskie minerāli, galvenokārt būvmateriāli (+18,8% pret pērno oktobri), tā ir arī viena no straujāk augošajām gadā kopumā (9,5%). Trešajā ceturksnī ir sasniegts līdz šim nepieredzēti augsts būvniecības pakalpojumu eksports un šie procesi ir acīmredzami saistīti. Arī apstrādes rūpniecības apgrozījuma dati šai nozarei rāda strauju kāpumu eksportā, bet kritumu iekšējā tirgū. Kļūst redzams jau gaidītais iepriekš kāpums auto detaļu ražošanā (+21.2%), saistībā ar nozarē veiktajām investīcijām, nākamgad tā varētu būt viena no sekmīgākajām. Arī kopumā mašīnbūvei šis bijis labs mēnesis, arī elektrisko mašīnu ražošana gada laikā augusi par 15.0%. Nākamgad mašīnbūvē noteikti gaidāms straujāks pieaugums nekā vidēji šogad, tai būs jāpārņem rūpniecības attīstības galvenā virzītāja loma no kokapstrādes, kuras pieaugums nepārprotami bremzējas, noslīdot zem apstrādes rūpniecības vidējā, līdz 4.9% oktobrī.
Pārtikas pārstrāde oktobrī augusi par 6% gada laikā, bet gadā kopumā tās sniegums nebūs izcils, 10 mēnešos tas bijis vien +0.5%. Taču nākotnes signāli rāda pozitīvā virzienā. Piena produktu tirgus pasaulē atdzīvojas, graudu pārstrādi veicinās investīcijas, pirmkārt A/S Dobeles Dzirnavnieks. Gaļas pārstrāde sekmīgi attīstījusies jau šogad, gaidāms ap ~5% izlaides kāpums, vietējā pieprasījuma aktivizēšanās varētu palīdzēt arī nākamgad. Vieglajai rūpniecībai šis gads kopumā būs gandrīz pa nullēm, nākamgad varētu būt neliels pieaugums, jo austrumu tirgū situācija sliktāka vairs nekļūs, tas vairs nebūs negatīvs faktors.
Gāzes un elektrības cenu attiecība ir palīdzējusi Latvijai šajā ceturksnī kļūt par elektrības eksportētāju. Oktobrī enerģētikā gada pieaugums par 5.1%, turpmākajos mēnešos tas varētu vēl uzlaboties.
#3/5
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Pēc ne pārāk iedvesmojošajiem trešā ceturkšņa IKP datiem, oktobra rūpniecības dati iepriecina. Šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2015. gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide ir palielinājusies par 6.7%. Ražošanas apjoma kāpums apstrādes rūpniecībā bija 7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē 9.8 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē 5.1 % apmērā.
Apstrādes rūpniecības labie rezultāti balstās lielāko nozaru - pārtikas produktu, koksnes un koka izstrādājumu un gatavo metālizstrādājumu ražošanas kāpumā. Pieaugums bija vērojams arī farmācijas produktu, automobiļu, piekabju, datoru, elektrisko iekārtu ražošanā. Savukārt kritumu piedzīvoja apģērbu, tekstilizstrādājumu un ķīmijas produkcijas ražošana, kā arī kuģu būve un remonts.
Apstrādes rūpniecības izaugsme turpina patīkami pārsteigt. Protams, ir nozares, kur situācija saglabājas ļoti saspīlēta un tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas varētu izpalikt. Tas saistās gan ar zaudētajiem tirgiem – Krievija un citas NVS valstis, gan sarežģījumiem globālajā tirgus konjunktūrā – kuģu remonts un būve. Nozares saglabās mērenu izaugsmes tempu, jo eirozonas noskaņojuma rādītāji ir uzlabojušies, kas norāda uz izaugsmes turpmāk atgūšanos, uzlabojot eksporta iespējas. Taču šajā kontekstā jāpiezīmē, ka augsto energoresursu cenu jautājuma risinājums ir atlikts, bet energoietilpīgie uzņēmumi, piemēram, metālapstrādē, ziņo par ražošanas sašaurināšanu. Tādēļ nozares attīstības interesēs risinājums ir jārod ātrāk, jo tas apgrūtina jaunu investīciju piesaistīšanas iespējas. Pašreizējā zemā investīciju aktivitāte ir viens no nākotnes izaugsmes un konkurētspējas riskiem.
#4/5
AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Latvijas rūpniecība turpina uzņemt apgriezienus un oktobrī salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri izlaide rūpniecība augusi par 6,7%, kas ievērojami apsteidz kopējo ekonomikas izaugsmi (+0,3% trešajā ceturksnī) un ir straujākais rūpniecības pieaugums kopš vasaras sākuma. Līdz ar to rūpniecība varētu būt viens no faktoriem, kas ekonomikai kopumā varētu ļaut pārvarēt ieilgušo lēnās izaugsmes periodu. Šajā ziņa pozitīvi ir tas, ka šobrīd arī turpmākie mēneši rūpniecībā izskatās diezgan cerīgi, tādēļ jau šī gada pēdējā ceturksnī ekonomikas izaugsme Latvijā varētu atkal paātrināties.
Straujais rūpniecības pieaugums oktobrī lielā mērā noticis pateicoties arvien labākai dinamikai pārtikas rūpniecībā, kas beidzot sāk pārvarēt Krievijas sankciju negatīvās sekas un jau stabili atgriežas pie pozitīvas izaugsmes, kā arī enerģētikai, kur pēc diviem ļoti vājiem mēnešiem atkal fiksēts izlaides kāpums. Salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri izlaide pārtikas rūpniecībā augusi par 6,0%, kas ir labākais nozares rezultāts kopš 2014. gada vidus. Vienlaikus enerģētikā, pēc vairāk nekā 10% krituma iepriekšējos divos mēnešos, izlaide oktobrī kāpusi par 5,1% un ir pamats domāt, ka gada pēdējos divos mēnešos izaugsme šajā nozarē varētu pat paātrināties.
Bez enerģētikas un pārtikas, rūpniecības izaugsmi oktobrī kā ierasts veicināja arī kokapstrāde (+4,9% pret iepriekšējo gadu), būvmateriālu (18,8%), datoru (+20,1%) un elektrisko iekārtu (+15,0%), kā arī auto detaļu (+21,2%) un mēbeļu (+9,9%) ražošana. Savukārt izlaide kritusi vien apģērbu (-1,6%) un tekstilizstrādājumu (-4,4%) ražošanā, kā arī ļoti svārstīgajā iekārtu uzstādīšanas un remonta (-12,4%) nozarē.
Kopumā rūpniecības dati liecina, ka izaugsme rūpniecībā lielā mērā balstās uz ārējo pieprasījumu, pat neskatoties uz Latvijas eksporta kritumu šogad un vājo pasaules tirdzniecību, savukārt apgrozījums iekšējā tirgū ir diezgan stagnējošs. Tas varētu būt saistīts gan ar iedzīvotāju piesardzība tēriņos, kritumu būvniecībā un arī iedzīvotāju skaita samazināšanās tendencēm, tomēr kopumā rūpniecības perspektīvas izskatās pietiekami labi un arī nākamgad izaugsme varētu sasniegt kādu 3-4%.
#5/5
Finanšu ministrija
Latvijas rūpniecības nozarē saražotās produkcijas apjoms šā gada oktobrī ir sasniedzis jaunu izlaides rekordu, izaugsmei gada griezumā palielinoties līdz 6,7%, kas ir viens no straujākajiem rūpniecības izlaides pieauguma tempiem 2016. gada laikā. Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati liecina, ka rūpniecības spēcīgo izaugsmi oktobrī veicināja izlaides pieaugums visās rūpniecības nozarēs, taču izteikti lielāko pozitīvo devumu sektora kopējā izaugsmē nodrošinājis apstrādes rūpniecības kāpums par 7,0% salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri.
Jaunākie dati parāda, ka izlaide ir bijusi augoša vairumā apstrādes rūpniecības apakšnozaru, un gluži kā iepriekšējā mēnesī tieši lielāko apakšnozaru pieaugums ir nodrošinājis būtiskāko devumu apstrādes rūpniecības izaugsmē. Tā, piemēram, kokapstrāde šā gada oktobrī salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir pieaugusi par 4,9%. Lai arī lielākā daļa no kokrūpniecībā saražotās produkcijas ir paredzēta eksportam, šogad apakšnozares izaugsmi stimulē pieprasījuma pieaugums kā ārējos, tā arī vietējā tirgū. Uz to norāda dati par kokapstrādes produkcijas apgrozījumu, kas šā gada desmit mēnešos eksportā ir palielinājies par 3,8%, kamēr vietējā tirgū apgrozījums ir pieaudzis vēl spēcīgāk - par 9,0%. Līdzās kokrūpniecības izaugsmei pieauga arī mēbeļu ražošanas apjomi – par 9,9% gada izteiksmē. Šīs apakšnozares izaugsmi nodrošinājis noieta pieaugums eksportā, savukārt vietējā tirgū realizētie mēbeļu apjomi samazinājušies.
Jau trešo mēnesi pēc kārtas palielinās pārtikas produktu ražošanas apjomi, salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri izaugsmei spēcinoties līdz 6,0%. Lai arī atsevišķos pārtikas produktu ražošanas segmentos situācija joprojām ir pietiekami sarežģīta un neprognozējama, ko pamatā nosaka Krievijas importa embargo un šīs kaimiņvalsts pieprasījuma vājums, nozarē kopumā vērojami stabili uzlabojumi. Par to liecina, piemēram, ziņas no lielākā pārtikas produktu ražotāja Latvijā AS “Dobeles dzirnavnieks”, kurš pagājušajā mēnesī atklāja jaunu graudu pārslu ražotni ar mērķi tuvākajos gados kāpināt eksporta apjomus Skandināvijas valstīs. Tāpat jaunas investīcijas ražošanas paplašināšanā un jaunu iekārtu iegādē plāno gaļas pārstrādes uzņēmumi “Rēzeknes gaļas kombināts” un “Nākotne”. Izlaides apjomu pieaugums reģistrēts arī dzērienu ražošanā – par 14,1% salīdzinājumā ar 2015. gada oktobri.
Augsta izaugsme šā gada oktobrī turpinājās nemetālisko minerālu izstrādājumu jeb būvmateriālu ražošanā. Šīs apakšnozares pieaugums gada griezumā veidoja 18,8%. Būvmateriālu ražošanu joprojām stimulē pieprasījuma un apgrozījuma pieaugums eksportā, kamēr vietējā tirgū, būvniecības nozarei šogad uzrādot ievērojamu kritumu, arī produkcijas realizācijas apjomos vērojams samazinājums. Labi pieauguma tempi reģistrēti arī metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošana oktobrī pieauga par 4,6%, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, elektrisko iekārtu ražošanā reģistrēta izaugsme 15,0% apmērā, automobiļu un piekabju ražošanā – 21,2%. Par 20,1% palielinājās datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas apjomi. Poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas izlaide tajā pašā laikā pieauga par 10,9%.
Izlaides apjomu kritums šā gada oktobrī reģistrēts papīra un papīra izstrādājumu ražošanas apakšnozarē (-11,8% gada griezumā) un svārstīgajā ķīmisko vielu un produktu ražošanas apakšnozarē (-0,7%). Vēl ražošanas apjomi 2016. gada oktobrī samazinājušies vieglajā rūpniecībā, proti, tekstilizstrādājumu ražošana saruka par 4,4% un apģērbu ražošana samazinājās par 1,6%. Kopumā vieglā rūpniecība šogad pamazām stabilizējas un nozares pārstāvji prognozē, ka ražošanas apjomi 2016. gadā varētu saglabāties iepriekšējā gada līmenī. Šādu prognozi nosaka gatavo apģērbu ražošanas sarukuma mitēšanās un tekstilizstrādājumu ražošanas apjomu pieaugums. Tekstilizstrādājumu apakšnozares attīstību šogad sekmē higiēnas preču ražošanas uzņēmuma "iCotton" darbība. Uzņēmums, gada pirmajā pusē pabeidzot vienu investīciju projektu, nesen paziņojis par jauna ražošanas kompleksa izveides ieceri, investējot 12 miljonus eiro. Pēc divu mēnešu pārtraukuma ražošanas apjomu pieaugumu uzrādīja elektroenerģijas un gāzes apgādes nozare. Tās izaugsmi 5,1% apmērā gada griezumā noteica elektroenerģijas ražošanas apjomu pieaugums oktobrī par 8,1%, ko savukārt nodrošināja ievērojamais izlaides kāpums hidroelektrostacijās.
Šogad kopumā rūpniecība attīstās ļoti labi un līdz ar to šī nozare ir izvirzījusies par vienu no galvenajiem Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicinātājiem. Rūpniecības, īpaši apstrādes rūpniecības, izaugsmi šogad galvenokārt nosaka eksporta pieaugums. Šāda tendence visdrīzāk saglabāsies līdz gada beigām, ko papildus veicinās eiro vērtības kritums pret citām nozīmīgākajām valūtām (britu mārciņa, ASV dolārs). Eiro vērtības samazināšanās kāpinās Latvijā ražoto produktu konkurētspēju un eksporta potenciālu ārpus eirozonas.
Par pozitīvām rūpniecības attīstības perspektīvām liecina arī jaunākie Eiropas Savienības (ES) ekonomikas sentimenta rādītāji, kā arī Latvijas apstrādes rūpnieku konfidence. Piemēram, patērētāju un uzņēmēju kopējais sentimenta indekss ES novembrī ir uzrādījis augstāko līmeni šā gada laikā. Tas norāda uz ekonomiskās aktivitātes spēcināšanos Latvijas galvenajā eksporta tirgū, tādējādi veidojot augstāku pieprasījumu arī pēc Latvijā ražotajām precēm. Savukārt Latvijas apstrādes rūpniecības nozares pārstāvju konfidences indikators novembrī bija krietni virs šā gada vidējā līmeņa, sasniedzot augstāko vērtību kopš 2014. gada februāra. Būtiskas izmaiņas pozitīvajā virzienā uzrāda apstrādes rūpnieku vērtējumus par ražotās produkcijas pasūtījumiem, tai skaitā eksporta pasūtījumiem. Līdzās šiem rezultātiem rūpnieki paredz ražošanas pieaugumu turpmākajos trīs mēnešos. Tāpat tiek arī norādīts, ka kopējā nodarbinātība apstrādes rūpniecības nozares uzņēmumos turpmākajos trīs mēnešos pieaugs.
Tādējādi ir sagaidāms, ka arī pēdējos 2016. gada mēnešos rūpniecībā turpināsies izaugsme, uz ko norāda gan ārējās vides faktori, gan pašu uzņēmēju noskaņojums un prognozes.