Latvija dienā par importētiem energoresursiem izdod vairāk nekā 17,3 miljonus eiro, bet iekasē tikai 3 miljonus eiro, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums sacīja Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.

Līdz ar to 14 miljoni ir mīnusā, kas, pēc viņa domām, ir ļoti slikts rādītājs.

J.Irbe uzsver, ka Latvijai ir visi priekšnosacījumi 100% pašpietiekamībai – 55% valsts teritorijas klāj meži, un 10 miljoni kubikmetru šķeldas ekvivalenta ik gadu paliek mežā. Tāpat Latvijai ir neizmantota kūdra un citi materiāli.

Jebkurai saprātīgai valstij jāvirzās uz to, ka nauda griežas valsts iekšienē, nevis 14 miljoni eiro ik dienas iziet no valsts, uzsver eksperts.

Viņaprāt, elektrības patēriņš Latvijā augs, un iespējas palielināt vietējo enerģijas ražošanu ir lielas. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā elektrība nav vislētākā, bet nav arī visdārgākā, viņš saka.


Imports Latvija aizvien ir stabili augošs, kas valstiski nav pareizs virziens. Pie esošās atbalsta sistēmas ir kritums, un AER un mazās gāzes stacijas ir izslēgtas no atbalsta sistēmas.

«Visvairāk naudas aizplūst par gāzi, nedaudz ieņemam no granulu un šķeldu eksporta. Bet vai tas ir pareizākais, ka mums tik vienkārši ir jāizved izejviela vai šeit jārada pievienotā vērtība un jāizved ārā par lielāku naudu. Ja lielos enkurus nesamazina, tad bezgalīgi maksāsim vēl dārgi,» uzsver eksperts.

«Esam piedāvājuši sākt diskusijas par obligāto iepirkumu kā tādu. Vajadzētu saņemties un beigt politisko impotenci, un godīgi pateikt, kā to pārdalīt – vai grāmatvediski, vai visiem jāmaksā par pieņemtajiem nepareizajiem lēmumiem un atbalstu rūsējošiem dzelžiem, bet, lai tas ir rakstīts rēķinā – tad maksājam visi par sava nacionālā uzņēmuma rēķinu,» saka J. Irbe.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra