Neonikotinoīdu aizliegums ir liela problēma Latvijas lauksaimniekiem, portālam db.lv norāda kooperatīvās sabiedrības Latraps direktors Edgars Ruža.

Atšķirībā no lielākās daļas Eiropas, Latvijā tiek audzēts apmēram 50 % vasaras rapšu un 50 % ziemas rapšu. Rietumeiropā – gandrīz tikai ziemas rapši. Latvijā vasaras rapši tiek audzēti galvenokārt Vidzemē un Latgalē, jo ziemas ir bargākas un vasara ir īsāka, nevar paspēt iesēt ziemas rapšus optimālos termiņos.

Vasaras rapši cieš daudz vairāk no kaitēkļiem – krustziežu spradžiem, kas uzbrūk rapšiem kad tie dīgst. Ja sēkla nav apstrādāta ar kodni, kas satur insekticīdu, tad kaitēkļiem labvēlīgos apstākļos, jaunos dzinumus bieži vien nav iespējams pasargāt, pat vairākkārt smidzinot insekticīdus uz lauka, saka eksperts.

2014.gadā rapšu sējplatība samazinājās par par vairāk nekā 15 % salīdzinājumā ar 2013.gadu un tiek lēsts, ka kopraža samazinājusies par vairāk nekā 40%. Kopražas samazinājums ir tik drastisks, jo 2014.gada ziemā izsala lielākā daļa ziemas rapšu to vietā tika iesēti vasaras rapši, bet tie ir ievērojami mazražīgāki, uzsver E. Ruža. Jāatzīst, gan, ka 2014.gada pavasaris bija labvēlīgs zemniekiem un rapšu sējumiem, jo apstākļi nebija labvēlīgi lielai spradžu aktivitātei, kas iedrošinās zemniekus nākošā pavasarī sēt vasaras rapšus, bet risks, ka kaitēkļi varētu pilnībā iznīcināt sējumus ir ļoti liels.

Rapši ir stratēģiski svarīga kultūra Latvijas lauksaimniekiem, jo no rapšiem iegūtie proteīna bagātie rauši ir vienīgais Eiropā izaudzējamais ģenetiski modificētās Amerikas Sojas aizstājējprodukts lopkopībā. Graudkopjiem rapši ir nepieciešami, jo tā ir vienīgā stabilā, ekonomiski efektīvā augsni uzlabojošā kulūra augu maiņai, norāda eksperts.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra