Eksportētāji, meklējot jaunus noieta tirgus, paralēli izmanto valsts piedāvātos atbalsta pasākumus

Ražotāji, kas eksportēja savas preces uz Krieviju, patlaban aktīvi piesakās valsts piedāvātajam finansējumam zaudējumu segšanai, ko radījis šīs valsts noteiktais embargo, taču ir skaidrs, ka finansējuma apjoms ir pārāk mazs, tādēļ var prognozēt, ka atsevišķas saimniecības piemeklēs bankrots, pieļauj lauksaimnieki. Daži valsts piedāvātie eksportētāju atbalsta pasākumi mūsu ražotājiem nav aktuāli, un tiem līdz šim nav pieteicies neviens uzņēmējs, stāsta ministrijas.

Lauksaimniekiem, kurus smagāk skāris Krievijas embargo, patlaban pieejams finansējums vairākās atbalsta programmās, taču jau iepriekš lauksaimnieki minēja, ka atbalsts ir nepietiekams, lai segtu visus zaudējumus un pietiks vien dažiem mēnešiem. Tā, pērn Eiropas Savienība piešķīra ārkārtas atbalstu piena ražotājiem, lai daļēji kompensētu Krievijas importa embargo ietekmē izraisītos zaudējumus, ko rada būtisks piena iepirkuma cenas samazinājums - vidēji par 20%. Latvijai piešķirtā summa ir 7,72 miljoni eiro. Tiesa gan, lauksaimnieki šo finansējumu vēl nav saņēmuši, taču patlaban Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi noteikumu projektu, kas pēc diskusijām ar nozari tiek saskaņots ar ministrijām. Atbalsts tiks izmaksāts tūlīt pēc noteikumu stāšanās spēkā, un tiek sagaidīts, ka naudu izmaksās par faktiski piegādātiem piena apjomiem laikā no pērnā gada augusta līdz oktobrim, laikraksts Dienas Bizness uzzināja ZM.

ZM gan norāda, ka papildus 6,45 miljonu eiro paredzētajam atbalstam kredītprocentu daļējai dzēšanai lauksaimniekiem ir piešķirti 9 miljoni eiro. Nosacījumi paredz daļēju kredītprocentu kompensāciju apgrozāmo līdzekļu kredītiem lauksaimniekiem, kā arī kredītprocentu daļēju kompensāciju apgrozāmo līdzekļu kredītiem un ilgtermiņa kredītiem ne tikai mazajiem vidējiem piena, gaļas pārstrādes un zivju apstrādes uzņēmumiem, bet arī lielajiem uzņēmumiem, kuri eksportēja produkciju uz Krieviju un kuri iekļauti importa aizlieguma sarakstā. Pērn kredītu procentu daļējai dzēšanai ir apstiprināti 11 piena un gaļas pārstrādes uzņēmumi un 7 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejniecību un zvejas produktu apstrādi. Tāpat uzņēmējiem tika izmaksāts valsts atbalsts kā avansa maksājums par ciltsdarbu gandrīz 14 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka situācija tirgū ilgstoši saglabājas nelabvēlīga, EK šobrīd ir lēmusi līdz 28.februārim pagarināt termiņu, kurā iespējams produktus pārdot valsts intervencē - līdz šim gan Latvijas uzņēmēji nav šo iespēju izmantojuši, stāsta ZM.

Kredītiestādes pagaidām nav novērojušas izteiktas grūtības uzņēmēju vidū atmaksāt aizņemto naudu, taču atsevišķu nozaru pārstāvji ir vērsušies bankās ar lūgumu atlikt maksājumu uz vēlāku laiku vai samazināt tā apjomu. Kā liecina SEB bankas valdes locekles Ievas Teteres novērojumi, Krievijas sankcijas galvenokārt ir skārušas piensaimniecības un transporta nozares uzņēmumus.

Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) vērojama izteikta uzņēmēju interese par tās piedāvātajiem atbalsta pasākumiem. Kā stāsta LIAA sabiedrisko attiecību pārstāve Vineta Vilistere – Lāce, uzņēmēju projektu pieteikumu iesniegšanas aktivitāte par pēdējiem trim mēnešiem liecina, ka uzņēmēju interese par LIAA administrētajām atbalsta programmām ir pieaugusi par vairāk nekā 50%.

Plašāk lasiet rakstā Eksportētāji atbalstu saņēmuši, lauksaimnieki vēl gaida pirmdienas, 16. februāra, laikrakstā Dienas Bizness (12. lpp.)!
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra