Amerikāņu pārvadātāji pāries uz gāzi  6

Burtiski gāzi grīdā iespiest gatavojas ASV pārvadātāji. Līdz ar dabasgāzes ražošanas, piegādes un uzpildes staciju kompānijas Clean Energy (CE) iniciatīvu attīstīt sazarotu servisa tīklu un piemērotu auto dzinēju nākšanu tirgū pārvadātājiem ekoloģiskais risinājums sāk izskatīties arī komerciāli izdevīgs. Un ne viņiem vien.

Mazinās importa nozīmi
Autopārvadātāju pāriešana uz dabasgāzi Amerikai būtu arī visnotaļ politiski izdevīga. Pašreizējais konflikts ar Irānu nozīmē ne vien tās naftas plūsmas apraušanos, bet arī draudus apkārtējo arābu valstu eksportam. Un pat ja izdotos Ormuza šaurumu noturēt atvērtu, saistītie pašreizējie un nākotnes riski ir gana lieli, lai izdarītu līdzīgus secinājumus kā, piemēram, Dānija pēc 1973. gada naftas krīzes: arābu nafta ir principiāli nedrošs resurss, tāpēc jāattīsta savējos.
Gāze šai ziņā ASV ir dabiska izvēle: 98% no tās patēriņa sedz pašu saražotais vai imports no tuvējās un visādā ziņā stabilās Kanādas. Pašlaik sašķidrinātās gāzes cena galonā ir līdz pusotram dolāram zemāka par dīzeļdegvielu, kas ir būtisks arguments pārvadātājiem. Valsti aptverošs serviss un piemērotas tehnoloģijas – vidēji smago un smago auto gāzes motori, ko apņēmusies nodrošināt CE ar partneriem, dod arī iespēju cenas argumentam materializēties pārvadātāju praktiskā izvēlē un rīcībā.
Virkne motoru un aprīkojuma ražotāju (Cummins Westport, Kenworth, Peterbilt, Navistar, Freightliner, Caterpillar) jaunais dabasgāzes tehnoloģiju piedāvājums sakrīt un labi sader ar CE plānu. Līdz šā gada beigām valstī tiks atvērtas 70 jaunas smago auto gāzes uzpildes stacijas, bet 2013. gadā – vēl 80, izveidojot mugurkaulu «dabasgāzes šosejai», kas plašā sazarojumā savienotu Austrumkrastu ar Rietumkrastu un ziemeļu robežu ar dienvidu.
Investīciju analīzes portāls seekingalpha.com arī brīvi citē kādas Ķīnas amatpersonas sacīto, ka «ja Ķīnai būtu tāda dabasgāzes ražošanas un cauruļvadu infrastruktūra kā ASV, mēs piemērotos dabasgāzes izmantošanai transportā cik tik vien ātri iespējams». Viss liecina, ka, dažādu apsvērumu mudināti, amerikāņi pašlaik to arī dara. CE mājas lapā citēts kompānijas vadītājs Endrjū Litlfērs, ka CE jaunajā projektā jau noslēgusi apkalpošanas līgumus ar 100 izfraktētājiem un privātajiem un komerciālajiem (nomas) autoparkiem, lai tie pielāgotos izmantot jaunās sistēmas solītos ekonomiskos labumus.

Paši vareni
Ilggadējs investors šajā jomā un blogeris Maikls Ficsaimons raksta, ka nevar iedomāties «citu stratēģisku iniciatīvu enerģijas nozarē, kurai būtu ātrāka un lielāka peļņa pret ieguldījumu kā tas ir, transporta sektorā nomainot dārgu ārvalstu naftu pret lētu, tīru un pašmājās ražotu dabasgāzi».
Pievilcīgā dabasgāzes cena pret naftu ir viens apsveramais faktors. Cits ir ekoloģija. Smago mašīnu gāzes dzinēju izmešos siltumnīcas efekta gāzes ir par 23% mazāk nekā dīzeļmotoriem. Amerikai, kas līdz ar Ķīnu ir lielākā atmosfēras piesārņotājai, šis aspekts būtu ļoti nozīmīgs gan politiski, gan ekonomiski.
Amerikas attiecīgā biznesa segmenta līderis CE jau pašlaik apkalpo vairāk par 25 tūkstošiem kravu vilcēju 273 stratēģiskos transporta mezglos ASV un Kanādā. Par kompānijas kapacitāti sasniegt iecerēto liecina arī tās īpašumā esošie meitas uzņēmumi – BAF Technologies ASV un IMW Industries Kanādā kas attiecīgi ir vadošie smagajiem auto un autobusiem domātu dabasgāzes sistēmu un degvielai paredzētas saspiestās dabasgāzes piegādātāji. IMW jau ir 1200 uzpildes vietu 24 pasaules valstīs. Tāpat kompānijai pieder sašķidrinātās dabasgāzes fabrikas Teksasā un Kalifornijā ar kopējo kapacitāti līdz 260 tūkstošiem LNG galonu dienā ar potenciālu to paaugstināt līdz 340 tūkstošiem.
Jaunā projekta drīzai ieviešanai pēc nospraustā plāna par labu nāk arī daudzu CE paredzēto uzpildes staciju izvietošana Pilot-Flying J Travel centros, kas jau apkalpo preču pārvadātājus. Pilot-Flying J ir valstī lielākais smago vilcēju apkalpošanas operators ar vairāk nekā 550 servisa centriem 47 pavalstīs.
CE Amerikas smago vilcēju gazifikācijas projektā ar 150 miljoniem dolāru iesaistījusies arī valstī otrā lielākā gāzes ieguves kompānija Chesapeake Energy Corporation un ar līdzvērtīgu summu – arī starptautisku investoru grupa. Kopā «dabasgāzes šosejai» veltītie fondi pašlaik veido 450 miljonus ASV dolāru.