«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Lai aktualizētu biogāzes nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un vides aizsardzībā, tās lomu jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā 2021. – 2028.gadam, novembrī izveidota apvienība “Lauksaimniecības biogāze”.

Tajā apvienojušies Latvijas lauksaimniecības biogāzes ražotāji, kuru saimniecībās biogāze tiek ražota no organiskajiem atkritumiem. Apvienības galvenā prioritāte ir lauksaimniecības resursu pilna potenciāla izmantošana ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā un Latvijas zinātnisko resursu iesaiste efektīvu biogāzes tehnoloģiju, to skaitā biometāna, attīstībā.

Kā norāda apvienības pārstāvji, lauksaimniecības biogāze šobrīd atrodas zināmās krustcelēs, jo Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, jau tuvākajā laikā ir jāpieņem izšķiroši lēmumi, lai turpinātu attīstīt un pilnveidot biogāzes ražošanu, kura sniedz būtisku ieguldījumu gaisa piesārņojuma mazināšanā. Tā, piemēram, jau decembrī Ministru Kabinetam jāapstiprina Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030.gadam.

Olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” uzsācis ražot biometānu nesen pabeigtajā biometāna rūpnīcā “Bovogas”, kurā biogāze tiek attīrīta līdz biometānam – dabasgāzes ekvivalentam. Turklāt sadarbībā ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Latvijā AS “Conexus Baltic Grid” un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru “GASO” ir izveidots pirmais pieslēgums Latvijā, pa kuru “Bovogas” saražotais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.

“Balticovo” vistu novietnēs Iecavā mīt apmēram 3,5 miljoni putnu. Ik gadus kā blakusprodukts izveidojas apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas tiek izmantoti kā izejviela biogāzes ražošanai.

“Līdz šim biogāzi pašpatēriņam ražoja “Balticovo” meitas uzņēmums “EggEnergy”, taču, ņemot vērā pieejamos apjomus, kā arī izejvielas videi draudzīgo izcelsmi, 2023. gadā tika uzsākta biometāna ražošanas rūpnīcas “Bovogas” būvniecība, kas nu ir pabeigta. Biogāze tiek saražota “EggEnergy”, tad novadīta līdz “Bovogas”, kur tiek attīrīta līdz biometānam. Iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas pārbaudītas, un attīrītais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā,” par jauno biometāna ražošanas rūpnīcu stāsta “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladmirs Mkhitarjans.

Liepājas Universitātes Matemātikas zinātņu un informācijas tehnoloģiju institūta zinātnieki pērnā gada nogalē iesniedza Latvijas un Eiropas patenta pieteikumus sistēmas izgudrojumam optimālas anaerobās vides uzturēšanai biogāzes ražošanā.

Liepājas Universitātes zinātnieki ir izstrādājuši automātisku sistēmu, kas ļauj nodrošināt biogāzes ražošanā izmantojamo anaerobisko baktēriju uzturēšanu vajadzīgajā temperatūras diapazonā, izmantojot speciālas palīgvielas un/vai ūdeni kontrolētā laistīšanas nodrošinājumā.

Patlaban ir izveidots matemātiskais modelis, kas nosaka šķidruma spiedienu, mitrumu un temperatūru ar rūpniecisku sensoru palīdzību, tādējādi novērtējot biogāzes komponenšu – metāna un ogļskābās gāzes daudzumu.

Zinātnieki Liepājā ir matemātiski pamatotojuši sistēmas sensoru izvēli un optimālo izvietojumu atkritumu poligonā. Risinājuma formulējums ļauj noteikt mitruma avotu un biogāzes noteču optimālo izvietojumu, minimizēt biogāzes (oglekļa dioksīda) noplūdi atmosfērā.

Būvniecības valsts kontroles birojs ir pieņēmis ekspluatācijā pirmo sausās fermentācijas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksu Latvijā, kas ir lielākais šāda veida pārstrādes komplekss Baltijā.

7.aprīlī uzsākts jaunā kompleksa testēšanas periods un plānots, ka pirmie bioloģiski noārdāmie atkritumi tuneļos tiks ievietoti šā gada maijā. Komplekss atrodas poligona "Getliņi" teritorijā, un tas uzbūvēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Kompleksa testēšanas un ieregulēšanas periods kopumā norisināsies 9 mēnešus, aprīlī tiks veikta reaktoru piepildīšana ar ūdeni, uzsildīšana un baktēriju ieaudzēšana, bet maijā tiks uzsākta secīga tuneļu aizpildīšana - vienā tunelī vienlaicīgi izvietojot aptuveni 500 tonnas bioloģiskos jeb pārtikas un dārza atkritumus.

Latvijas projektēšanas un inženierijas birojs SEP (A/S “Siltumelektroprojekts”) ir parakstījis līgumu ar AS "Putnu fabrika Ķekava" par biometāna ražošanas rūpnīcas projektēšanu.

Biometāna ražošanas rūpnīcu paredzēts būvēt AS "Putnu fabrika Ķekava" ražotnē “Lielzeltiņi”, Bauskas novadā.

“AS "Putnu fabrika Ķekava" ir nozīmīgs uzņēmums Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Tāpēc SEP kā projektēšanas un inženieru birojam ir ļoti nozīmīgi, ka AS "Putnu fabrika Ķekava" ir izvēlējies SEP kā savu stratēģisko partneri biometāna ražošanas stacijas projektēšanai Bauskas novadā,” norāda SEP Valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, “Tas uzskatāmi demonstrē SEP kā projektēšanas un inženieru biroja profesionalitāti un pieredzi, kā arī biroja inženieru izstrādāto biometāna ražošanas tehnoloģiju konkurētspēju.”

Kā norāda SEP ģenerāldirektors Jans Ratkevičs, AS “Ķekavas Putnu fabrika” biometāna ražošanas stacijas Bauskā projektēšana paredz risinājumu, kurā izmantotā biomasa jeb vistu mēsli pārstrādes laikā tiks pakļauti anaerobai fermentācijai, kuras rezultātā tiks izdalīta biogāze.

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

«Rīcība, kad biogāzes ražošanai lauku speciāli apsēj un tad tur izaugušos augus sapūdē, lai ražotu salīdzinoši dārgu elektrību, atmirs.»

Tā, skaidrojot Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto Enerģētikas stratēģiju līdz 2030. gadam laikrakstam Dienas bizness sacīja EM valsts sekretārs Juris Pūce.

Tāpēc enerģētikas stratēģijā rakstīts, ka biogāze ražojama no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, enerģētikā izmantojama arī atkritumu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās radusies gāze, taču jāaizmirst par lauku apsēšanu ar kukurūzu vai citiem pārtikas produktiem, ko pēc tam vienkārši sapūdē biogāzes reaktoros. EM arī uzskata, ka biogāzes izmantošanai daudz lielāka nākotne ir transportā, nevis elektroenerģijas ražošanā. «Biogāze, jo īpaši tā, kas ir ražota no mēsliem un atkritumiem, ir salīdzinoši lēts energoresurss. Ražot elektroenerģiju no biogāzes ir dārgi, sevišķi, ja efektīvi netiek izmantots arī siltums, tāpēc šādam biznesam nav nākotnes. Potenciāls ir arī biogāzes attīrīšanai līdz dabasgāzes kvalitātei un tās ieplūdināšanai dabasgāzes tīklos, to var arī sašķidrināt un izmantot balonos mājsaimniecības vajadzībām,» skaidro J. Pūce.

ABLV Bank pārsūdzējusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāt spēkā iepriekš Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) piemēroto sodu, informēja bankā.

30.maijā Administratīvā apgabala tiesa atstāja spēkā bankas pārsūdzēto PTAC lēmumu, ar kuru bankas 2009.gadā īstenotā komercprakse tika atzīta par negodīgu. Bankai tika uzlikts tiesisks pienākums izbeigt negodīgo komercpraksi, kā arī piemērots naudas sods 8000 latu apmērā.

Bankas prasība par PTAC lēmuma atcelšanu tika noraidīta un tai uzliktais naudas sods 8000 latu apmērā atzīts par atbilstošu un samērīgu.

2009.gada sākumā Aizkraukles banka izsūtīja patērētājiem vēstules, kurās īsā termiņā pieprasīja iesniegt virkni dokumentu par patērētāju un viņu ģimenes locekļu finansiālo stāvokli, vienlaicīgi informējot, ka banka plāno ieviest norēķinu konta ikmēneša apkalpošanas maksu piecu latu apmērā. Vēstulēs Aizkraukles banka norādīja, ka gadījumā, ja patērētāji nevēlas izmantot norēķinu kontu, kuram tiek ieviesta apkalpošanas maksa, viņi var vērsties bankā un noslēgt papildvienošanos, atverot bezmaksas kredīta atmaksas kontu, savukārt, daļai no patērētājiem vēršoties bankā, banka piedāvāja parakstīt papildvienošanos ar izmainītiem būtiskiem līguma noteikumiem, tajā skaitā ar ietvertiem netaisnīgiem un patērētājiem nelabvēlīgākiem līguma noteikumiem.

Kafijas zīmola Paulig pirmsākumi meklējami 1876. gadā, kad savu pirmo uzņēmumu, kas nodarbojās arī ar kafijas tirdzniecību, Somijā dibināja Gustavs Pauligs. Latvijas tirgū zīmols Paulig ir pārstāvēts kopš 1994. gada.

Paulig grauzdē kafiju kopš 1904. gada. Pirms tam kafija tika pārdota tikai neapstrādātā veidā un to grauzdēja mājās.

Patlaban Paulig rūpnīca Vuosāri, Helsinkos ir viena no lielākajām grauzdētavām Eiropā, un tajā atrodas arī Paulig Grupas galvenais birojs. Grauzdēšanas procesā tiek izmantota tikai biogāze.

2010. gadā Paulig atvēra jaunu kafijas grauzdētavu Tveras reģionā Krievijā, kuras produkcija nonāk Krievijas un NVS tirgos. Latvijas tirgū gan nopērkama tikai Somijā saražotā produkcija.

«Cilvēki Latvijā pamazām apgūst zināšanas par kafijas kultūru, meklē plašāku informāciju, taču esam vēl ļoti tālu no tā, lai uz kafijas paciņas, piemēram, norādītu konkrētā ražas gada skaitli, plantācijas valsti, jo pagaidām to novērtētu ļoti maz cilvēku. Runājot par vecumu - gan Latvijā, gan pasaulē ir tendence, ka kafiju sāk dzert aizvien agrākā vecumā,» viesojoties Paulig Vuosāri rūpnīcā, biznesa portālam db.lv stāstīja SIA Paulig Coffee Latvia valdes locekle Margarita Aļabjeva-Vaišļa.

No šī gada enerģētikas uzņēmumu grupa “AJ Power” sāk piedāvāt Latvijā vēl nebijušu pakalpojumu – lieljaudas saules enerģijas projektu īstenošanu sadarbībā ar zemju īpašniekiem.

Tā ir iespēja zemes īpašniekam piešķirt neizmantotai zemei vērtību un iegūt ilgtermiņa ieguldījumu ar garantētu atdevi.

Kopumā 2021. gads un 2022. gada sākums enerģētikā ir bijis ļoti izaicinošs, šajā laikā Latvijā tika novērots pirms tam neparedzams energoresursu cenu pieaugums. Politikas veidotāji, enerģētikas nozares uzņēmumi un citi iesaistītie jau vairākus gadus diskutē par aktīvāku atjaunīgās enerģijas ražošanu attīstīšanu Latvijā.

Pēdējā laika situācija ir tikai vēlreiz apliecinājusi to, ka ir nepieciešams attīstīt industriālos saules enerģijas parkus, kuru izbūve dažādotu ražošanas jaudas un ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas, mazinot nekontrolētu elektroenerģijas cenu kāpumu. Tomēr, lai arī situācija saules enerģijas risinājumu izmantošanā uzlabojas, Latvija joprojām krietni atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi, lai efektīvi izmantotu saules enerģijas potenciālu.

Ekspolitiķis Indulis Emsis (ZZS) Vidzemes jūrmalā attīsta lauku tūrismu, lasa biotehnoloģijas lekcijas studentiem un konsultē privāto biznesu, jautāts par pašreizējo nodarbi, atklāja Emsis.

Viņš atzina, ka politikā pavadītais laiks pieradinājis pie tā, ka nevar darboties vienu interešu lokā, bet jābūt «vairākiem sektoriem».

«Lasu lekcijas Latvijas Universitātes bioloģijas studentiem. Biotehnoloģijas attīstās ārkārtīgi strauji, un izkristalizējas trīs ļoti perspektīvas darbības līnijas - attīrīšanas iekārtas, atkritumu saimniecība, kā arī enerģētika - biodegviela, biomasa un biogāze. Ar šīm līnijām saistās nākamā manas darbības dimensija, jo strādāju kā biznesa konsultants iepriekš minētajos jautājumos,» sacīja Emsis.

Viņš arī atzina, ka vistuvākā nodarbe tomēr ir ģimenes lauku saimniecība Vidzemes akmeņainajā jūrmalā Vitrupē, kas mantota no senčiem.

EuroEnergy ir Libra Group meitasuzņēmums atjaunojamās enerģijas nozarē Eiropā, kas iegādājies 50 % biogāzes biznesa, zemes un licenču tiesības no Latvijas kopuzņēmuma vietējā partnera. Kopējā uzņēmumu portfelī ietilpst septiņi Latvijas biogāzes projekti — četri no tiem darbojas jau šobrīd (Piejūra Energy, Vegi eco, EcoZeta un Zemgaļi JR) un pārējie trīs ir saņēmuši licences ražošanai (Dubnas siltums, Naujenes jauda un Remas energija).

Kopējā uzstādītā ražošanas jauda esošajās ražotnēs Cesvaines, Zemgales un Liepājas reģionos ir 4,2 MW. Līdz ar kopuzņēmuma daļu iegādi EuroEnergy tagad ir arī pilnas īpašuma tiesības uz lauksaimniecības uzņēmumu Latvijas Ekozeme, pārvaldības sabiedrību EuroEnergy Biogāze Latvija un trim uzņēmumiem, kuriem pieder licences jaunu elektroenerģijas staciju izveidei. Tiem ir nepieciešamās atļaujas sākt būvniecību, un to prognozētā kopējā ražošanas jauda ir 5 MW.

EuroEnergy darbojas biogāzes degvielas ražošanā, bioloģiski sadalot organiskās vielas, izmantojot anaerobās pārstrādes metodi vai bioloģiski noārdāmu materiālu fermentāciju. Tie parasti ir kultūraugi, kurus audzē tieši enerģijas ražošanai, kā arī dažāda veida organiskie atkritumi.

Finanšu ministrijas (FM) iecere nākamgad vairs nepiešķirt degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzei, iedragās jau tā daudz cietušo cūkkopības nozari, atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka, piemēram, Latgalē viena no cūku audzēšanas saimniecībām jau spiesta lūgt bankai kredīta brīvdienas, jo biogāze nes zaudējumus, līdz ar to jebkāda atvieglojuma likvidēšana vēl vairāk pasliktinās situāciju nozarē.

«Cūku audzētāju saimniecībām, kurām nepieciešams nodrošināt biogāzes reaktoru darbību ar kukurūzas piejaukumu, atkal gaidāma situācijas pasliktināšanās. Vai FM nesadarbojas ar Ekonomikas ministriju, kurai iesniegti aprēķini par zaudējumiem biogāzes staciju saimniecībām? Vasarā valdībā tika skatīti grozījumi noteikumos, kas būtiski uzlabotu situāciju, bet visi aprēķini balstījās uz esošo situāciju ar kukurūzas audzēšanu biogāzei, kas tagad atkal tiks mainīti. Turklāt, būvējot biogāzes stacijas un ieguldot lielas investīcijas, bija citi nosacījumi,» norādīja Lejniece.

Rēķinot uz vienu Latvijas iedzīvotāju, gada laikā atkritumos tiek izmesti vismaz 113 kilogrami pārtikas produktu, 38% no tiem rodas mājsaimniecībās, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Dati ir aptuveni, jo pārtikas atkritumu reģistru Latvijā sarežģī vienotas uzskaites trūkums. Daļa atkritumu tiek atdalīta un reģistrēta kā pārtikas atkritumi, daļa nonāk sadzīves atkritumu kopējā masā un tālāk poligonos – kā jaukti sadzīves atkritumi. Visā pasaulē tiek strādāts pie tā, lai tiktu samazināts pārtikas atkritumu apjoms. Tomēr jau radušos pārtikas atkritumus var pārstrādāt, piemēram, biogāzē vai kompostā un izmantot atkārtoti.

Trešā daļa produktu, kas tiek ražoti lietošanai pārtikā, tiek zaudēti vai izsviesti – kopumā 1,3 miljardi tonnu gadā, liela daļa no šiem atkritumiem rodas pārstrādes rezultātā, liecina Eiropas Komisijas dati. Kopumā visās valstīs lielākā daļa no pārtikas atkritumiem rodas mājsaimniecībās – 38%, lauksaimniecībā – 23%, viesnīcās un sabiedriskajā ēdināšanā – 14%, produktu sagatavošanā un uzglabāšanā – 12%, lielveikalu tīklā – 9%, bet pārtikas rūpniecībā – 5%.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAAO ir saņēmis SEB bankas finansējumu 4 miljonu eiro apmērā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas “Daibe” būvei.

Projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni eiro – 4 miljonus eiro no šīs summas finansē SEB banka, projekts tiek līdzfinansēts no ES Kohēzijas fonda.

Rūpnīcā plānots pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas rodas no sadzīves atkritumiem, dalīti vāktu dārzu un parku atkritumiem, dalīti vāktiem pārtikas atkritumiem, savukārt pārstrādes procesā tiks iegūts komposts un kā blakus produkts tiks iegūta biogāze, ko paredzēts izmantot siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai.

Darbus paredzēts pabeigt līdz 2023. gada 1. novembrim. Ir uzsākti darbi pie sadzīves ēkas būves rūpnīcas apkalpojošam personālam, norit atlikušo būvprojektu risinājumu izstrāde un saskaņošana. Jūlijā plānots uzsākt darbu pie ārējo inženierkomunikāciju, teritorijas laukumu un nojumju izbūves.

Olu ražotājs AS "Balticovo" biometāna un sašķidrinātā oglekļa dioksīda (CO2) rūpnīcas izbūvē investēs līdz 10 miljoniem eiro, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans norāda, ka 29.jūnijā "Balticovo" savā ražošanas teritorijā Iecavā ielika pamatakmeni rūpnīcai, kur biogāzi pārveidos biometānā, tādējādi stiprinot gan valsts enerģētisko neatkarību, gan aprites ekonomikas principu īstenošanu uzņēmumā.

Investīcijas ražotnes projektēšanā, būvniecībā un aprīkošanā sasniegs aptuveni 10 miljonus eiro. Plānots, ka rūpnīca darbību sāks šī gada novembrī. Rūpnīcu projektējuši un būvē AS "Siltumelektroprojekts".

Vienlaikus "Balticovo" pārstāvji atzīmē, ka uzņēmums līdz šim investējis ap 12 miljoniem eiro notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un putnu kūtsmēslu pārstrādes rūpnīcā SIA "Egg Energy", kur tiek pārstrādāti kūtsmēsli un kur arī tiek ražota biogāze.

Lai Latvijā izvērstu kartupeļu pārstrādes biznesu, ukraiņu uzņēmēji vienā no Latvijas reģioniem plāno būvēt pilna cikla augstāko tehnoloģiju rūpnīcu, investējot līdz pat 100 miljoniem ASV dolāru (ap 72 miljoniem eiro), sacīja ABM Agro grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Dmitro Motuzko.

«Plānojam izvērst pilnu ražošanas ciklu - sākot ar kartupeļu audzēšanu, iepirkšanu un beidzot ar pārstrādi un ražošanas atkritumu utilizāciju. Kartupeļi tiks šķiroti pa frakcijām, labākos pārstrādājot frī un čipšos, bet sliktākos - cietē, savukārt atlikumus pārstrādāsim biogāzē. Ar vienu elementu «neies cauri», tam jābūt lielam modernam kompleksam, kurā darbs būtu vismaz 200 cilvēkiem,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī norādīja, ka rūpnīcā plānots ieguldīt līdz pat 100 miljoniem ASV dolāru (75 miljoniem eiro), savukārt projekta realizācijas termiņš varētu būt četri gadi no atļaujas saņemšanas. Tikmēr par reģionu, kur būvēt rūpnīcu, vēl nav izlemts.

Kalsnavas spirta rūpnīca, kas ir pārdzīvojusi īpašnieku bankrotu un maksātnespēju, joprojām kārto saistības ar kreditoriem, pēc modernizācijas rūpnīcā sākta zaļā jeb bioloģiskas izcelsmes etilspirta ražošana, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Kalsnavas spirta rūpnīcā saimnieko SIA Biodegviela, kuras īpašnieki ir Kiprā reģistrēts ofšors. SIA Biodegviela, kas spirta rūpnīcas modernizācijā kopumā ir ieguldījusi 12 milj. eiro, ir uzsākusi biogāzes un bioetanola ražošanu, kā arī plāno sākt organiskas izcelsmes pārtikas ogļskābās gāzes tirdzniecību. Tuvākajā laikā plānots uzbūvēt graudu kalti, kuras izmaksas tiek lēstas ap 0,5 – 0,7 milj. eiro. Kalsnavas spirta rūpnīca sāka strādāt 1937. gadā, pašos pirmsākumos tā ražoja spirtu no kartupeļiem, kuru izmantoja kā degvielu automašīnām. Šobrīd Kalsnavas spirta rūpnīca ražo spirtu gan no kviešiem, gan no rudziem un piegādā spirtu lielākajiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem - a/s Grindeks un a/s Olainfarm.

Astanas Expo izstādē norisinājās Nīderlandes nacionālā diena, kuras ietvaros ekonomikas ministrs Henks Kamps uzslavēja abu valstu ilgo sadarbību jau kopš Kazahstānas neatkarības iegūšanas 1991. gadā.

Kazahstānas enerģētikas viceministrs Magaovs Asets uzsvēra Astanas nozīmi jaunu un inovatīvu tehnoloģiju ieviešanā, kas nākotnē spēs pasaules iedzīvotājus nodrošināt ar ekoloģiski tīru enerģiju. «Esam pārliecināti, ka Astana kļūs par izcilu demonstrācijas platformu alternatīvās enerģijas apguves veidiem, ko sniedz – saule, vējš, biogāze, kā arī termālie un jūras ūdeņi,» stāsta M.Asets.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Nīderlande, pēc H. Kampa stāstītā, ir lielākais Kazahstānas investors ar vairāk nekā 75 dažādiem uzņēmumiem un organizācijām, kas savu darbību šajā valstī ir veiksmīgi attīstījušas jau gadiem ilgi.

Ir saprotami gan mūsu valdības, gan citu dalībvalstu valdību mēģinājumi samazināt cenas, cīnīties ar augošo inflāciju, taču risinājumiem ir jābūt jēgpilniem. Īpaši, lai mazturīgo cilvēku grupas iegūtu kaut cik vērā ņemamu cenas samazinājumu.

Nesen bijām liecinieki dīvainam valdības lēmumam – no 1.jūlija attiekties no biodegvielas piejaukuma. Dīvainam – tāpēc, ka tas tika pieņemts, neņemot vērā ekspertu un mazturīgo iedzīvotāju pārstāvošo NVO viedokli un, kā turpmāk apskatīsim, bez neviena ieguvēja Latvijā. Dīvaini – jo pat (!) Ārvalstu investoru padomes un degvielas tirgotāju viedokļi tika atstāti bez ievērības.

Vienīgie ieguvēji redzami ārpus Latvijas robežām, proti, fosilās degvielas kompānijas, jo tām pieaugs tirgus daļa. Kāpēc Ekonomikas ministrija tā rīkojas, ja patiešām grib palīdzēt iedzīvotājiem, nav saprotams. Parasti valdības lēmumus varu atbalstīt (un arī vajag), jo tajos ir kaut kāda saprotama loģika. Šoreiz es drīzāk nostājos “nelaimīgās” biodegvielas pusē, jo valdības lēmumā neredzu loģiku. Tāpēc šajā rakstā nevaru nelietot zināmu ironijas un retorisku jautājumu devu – jo valdības lēmums ir tāds jocīgs.

Liepājas metalurga strādnieki izplatījuši vēstuli, kas adresēta četriem Latvijas valdības ministriem, aicinot ierasties uzņēmumā un pārrunāt draudīgo finanšu situāciju.

Strādniekus satraukusi uzņēmuma finanšu situācija, ko dramatizē elektroenerģijas cenas kāpums obligātā iepirkuma komponentes * (OIK) dēļ. «Ņemot vērā izveidojušos situāciju - Latvijas valdības pieņemto lēmumu dēļ nekontrolējami pieaug maksa par obligāto iepirkumu, kas šobrīd apdraud metalurģijas nozares pastāvēšanu Latvijā un līdz ar to visus 2300 a/s Liepājas metalurgs strādājošos, metalurgu arodbiedrība aicina nākošās nedēļas laikā uz tikšanos metalurģijas ražotnē Liepājā ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, tieslietu ministru Jāni Bordānu, labklājības ministri Ilzi Viņķeli un finanšu ministru Andri Vilku, lai uzklausītu paskaidrojumus par valsts nostāju metalurģijas nozares saglabāšanā un metalurģijas nozarē strādājošo labklājību,» teikts vēstulē, ko parakstījis metalurgu arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava.

Ekonomikas ministrija turpina stiept gumiju ar Latvijas enerģētikas politikas pamatnostādnēm – to izstrādei vajag arvien vairāk laika

Par Latvijas energoneatkarības veicināšanu pēdējos 20 gadus ir paticis izteikties ļoti daudziem premjeriem un ekonomikas ministriem. Ir tapuši dažādi, skaistu frāžu pilni politikas plānošanas dokumenti ar labskanīgiem nosaukumiem – stratēģijas, pamatno- stādnes un vīzijas, kuras tobrīd aktuālais nozares ministrs ar neslēptu lepnumu ir demon- strējis konferencēs, valdības sēdēs un dažādās publiskās saiešanās. Jau Valda Birkava valdības deklarācijā 1993. gadā bija ierakstīts, ka tuvāko gadu mērķis ir energopiegāžu diversifikācija un energopatēriņa samazināšana. Teju katra nākamā valdība ir turpinājusi vilkt to pašu meldiņu tālāk, pie viena pieražojot klāt arī kādu jaunu vīziju, vēlams, uz daudzumdaudzām lappusēm, no kurām praktiska labuma gan bijis maz, jo no energoneatkarības un energoresursu piegāžu diversifikācijas viedokļa Latvija šodien atrodas principā tādā pašā situācijā kā pirms 20 gadiem.

2016. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Salīdzinot ar 2015. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 5,7 %, bet desmit gadu laikā - par 14,1 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana jeb visu valstu (arī Latvijas) kuģu apgāde ar naftas produktiem (degvielu) starptautisko reisu veikšanai no importējamiem energoresursiem – no 66,7 % 2006. gadā līdz 51,2 % 2015. gadā.

Ievērojami pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš - desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3 % un 2016. gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 3,2 %. 2016. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. 2016. gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6 % vairāk nekā 2015. gadā. No kopējā kurināmās koksnes apjoma 2016. gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7 % vairāk nekā 2015. gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4 %.

Kopējais energoresursu patēriņš 2017. gadā bija 194,9 petadžouli (PJ), kas ir par 5,5 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Pēdējo piecu gadu laikā no 2013. gada līdz 2017. gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars tajā.

AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %. Ievērojami pieauga saražotā primārā elektroenerģija (+70,5 % jeb par 6,7 PJ) hidroelektrostacijās (HES par 73,2%,) un vēja elektrostacijās (VES par 17,1). Kopā HES un VES saražoja 4531 GWh, no tām 4381 GWh HES un 150 GWh VES.

Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu pērn visvairāk ietekmēja augstā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski augsto nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci Daugavā.