2014. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 69 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinājumā ar 2013. gadu AER patēriņš ir pieaudzis par 1,2%, ko ietekmēja saražotās kurināmās koksnes pieaugums. Salīdzinot ar 2004. gadu, AER patēriņš Latvijā pieaudzis par 12%.

Galvenie AER veidi Latvijā – kurināmā koksne un hidroresursi – 2014. gadā veidoja 34,4% no kopējā energoresursu patēriņa.

Kurināmā koksne ir visizplatītākais AER, un tās īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā ir palielinājies no 23,4% 2010. gadā līdz 30,2% 2014. gadā. Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā 2014. gadā bija 82,1%, kas ir par 3,4 PJ jeb 4% vairāk nekā 2013. gadā.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš 2014. gadā ir pieaudzis par 6% salīdzinājumā ar 2013. gadu, arī sektoru griezumā ir vērojamas patēriņa izmaiņas. Palielinājās kurināmās koksnes īpatsvars gan mājsaimniecībās, gan pārveidošanas sektorā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā. Galvenie kurināmās koksnes patērētāji ir mājsaimniecības, pārsvarā izmantojot malku (85%). 2010. gadā patērētās kurināmās koksnes īpatsvars mājsaimniecībās bija 42,9%, 2013. gadā – 45,4%, bet 2014. gadā – 46,3%.

Četru gadā laikā kurināmās koksnes īpatsvars pārveidošanas sektorā palielinājās par 9,8%, 2014. gadā sasniedzot 24,3% no kopējā patēriņa Latvijā. Pārveidošanas sektorā pārsvarā izmanto kurināmo šķeldu (86,5%). Vislielākais kurināmās koksnes patēriņa pieaugums pārveidošanas sektorā bija 2014. gadā, kad kurināmās šķeldas īpatsvars palielinājās par 25,1% salīdzinājumā ar 2013. gadu. Tas ir saistīts ar jaunām koģenerācijas stacijām, kuras sāka strādāt 2014. gadā, un ar katru gadu pieaugušo AER daļu, samazinot dabasgāzes īpatsvaru. Kopš 2007. gada AER koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda palielinājās 12 reizes un 2014. gadā sasniedza 121 MW, bet saražotais elektroenerģijas daudzums palielinājās 16 reizes, sasniedzot 669 GWh, kas ir 22% no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma koģenerācijas stacijās.

Vislielākais īpatsvars (gandrīz 50%) kurināmās koksnes kopējā patēriņā ir malkai. Salīdzinot ar 2013. gadu, 2014. gadā malkas patēriņš samazinājās par 4%, savukārt koksnes granulas patēriņš palielinājās par 3%.

2014. gadā no AER tika saražotas 2 803 GWh elektroenerģijas, kas ir par 20,7% mazāk nekā 2013. gadā. No AER saražotās elektroenerģijas īpatsvars kopējā elektroenerģijas patēriņā veidoja 37,6%, kas ir par 9,1% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Lielākā daļa (vairāk par 70%) elektroenerģijas no AER ir saražota hidroelektrostacijās (HES). 2014. gadā hidroelektrostacijas, kuru jauda ir lielāka par 10 MW (Pļaviņu HES, Rīgas HES un Ķeguma HES) saražoja 1 925 GWh elektroenerģijas jeb 68,7% no kopējās saražotās elektroenerģijas no AER.

Pēdējos gados hidroelektrostaciju jauda būtiski nav mainījusies, bet pārējo elektrostaciju un koģenerācijas staciju elektriskā jauda ievērojami palielinājusies. Piemēram, vēja elektrostacijas jauda 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, palielinājās par 3%, bet salīdzinājumā ar 2012. gadu – par gandrīz 17%. Biogāzes koģenerācijas staciju elektriskā jaudā palielinājās par 9,4%, salīdzinot ar 2013. gadu. Biomasas elektrostaciju un koģenerācijas staciju elektriskā jauda palielinājās par 14,5%, salīdzinot ar 2013. gadu, bet salīdzinājumā ar 2012. gadu – par 174%. Viens no iemesliem AER attīstībā elektroenerģijas ražošanā ir valsts atbalsts, kas ļauj pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu nosaka, ka no AER saražotās enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā 2020. gadā ir jābūt 40%. Latvijā 2008. gadā AER īpatsvars bija 29,81%, 2010. gadā 32,49%, 2013. gadā – 37,07%, un arī 2014. gadā prognozē nelielu rādītāja pieaugumu. Tāpat katrai dalībvalstij 2020. gadā jānodrošina, ka no AER saražotās enerģijas īpatsvars (biodegvielas, biogāzes, no AER saražotā un transportā patērēta elektroenerģija) ir vismaz 10% no enerģijas galapatēriņa transportā (2013. gadā Latvijā sasniegti 3,08%).
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra