Neviens sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis pasaulē pa četriem gadiem nav uzcelts, kā to paredz Baltijas plāni, tomēr Latvija cer septembrī pieņemt lēmumu par termināļa vietas izvēli.

To Baltijas enerģētikas drošības konferencē sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Viņš uzsvēra, ka pašlaik notiek asa konkurence starp trim Baltijas valstīm par labāko šī termināļa atrašanās vietu, tomēr veiktās analīzes liecinot, ka ekonomiski pamatots var būt tikai reģionāla mēroga nevis nacionāls LNG terminālis. Turklāt ES dos savu līdzfinansējumu tikai tam projektam, kas šim terminālim piesaistīs arī Somiju, norādīja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, piebilstot, ka no šī viedokļa lielākas priekšrocības ir Igaunijas LNG termināļa projektam Paldiskos.

Tomēr pēc informācijas Lietuvas plašsaziņas līdzekļos, var secināt, ka Lietuva būvēs pati savu nelielu peldošu LNG termināli pie Klaipēdas, turklāt arī bez ES līdzfinansējuma. Arī Latvijas Gāzes valdes loceklis Jorgs Tumats konferencē uzsvēra, ka ātrākais termiņš, kad šāds terminālis var tikt uzbūvēts, ir pēc 5-6 gadiem, jo tam nepieciešams ilgs dažādu saskaņojumu, projektēšanas, infrastruktūras izbūves un līgumu slēgšanas laiks gan par LNG piegādēm, gan par šīs gāzes glabāšanu. Tomēr viņš uzsvēra, ka Rīgai no šī viedokļa ir gan finansiālas, gan infrastruktūras priekšrocības gāzes krātuves veidā, kas Igaunijai un Lietuvai vēl būtu jābūvē. Vienlaikus viņš norādīja, ka Latvijas Gāze ir ieinteresēta LNG glabāšanā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un vajadzības gadījumā ir gatava piedalīties arī ar savām investīcijām gāzes infrastruktūras un Inčukalna pazemes krātuves paplašināšanā. Pašlaik LNG termināļa potenciālās atrašanās vietas Latvijā pēta a/s Latvenergo. Sākotnēji bija iecerēts, ka uzņēmums pētījuma rezultātus prezentēs jau 15. jūnijā, bet tagad šis termiņš uz pašlaik nekonkretizētu laiku pārcelts.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra