«Nekad nebūtu domājis, ka piedzīvošu brīdi, kad, saimniekojot sava vectēva mājās, nevarēšu iziet pagalmā ieelpot svaigu gaisu,» stāsta skrīverietis Kaspars Šteinbergs. Problēmas sākušās pirms nepilniem diviem gadiem, kad pārsimts metru attālumā uzbūvēta biogāzes koģenerācijas stacija, kas ap­kārtnē rada pamatīgu smirdoņu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Veibēnu māju saimnieks uzskata, ka stacija uzbūvēta nelikumīgi, un mēģinājis to pierādīt arī tiesā, taču līdz šim cīņa palikusi bez rezultāta.

Lai pārliecinātos, ka stāstītais nav tikai Veibēnu un apkārtējo māju saimnieku untums vai iedomas, Staburags devās apskatīt biogāzes koģenerācijas staciju Veibēnos 1 Skrīveros un tās apkārtni.

Kaspars stāsta, ka pavasara un rudens šķīdonī traktoru un smago cisternu, ar ko stacijai pieved izejvielas, dēļ Veibēnu ceļš pārvēršas dubļu putrā.

Staburags pārliecinājās, ka ceļš tiešām tobrīd bija grūti izbraucams. Piestājot līdzās stacijai un atverot mašīnas logu, degunā iecirtās spēcīga nepatīkama smaka. «Tā te ir gandrīz visu laiku. To sajūt ikviens, kurš atbrauc pie manis ciemos, par spēcīgo smaku sūdzējušies arī citu attālāku māju iedzīvotāji,» norāda Kaspars. Viņš nodarbojas ar aitu audzēšanu, iegūst vilnu un pārdod dziju. Kaspars apsvēris domu par saimniecības attīstību, iesaistoties tūrisma apritē, taču šādos apstākļos tas nav iespējams.

Saistībā ar spēcīgo nepatīkamo smaku Veibēnu saimnieks vērsies Madonas reģionālajā vides pārvaldē. Tika veikta smaku koncentrācijas pārbaude un secināts, ka tā nepārsniedz pieļaujamo normu. Šīgada sākumā gan stājušies spēkā grozījumi noteikumos par piesārņojošo darbību izraisīto smaku noteikšanu un izplatīšanos. Saistībā ar to būs jāveic atkārtota smaku koncentrācijas pārbaude, lai noteiktu, vai tā atbilst jaunajām prasībām.

Kaspars apšauba objekta celtniecībai izsniegtās būvatļaujas pamatotību. Viņš stāsta: «Sākumā šo staciju bija plānots būvēt adresē Līču krasts, būvatļauja tika izsniegta SIA Zaļās zemes enerģija, taču jau pēc neilga laika būvatļauju par tādas pašas stacijas būvniecību saņēma SIA Madara energo, bet jau adresē Veibēni 1, kas mani ļoti pārsteidza. Vēl lielāks pārsteigums bija par to, ka vēl mēnesi vēlāk tādas pašas stacijas būvniecībai tajā pašā adresē būvatļauja tika izsniegta jau atkal Zaļās zemes enerģijai. Kā var izsniegt būvatļauju viena un tā paša objekta būvniecībai vienā un tajā pašā adresē diviem uzņēmumiem?! Tāpat likums noteic, ka būvatļauju var izsniegt, ja ir zināms būvuzņēmējs, taču, ņemot vērā datus par izsludinātajiem iepirkumiem, izsniedzot pēdējo būvatļauju, tas vēl nebija zināms. Būvatļauja izdota 2011. gada decembra sākumā, kad Zaļās zemes enerģijas izsludinātais iepirkums par biogāzes koģenerācijas stacijas būvniecību Veibēnos 1 vēl nebija noslēdzies un būvnieks vēl nebija zināms.»

Kaspars ar iesniegumu par būvatļaujas atcelšanu un akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā atcelšanu vērsās Kokneses apvienoto pašvaldību būvvaldē, savukārt Skrīveru novada domei tika nosūtīts iesniegums ar lūgumu pieņemt lēmumu par būves nojaukšanu un iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Skrīveru novada dome iesniegumu noraidīja, Būvvalde izdoto būvatļauju uzskata par tiesisku.

No Būvvaldes rakstītā izriet, ka 2011. gada aprīlī SIA Zaļās zemes enerģija saņēma būvatļauju stacijas būvniecībai Līču krastos, taču būvniecība netika sākta. Šī paša gada decembrī būvatļauja tika izsniegta SIA Madara energo stacijas būvniecībai Veibēnos 1. Kā būvuzņēmējs tika uzrādīts iepirkumā izvēlētais ārvalstu komersants Biogaz Nord Anlagenbau. Taču jau pēc pāris nedēļām tehniskajā projektā mainījās pasūtītājs uz SIA Zaļās zemes enerģija un būvatļauju pārreģistrēja. Būvvaldes vadītājs Jans Korols skaidro, ka netika izsniegtas divas būvatļaujas, bet gan saistībā ar pasūtītāja maiņu būvatļauja tika pārreģistrēta. Viņš noraida arī pārmetumus par būvatļaujas izsniegšanu, pirms noslēdzies iepirkums. Jo, kā apgalvo Būvvaldes vadītājs, viņu pienākums nav kontrolēt, vai ir noslēdzies iepirkums un vai ir noslēgts līgums ar izvēlēto būvuzņēmēju. Ja būvatļaujas pieprasītājs uzrāda būvuzņēmēju, Būvvaldē tikai pārbauda, vai tas ir reģistrēts Būvkomersantu reģistrā. Ar to pilnīgi pietiekot.

Kaspars Šteinbergs norāda uz to, ka biogāzes koģenerācijas stacijas būvniecības iecerei netika rīkota publiskā apspriešana, lai gan objekta darbība ir saistīta ar vides piesārņojumu, par ko liecina tam izsniegtā atļauja B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai.

Gadījumus, kad nepieciešama publiskā apspriešana, nosaka būvvalde un pašvaldība, taču šajā gadījumā acīmredzot abas institūcijas uzskatījušas, ka tā nav nepieciešama. Jautāts, kāpēc tā, Jans Korols skaidro, ka publiskā apspriešana jārīko tad, ja plānotais objekts būtiski ietekmē vidi, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību, uzsverot vārdu «būtiski». Viņš atzīst, būvvaldē uzskatīts — šis objekts būtiski neietekmē ne vidi, ne sadzīves apstākļus, ne nekustamā īpašuma vērtību. Jāatzīst gan, ka tas ir amatpersonu subjektīvs vērtējums, jo, kā izrādās, nav nekādu kritēriju, kas tad ir būtiska ietekme un kas nav, uzsver Staburags.

Ir vēl kāda lieta, kas, iespējams, nākotnē varētu ietekmēt apkārtnes iedzīvotāju sadzīves apstākļus un vidi, jo Zaļās zemes enerģijas apsaimniekotajā biogāzes koģenerācijas stacijā plānots paplašināt darbības jomu. Skrīveru novada domes Finanšu un tautsaimniecības komitejas sēdē tika skatīts SIA Green Energy Service iesniegums par pārtikas produktu šķirošanu un īslaicīgu uzglabāšanu. No abu uzņēmumu pārstāvju sniegtās informācijas izriet, ka biogāzes koģenerācijas stacijā Veibēni 1 kā izejvielas plānots izmantot arī pārtikas atkritumus. Tie būtu pārtikas produkti ar beigušos derīguma termiņu no lielveikaliem.

Plašāk - laikrakstā Staburags.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra