Pirmais Enerģētikas savienības stāvokļa ziņojums Latvijai liek vērtēt ekonomiku kopumā, kaut vai no enerģētikas skatu punkta 
, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Deviņus mēnešus pēc ES Enerģētikas savienības stratēģijas sākšanas Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar pirmo Enerģētikas savienības stāvokļa apskatu. Tas apkopo situācijas aprakstus dalībvalstīs un pirmajā acu uzmetienā nav vienkārši skaidrojams dokuments vai, pareizāk sakot, dokumentu kopa, jo no enerģētikas skatu punkta iezīmē daudz izvērstākas ekonomiskās sakarības dalībvalstu ekonomikās.


Brisele kairina


«Šī Enerģētikas savienības apskata dokumentu pakete ir vērsta uz to, lai to lasītu pirmām kārtām Latvijas zemkopības ministrs, satiksmes ministrs, ekonomikas ministre, arī finanšu ministrs un visi kopā ķertos pie mērķtiecīgas ekonomikas politikas veidošanas, kas nav izdarāms vienā resorā vien un arī ne darbojoties atsevišķi,» DB saka enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. «Kā šai dokumentā norādīts, tā uzdevums ir konsolidēt intelektuālos resursus un vispirms jau pārkārtot politikas veidotāju domāšanu. Šis ir Briseles dots kairinājums pirmām kārtām domāt, kāda ir mūsu ekonomikas struktūra.»


Jāatgādina, ka ES Enerģētikas savienība ir viena no EK politiskajām prioritātēm. Kopā ar Eiropadomi šogad maijā par prioritārām Enerģētikas savienībā tika izvirzītas piecas jomas – pieejamas elektroenerģijas cenas, ražošanas konkurētspēja, piegāžu drošība un starpsavienojumu veidošana vienota ES enerģētikas tirgus panākšanai, kā arī ES klimata pārmaiņu politikas 2030. gada mērķu sasniegšana, enerģētikā mazinot siltumnīcefekta izmešu daudzumu.


Piegāžu drošības rādītājs Komisijas vērtējumā ir dalībvalstij pieejamie enerģijas avoti un enerģētikas tirdzniecības partneri. Latvijā koncentrācijas indekss enerģijas ražošanā un gāzes piegāžu jomās tiek vērtēts kā ārkārtīgi augsts. Cenas Latvijas un Lietuvas tirgū aizvien ir augstākas nekā ES vidēji un kaimiņvalstī Igaunijā. EK vērtējumā tam par labu nenāk zemā Igaunijas–Latvijas starpsavienojuma jauda, un tiek izteikta cerība, ka sava loma cenu normalizēšanā būs arī Zviedrijas–Lietuvas drīzumā pabeidzamajam NordBalt starpsavienojumam.


Visu rakstu Cerība savienojumos lasiet 23. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra