Francijas uzņēmums Dalkia tuvākajā laikā nolēmis atjaunot sarunas ar Rīgas domi par kopēja uzņēmuma izveidi, kas īstenotu kontroli pār Rīgas siltumu.
Dalkia pārstāvis Latvijā Guntars Kokorevičs intervijā Telegraf norāda, ka viņš cer, ka ieceres īstenošanai šķēršļi neradīsies, kā arī G.Kokorevičš piebilst, ka neizslēdz iespēju iegādāties valstij piederošās akcijas Rīgas siltumā.
Viņš skaidro, ka patlaban esot jāpagaida līdz tiks izveidota jaunā valdība un tad visiem akcionāriem kopā jāsēžas pie sarunu galda. G.Kokorevičš arī bilst, ka svarīgi arī tas, kurš būs nākamais ekonomikas ministrs.«Mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka valstij nav ko darīt Rīgas siltumā, jo tā ir domes nevis valsts lieta. Uz to mēs arī likām akcentu,» norāda uzņēmuma pārstāvis.
Nekādas problēmas, kas varētu rasties sarunu gaitā, viņš neredz, ja būšot politiska interese iet uz priekšu, tad problēmas starp Rīgas domi un Dalkia nebūs. Pats svarīgākais esot konceptuāli vienoties, tomēr jāņem vērā, ka Dalkia savu ietekmi Rīgas siltumā vēlas palielināt jau no sākta gala.
Jāatgādina, ka iepriekš Ainārs Šlesers (PPL) laikrakstam norādīja, ka lēmums par Rīgas siltums privatizāciju netiks pieņemts agrāk kā pēc 10. Saeimas vēlēšanām, lai šo lēmumu nepolitizētu.
«Līdz vēlēšanām mēs lēmumu nepieņemsim. Mēs gribam Rīgas siltumu, kur 51% piederētu Rīgas domei un būtu labs akcionāru līgums ar Dalkiu,» teics A. Šlesers. Viņš arī pauž savu pozīciju, ka gadījumā, ja darījums notiktu, franču uzņēmumam varētu atdot Rīgas siltuma menedžmentu. Bet par Rīgas siltuma privatizācijas cenu varēšot spriest pēc padziļināta audita un novērtēšanas.
A.Šlesers nekomentēja iepriekš izskanējušo summu – 14 milj. Ls, kas tika nosaukta kā iespējamā Rīgas siltuma cena, par ko uzņēmuma daļu varētu pārdot franču Dalkia.
Savukārt šā gada februārī ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) kategoriski iebilda pret veidu, kā Rīgas domes amatpersonas virza Rīgas siltuma kontrolpaketes pārņemšanu un pieļāva iespēju vērsties tiesā, ja īstenotā shēma tiks īstenota. Pēc A. Kampara domām, tas, ka Rīgas dome, aizmuguriski vienojoties ar Dalkia un dibinot kopuzņēmumu, par kura vadītāju plānots iecelt Dalkia pārstāvi, iespējams, ir veids, kā kaut vai caur sētas durvīm īstenot Dalkia ambiciozos mērķus privatizēt uzņēmumu un atstāt valdību bez jebkādas teikšanās iespējām Latvijā lielākajā siltumenerģijas uzņēmumā.
Sekojiet ziņām