Arī Latvija ir to valstu starpā, ko Brisele uzskata par cietušām gāzes piegādātāja monopola dēļ, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas dabasgāzes kompānijai Gazprom nosūtītā oficiālā Eiropas Komisijas Iebildumu paziņojumā teikts, ka «daži tā uzņēmējdarbības prakses veidi Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos uzskatāmi par dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem».

Faktiski tas ir kopš 2012. gada ilgušās EK izmeklēšanas rezultāts un apsūdzību saraksts Gazprom. Saskaņā ar EK procedūru Krievijas dabasgāzes gigantam ir 12 nedēļas, lai sniegtu atbildi.

Nekā personīga

Par pretmonopola jautājumiem atbildīgā ES konkurētspējas komisāre Margrēte Vestagere pirms stāšanās amatā tika izvaicāta arī par mantojumā nākošo Gazprom izmeklēšanu, un viņas atbilde bija, ka izmeklēšana balstīsies tirgus un biznesa, bet ne politiskos apsvērumos. Komisāre, kas dzimtajā Dānijā iepriekš bijusi vairākos ministres amatos, pēdējā laikā augsta līmeņa pretmonopola apsūdzības šauj kā no ložmetēja – Gazprom rindā uz taisnošanos ir jau sestā.

Pirms tās pēc atbildēm EK jau meklē Google par uzvedību interneta pārlūkošanā praktiski sava monopola apstākļos, kā arī pret Grieķijas, Spānijas, Portugāles un Itālijas valdībām par negodīgu atbalstu savām bankām ar radošas finanšu instrumentu inženierijas palīdzību.

Konkrētā izmeklēšana pret pasaulē lielāko dabasgāzes ražotāju ilgst kopš 2012. gada augusta beigām, tomēr pats stāsts ir krietni ilgāks – faktiski līdzīgas aizdomas par valdošā stāvokļa izmantošanu atsevišķos tirgos EK pret Gazprom ir izvirzījusi jau kopš 2001. gada. Veikto korekciju dēļ tās līdz tik lielai eskalācijai kā šī gan nenonāca. Ja kompānijas taisnošanās EK nepārliecinās un kā nākamo tā pieņems lēmumu par pārkāpumu, tas līdztekus noteikumam labot pārkāpumus kompānijai var maksāt naudassodu 10% apmērā no tās globālā apgrozījuma – virs 10 mljrd. EUR, lēš Financial Times.

Skaldi un pārdod

EK vērtējumā Gazprom ir rīkojusies pēc senā stratēģiskā principa, «īstenojot vispārēju stratēģiju nolūkā sadalīt Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgus». Viens šādas taktikas ieguvums ir iespēja situācijā, kurā klientam nereti nav citas izvēles, brīvāk diktēt resursa cenu. Ļoti plaša enerģētikas un politikas ekspertu loka ieskatos Gazprom kā Krievijas valsts kompānijas iespēja manipulēt ar gāzes cenu savukārt ir pastāvīgi tikusi lietota par Kremļa iecienīto politiskā spiediena un manipulāciju rīku, tirgū spēlējot ne vien pret konkurences, bet jebkādu biznesa loģiku vispār.

Visu rakstu Apsūdzība Gazprom beidzot uz galda lasiet 23. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra