Beigusies sabiedrības viedokļa uzklausīšana saistībā ar vēja elektrostaciju attīstītāja Baltic Wind Park ieceri par vēja elektrostaciju (VES) parka ietekmi uz vidi, DB pastāstīja uzņēmuma pārstāvis Andrejs Siliņš.

Viņš arī norādīja, ka pagaidām vēl nav zināms, kad varētu tikt pabeigts projekta ietekmes uz vidi novērtējums, jo patlaban tiekot izstrādāts darba uzdevums. Savukārt kopējās projekta aptuvenās izmaksas ir ap 500 milj. Ls.

Kopējā plānotā VES jauda ir 200 MW (47 - 80 VES) Baltijas jūras LR teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Paredzēts izvērtēt astoņas alternatīvās vietas, kas atrodas pretī Kurzemes piekrastei posmā no Bernātiem līdz Jūrkalnei, kur mazākais attālums no sauszemes ir 8 km, lielākais - pilnībā aiz apvāršņa.

VES paredzēts uzstādīt jūrā tālu no krasta, tādēļ pirms detalizēta novērtējuma izstrādes nav paredzēti pasākumi nelabvēlīgas ietekmes uz vidi mazināšanai, jo tāda pašlaik netiek sagaidīta. Tuvākajiem alternatīvajiem novietojumiem paredzamā nebūtiskā ietekme uz ainavu (propelleri redzami pie apvāršņa) nav novēršama. Tālākajos alternatīvajos novietojumos propelleri no krasta līnijas nebūs redzami.

Kaut arī sabiedriskā apspriešana beigusies, vēja elektrostaciju attīstītāja Baltic Wind Park iecerētā vēja elektrostacijas (VES) parka ietekmi uz vidi turpinās vērtēt.

Divi būtiski jautājumi, uz ko tiks gaidītas atbildes no ekspertiem, ir saistīti ar VES ietekmi uz zivju populāciju un zvejniecību, informē SIA Baltic Wind Park padomes priekšsēdētājs Andrejs Siliņš. Ir jāpārliecinās par to, cik pamatoti ir pētījumi un citu valstu pieredze, ka VES nekaitē dabiskajai videi un zivju populācijai, atzīst attīstītāju pārstāvis. Jāņem vērā, ka pašlaik vēl nav zināms, cik lielu teritoriju aizņems VES parks, taču no vides viedokļa labāk ir mazāks skaits lielāku VES, atsaucoties uz ekspertu, SIA Eirokonsultants pārstāvi Valdi Felsbergu, norāda A. Siliņš.

DB jau vēstīja, ka beigusies sabiedrības viedokļa uzklausīšana saistībā ar vēja elektrostaciju attīstītāja Baltic Wind Park ieceri būvēt vēja elektrostaciju (VES) jūrā. Kopējā plānotā VES jauda ir 200 MW (47 - 80 VES) Baltijas jūras LR teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Paredzēts izvērtēt astoņas alternatīvās vietas, kas atrodas pretī Kurzemes piekrastei posmā no Bernātiem līdz Jūrkalnei, kur mazākais attālums no sauszemes ir 8 km, lielākais - pilnībā aiz apvāršņa. Projekta lēstās izmaksas ir 500 miljoni eiro.

Kāpēc vēja enerģijai ir slikta reputācija jeb kam izdevīgs dubultais tarifs?

Ar nožēlu jāatzīst, ka vēja enerģijai Latvijā ir «slikta reputācija». Sabiedrība vienmēr manāmi uzkarst, kad publiskajā telpā tiek piesaukti vēja parki jebkurā kontekstā. Galvenais negatīvisma iemesls sakņojas pieņēmumā, ka vēja enerģijas ražošana esot ievērojami dārgāka par tradicionāliem (fosiliem) enerģijas avotiem un, ka šis «bizness» balstās likumdošanā noteiktajā «obligātajā iepirkumā par paaugstinātu tarifu». Attiecīgi ikviens, kas mēģina ko nebūt uzsākt vēja enerģija sektorā, automātiski tiek pielīdzināts krāpniekam, kura vienīgais mērķis ir nopelnīt dubultā uz vienkāršās tautas rēķina. Lūdzu lasītāju nejaukt Baltic Wind Power Corporation (100MW projekts uz sauszemes) ar Baltic Wind Park (200MW projekts jūrā).

Vides pārraudzības valsts birojs saņēmis Pāvilostas iedzīvotāju vēstules, kurās pausta noraidoša attieksme pret Baltic Wind Park ieceri būvēt vēja parku Baltijas jūrā.

Saņemts divas kolektīvas vēstules ar vairāk nekā 300 parakstiem un arī daži individuāli iebildumi, DB apstiprināja Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējuma nodrošināšanas daļas vadītāja Ērika Ulāne. Pāvilostnieki uzskata, ka vēja parks radīs ierobežojumus zvejniekiem, aktīvās atpūtas cienītājiem un burātājiem. Projekta izpēte vēl varētu ilgt vismaz pusotru gadu. Pēc tam izpētes rezultātus arī nodos sabiedrības vērtējumam. Tomēr ne visur piekrastē iedzīvotāji iebilst pret ieceri. Sabiedrisko sapulču protokoli liecina arī par atbalstu, piemēram, Liepājā.

DB jau rakstīja, ka pēc Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma uzsākts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) plānotam vēja elektrostaciju (VES) parkam ar kopējo jaudu 200 MW (47 – 80 VES) Baltijas jūras LR teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Paredzēts izvērtēt astoņas alternatīvās vietas atrodas pretī Kurzemes piekrastei posmā no Bernātiem līdz Jūrkalnei, mazākais attālums no sauszemes – 8 km, lielākais – pilnībā aiz apvāršņa. Darbības pieteicēja ir SIA Baltic Wind Park (BWP).

200 MW vēja parka attīstīšanai ģeneratorus grib būvēt uz vietas – Latvijā.

To pēc brauciena uz ASV, kur notikusi tikšanās ar piekto lielāko vēja turbīnu ražotāju pasaulē Suzlon Wind Energy, DB pastāstīja Baltic Wind Park (BWP) padomes priekšsēdētājs Andrejs Siliņš. BWP pašlaik strādā pie projekta, lai uzbūvētu 200 MW jūras vēja parku Latvijā. «Suzlon tas dotu iespēju, iekarot arī jūras vēja parku segmentu, jo pašlaik uzņēmums specializējas sauszemes vēja parku būvniecībā. Savukārt mūsu ideja ir tāda, ka nav nekādas nepieciešamības lielās vēja turbīnu detaļas – mastus, spārnus, betonu vest lielu gabalu no citām valstīm. Daudzas vēja turbīnu detaļas var ražot uz vietas Latvijā,» uzsver A. Siliņš. BWP priekšlikums ir savu jūras vēja parka projektu paplašināt, izveidojot Latvijā jaunu zināšanu un izstrādes klasteri jūras vēja enerģētikas jomā.

Patēriņa ekonomikas burbuļa plīšana pēdējos gados valsts ekonomikai likusi nedaudz mainīt attīstības akcentus. Ar iekšējo patēriņu saistīto nozaru īpatsvars uzrāda tendenci samazināties, tā vietā lielāku lomu ieņemot ražojošajiem un eksportējošajiem segmentiem.

Labvēlīgā konjunktūra eksporta tirgos un tai sekojošais rūpniecības produkcijas izlaides kāpums, kas pēdējos mēnešos uzrāda gada pieaugumu vairāk nekā par 10%, veicināja ekonomikas atgūšanos, kā rezultātā valsts iekšzemes kopproduktam (IKP) pērn izdevās izvairīties no būtiska krituma. Pērn IKP kritums bija 0,3%, savukārt 2009. gadā valsts ekonomikas apjoms samazinājās par 18%.

Latvijā plāno būvēt vēja turbīna

200 MW vēja parka attīstīšanai ģeneratorus grib būvēt uz vietas – Latvijā. To pēc brauciena uz ASV, kur notikusi tikšanās ar piekto lielāko vēja turbīnu ražotāju pasaulē Suzlon Wind Energy, DB pastāstīja Baltic Wind Park (BWP) padomes priekšsēdētājs Andrejs Siliņš. BWP pašlaik strādā pie projekta, lai uzbūvētu 200 MW jūras vēja parku Latvijā.

Pie vēja parkiem jūrā visticamākais tik drīz netiks tie uzņēmēji, kuriem vēl pagājušogad valdība deva zaļo gaismu jaunu enerģijas jaudu ieviešanai, ziņo raidījums De facto.

Tolaik tas, ka normatīvie akti neparedzēja, kā jūras teritorijā šādi projekti attīstāmi, netraucēja veiksmīgi virzīties vēja parku projektiem. Tagad gan ekonomikas ministrs Artis Kampars attapies, ka sistēma no sākuma tomēr jāsakārto un tikai tad var uzņēmējiem dot atļaujas. Tikai šobrīd jau pastāv risks, ka valsts tiks ierauta garā tiesvedībā.

Baltijas jūru vēja parku celtniecībai nolūkojuši četri uzņēmēji, divi no tiem – JK Energy un Baltic Wind Park (BWP) – arī bija tikuši salīdzinoši tālu. Pagājušā gada novembrī Ekonomikas ministrija raidījumam apgalvoja, ka dažu nedēļu laikā šie uzņēmumi saņems atļaujas izpētes un pēc tam arī būvniecības uzsākšanai. Tomēr ne viens, ne otrs atļaujas nav saņēmuši, un rādās, ka tik drīz arī nesaņems.