Igaunijā elektrība izmaksā lētāk, jo mūsu ziemeļu kaimiņiem ir labs savienojums ar Somiju. Tomēr drīzumā mums būs iespēja piekļūt Zviedrijas un Norvēģijas elektrībai, kas ir lētāka kā vidēji Eiropas Savienībā (ES), intervijā laikrakstam Diena atklāj Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis.

Kas nosaka to, ka Igaunijā ir mazāka maksa par elektrību nekā Latvijā?

Igaunijā ir zemāka vairumtirdzniecības cena, jo tā ir ļoti labi savienota ar Skandināviju un Somiju. Igaunijā ir uzbūvēti divi jaudīgi kabeļi kopumā par 1000 megavatiem, kas zem jūras veido savienojumu ar Somiju. Tā ka igauņiem elektrības cena ir ļoti līdzīga ar cenu, kāda tā ir Somijā. Starp Latviju un Igauniju gan ir pārvades līnijas, bet to kapacitāte ir nepietiekama pastāvīgi pieaugošo plūsmu dēļ.

Mēs netiekam klāt lētākajai Somijas elektrībai?

Tiekam, bet nepietiekamā apjomā. Īpaši jaudas mums pietrūkst vasarās un rudeņos, kad cenu starpība starp Latviju un Igauniju jūtami pieaug. Drīzumā mēs tiksim klāt Zviedrijas un Norvēģijas elektrībai, jo ir labs starpsavienojums starp Latviju un Lietuvu un Lietuva 2015.gada nogalē pabeigs savienojuma izveidi ar Zviedriju. Skandināvijā elektrība ir lētāka nekā citviet ES, jo tur ir lieli hidroresursi. Ja vien ūdens līmenis ir pietiekami augsts, elektrības cena ir zema. Dānijā ir lielākie vēja parki Eiropā un, ja ir spēcīgs vējš, atsevišķās stundās elektrības cena ievērojami mazinās. Taču kopumā cena ir svārstīga, jo bezvēja apstākļos cena kāpj.

Kurās Eiropas valstīs iedzīvotāji par elektrību maksā visvairāk, kurās – vismazāk?

Visvairāk iedzīvotāji par elektrību maksā Vācijā un Dānijā. Tas gan saistīts nevis ar elektrības ražošanas izmaksām, bet lielo atbalstu AER, kas šajās valstīs ir augsts. Savukārt viszemākā cena ir Bulgārijā un Rumānijā, kur elektrības tirgus vēl nav atvērts, kā arī Ungārijā, kur elektrības cena tiek mākslīgi turēta zema. Tas gan nav ilgtspējīgi. Līdz tirgus atvēršanai Latvijā bija trešā lētākā elektroenerģija ES, tagad mēs pietuvosimies Eiropas vidējam līmenim.

Ja elektrību visi tirgotāji pērk biržā, kādēļ tās cena dažādu tirgotāju piedāvājumā ir atšķirīga?

Tāpēc, ka lielākā daļa tirgotāju piedāvā fiksētas cenas uz noteiktu laika periodu, piemēram, gadu vai diviem, neraugoties uz svārstībām biržā. Tas nozīmē, ka tirgotāji faktiski nodarbojas ar prognozēšanu, un šīs prognozes katram tirgotājam ir atšķirīgas. Tāpat arī cena tiek diferencēta atkarībā no citiem apstākļiem, piemēram, ir piedāvājumi, kur zemāku cenu piedāvā tiem klientiem, kas patērē vairāk. Protams, atšķiras arī klientu apkalpošanas izmaksas, kas arī tiek ierēķinātas elektrības cenā.

Visu interviju 60% no cenas tiek regulēti lasiet otrdienas, 3. februāra, laikrakstā Diena (10. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra