Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš ekspresintervijā Dienas Biznesam.

Kā vērtējat izskanējušos apgalvojumus, ka Latvijas gāzes tirgus liberalizācija varētu pacelt dabasgāzes cenu Latvijā pat par 30%?


Tāds apgalvojums, vēl jo vairāk velkot paralēles ar Latvijas elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, kas arī it kā esot pacēlusi elektrības cenu, nav gluži par tēmu, taču nav noliedzams, ka šādi apgalvojumi mēdz būt ļoti iedarbīgi uz sabiedrības viedokli. Ar tirgus liberalizāciju pamatā ir jāsaprot tiesību piešķiršana patērētājam izvēlēties savu piegādātāju, tādējādi atbrīvojot viņu no viena piegādātāja varas. Runājot par elektrību, jāuzsver, ka tas, kas kļuva dārgāks, ir regulētie elektrības maksājumi, nevis pati elektrības cena kā tāda. Tas, vai konkrētajam patērētājam izmaksas par elektrību pēc tirgus atvēršanas pieauga, atkarīgs no katra patērētāja izvēlētā risinājuma. Man, piemēram, elektrības maksājumi nepalielinājās. Savukārt, ja runājam par gāzes cenu, tad uzņēmumam Latvijas gāze ar to nav nekāda sakara. Regulators savulaik Latvijas gāzei ir iedevis tik treknus tarifus, ka tos nav bijis vajadzības pārskatīt kopš 2008. gada. Līdz ar to Latvijas gāzei varētu būt pilnīgi vienalga, cik maksā pati gāze.


A/s Latvijas gāze vadītājs Aigars Kalvītis norādījis, ka arī kabeļa izbūve ar Zviedriju nenodrošinās Latvijā lētāku elektrību, jo Zviedrijā mājsaimniecības par to nemaksā mazāk kā Latvijā.


Tā ir Zviedrijas nodokļu politika, kas ir ieviesusi ļoti augstu akcīzes nodokli fosilajiem kurināmajiem, lai atvieglotu atjaunojamo energoresursu ieviešanu. Taču kopumā elektrības izmaksas šādā veidā starp valstīm nav salīdzināmas, jo tās nosaka gan nodokļu politika, gan pārvades izmaksas, gan pašas elektrības cena.


Tomēr arī jūs esat kritizējis Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas gaitu un likumprojektus…


Par īstu Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju mēs šeit pat vēl neesam sākuši pa īstam runāt. Sagatavotais likumprojekts gāzes tirgus liberalizācijas sakarā runā par ekspropriāciju, kas arī sarežģī situāciju, ļaujot vaļu spekulācijām par atsevišķu subjektu ekskluzīvām tiesībām un garantijām investoriem. Taču liberalizācijas būtība ir tirgus. Fakts ir, ka Latvijas patērētājiem, un īpaši nozīmīgi tas ir uzņēmumiem, šobrīd nav tiesību iepirkt dabasgāzi ne no viena cita piegādātāja kā tikai no a/s Latvijas gāze. Savulaik tika stāstīts, ka a/s Latvenergo uzbūvēja jauno TEC drošības dēļ. Drošība būtu, ja Latvenergo varētu sev kaut kur nofraktēt kuģi ar gāzi un noglabāt, ja nu rodas vajadzība. Citādi ar vienu piegādātāju un vienu tehnoloģiju – tā nav nekāda drošība. Taču Latvenergo ir spiests iepirkt gāzi tikai no viena piegādātāja, jo tā to paredz likums. Kāpēc tad tiek atļauts valstī darboties daudzām un dažādām veikalu ķēdēm? 


Kāpēc atļauj tirgot dažādas automašīnas un dod brīvu pieeju internetam? Tāpēc, ka tās ir patērētāju un cilvēktiesības demokrātiskā pasaulē. Kam ir svarīgi ierobežot Latvijas patērētāju izvēles iespējas energoresursu ziņā? Rudenī atgriezīsies darbā Saeima un tad pietiks tikai atsākt propagandu par varbūtēju cenu pieaugumu, lai tautas kalpi atkal piekristu šai lietai vispār neķerties klāt, pat neiedziļinoties tās būtībā. Latvijā šis ir skumīgs laiks, kad pie politiskās stūres ir absolūtas viduvējības. Nekas labāks pat arī netiek gribēts, jo gudrs cilvēks blakus mēdz būt neērts.


Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra