Aizvadītā gada nozīmīgākie notikumi enerģētikas nozarē ir ceļš uz gāzes tirgus atvēršanu 2017.gadā, kas paredz arī AS Latvijas Gāze (LG) sadalīšanu, pirmais gads, kopš mājsaimniecības iegādājas elektrību brīvajā tirgū, kā arī gada nogalē Viļņā atklātie elektrotīklu starpsavienojumi ar Poliju un Zviedriju.

2013.gadā Ekonomikas ministrija nodeva saskaņošanai grozījumus Enerģētikas likumā, lai īstenotu dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesa Latvijā pirmo posmu. Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka, nododot saskaņošanai grozījumus Enerģētikas likumā, tālāk nekā jebkad agrāk esam tikuši gāzes monopola situācijas izbeigšanai. Saeima 2014.gada 13.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz pakāpenisku gāzes tirgus atvēršanu līdz 2017.gada aprīlim.

Savukārt 2015.gada 3.jūnijā valdība atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz, ka līdz 2017.gadam vertikāli integrētajam uzņēmumam LG ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

Neskatoties uz LG iebildumiem par to, ka nodalītā LG uzņēmuma pārdošanas termiņš ir pārāk īss un tas būtu pagarināms, Saeima tomēr 17.decembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Saeimai šis likumprojekts vēl būs jāvērtē trešajā, galīgajā, lasījumā, taču valdošās koalīcijas politiķi pauduši vienprātību, ka likumprojekts par gāzes tirgus liberalizāciju galīgajā lasījumā jāpieņem bez būtiskām izmaiņām. Demisionējusī premjerministre Laimdota Straujuma (V) atzina, ka gāzes tirgus liberalizācijas process sāksies 2017.gada 3.aprīlī un tiks pabeigts deviņu mēnešu laikā.

Tāpat šis bija pirmais gads, kopš mājsaimniecības iegādājās elektroenerģiju atvērtajā tirgū. Gada sākumā mājsaimniecības elektrību varēja iegādāties no četriem tirgotājiem - AS Latvenergo, SIA Baltcom TV, SIA 220 Enerģija vai SIA Win Baltic. Taču gada beigās šim četriniekam pievienojās arī SIA Aeon Energy, bet gatavību iesaistīties tirgū 2016.gadā pauda arī vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia Vide.

Kopumā elektroenerģijas tirgus aktivitāte vērtējama kā ne īpaši aktīva, jo lielākā daļa mājsaimniecību izvēlējās palikt pie Latvenergo piedāvājuma, pārējiem tirgotājiem samierinoties vien ar dažiem tūkstošiem klientu.

Būtisks notikums, kas jau nākamgad ietekmēs elektroenerģijas lietotājus, ir šā gada nogalē Lietuvā atklātie starpsavienojumi ar Zviedriju un Poliju. Paredzams, ka Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojums NordBalt un Lietuvas un Polijas starpsavienojums LitPol ļaus palielināt lētākas elektroenerģijas piegādes Baltijas reģionam, kas attiecīgi varētu par dažiem procentiem samazināt arī kopējo elektrības cenu galapatērētājiem.

Šogad arī tika pārvēlēta divu Latvijas lielāko energokompāniju - Latvenergo un LG - vadība. Latvenergo vadībā būtiskas izmaiņas nenotika, jo turpmākos piecus gadus darbu turpinās valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un līdzšinējie tās locekļi - Uldis Bariss un Māris Kuņickis, savukārt konkursa kārtībā tika izvēlēti jauni valdes locekļi Guntars Baļčūns un Guntis Stafeckis.

Savukārt LG pameta tās ilggadējais vadītājs Adrians Dāvis, kuru gāzes koncerna vadībā nomainīja ekspremjers Aigars Kalvītis. Par valdes priekšsēdētāja vietniekiem tika iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs, bet valdes locekles amatā iecelta bijusī Latvenergo valdes locekle Zane Kotāne, tāpat valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs.

Šā gada 10.septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus, kas paredz, ka Latvijas lietotājiem gāzi varēs piegādāt no alternatīviem avotiem sava patēriņa vajadzībām. Šos noteikumus gaidīja Latvenergo, kas bija ieplānojusi iegādāties no gāzes testa partiju no Lietuvas. Taču LG šo noteikumu normas apstrīdēja Administratīvajā apgabaltiesā, kas LG lūgumu apmierināja. SPRK minēto tiesas lēmumu ir pārsūdzējusi.

Šogad arī beidzās viens no ilgākajiem un skaļākajiem strīdiem enerģētikas nozarē. Proti, par vēja enerģijas attīstītājas un ražotājas SIA Winergy jauno investoru kļuva ASV uzņēmējs Devons Arčers, kurš septembrī kļuva par Norvik bankas mazākuma akcionāru. Līdz ar to Norvik banka vairs neuztur nekādas turpmākas prasības pret iepriekšējo Winergy īpašnieku Indreku Kuivalliku, viņa uzņēmumiem un sadarbības partneriem, bet Kuivalliks piekritis izbeigt starptautisko investīciju prasību pret Latvijas valsti.


 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra