Enerģijas izmaksas lielajos uzņēmumos ir ievērojamas, pat mazākais procentuālais ietaupījums veido vērā ņemamas summas, kuras citreiz tiek palaistas vējā

SIA CMB ir viens no diviem akreditētajiem uzņēmumiem Latvijā rūpnieciskā energoaudita veikšanai. Akreditācija ir veikta, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi ir atzīti par spējīgiem veikt auditus lielos uzņēmumos ar lielu enerģijas patēriņu – gan ēkām, gan inženiersistēmām, gan transportam.

Saruna ar energoauditoriem Andri Vulānu un Andu Kursišu.

Ekonomikas ministrija ir publicējusi lielo uzņēmumu sarakstu, kam saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu būs saistošs energoaudits. Daļai uzņēmumu būs jāveic tikai ēku energoaudits, savukārt vairākiem lielajiem uzņēmumiem – rūpnieciskais energoaudits. Ar ko rūpnieciskais energoaudits atšķiras no ēku energoaudita?

Andris Vulāns (A.V.): Principiālā atšķirība starp rūpniecisko energoauditu un ēku auditu ir tā, ka bez ēku audita, kas būs arī rūpniecisko uzņēmumu auditā, te vēl nāk klāt tehnoloģiju un ražošanas procesu novērtējums. Ēku audits viscaur ir samērā līdzīgs, bet ražošanas tehnoloģijas nozarēs tas ļoti atšķiras – vai tā ir pārtikas nozare, vai būvmateriālu ražošana. Arī pārtikas tehnoloģijas var ļoti atšķirties – saldumu ražošanā vai piena pārstrādē. Lielākā grūtība ir tā, ka katrs uzņēmums ar savām tehnoloģijām ir savā ziņā individuāls. Tas no auditora prasa lielu zināšanu bagāžu un kompetenci. Tāpēc atbilstoši likumdošanai rūpnieciskos energoauditus veic nevis viena persona, bet personu grupa, kurā ir apvienoti cilvēki ar specifiskām zināšanām. Tikai kopā viņi ir spējīgi uzņēmumu izvērtēt. Tā ir liela atšķirība salīdzinājumā ar to, kā bijis līdz šim, kad energoauditors bija faktiski viena persona. Tāpēc arī Latvijā akreditēti uzņēmumi, kas veic rūpniecisko energoauditu objektīvi, ir tikai divi. Skaits arī nevar būt daudz lielāks, jo valsts mērogā kompetentu inženieru grupu, kas to var veikt, diemžēl nekad nebūs pārāk daudz. Tāpēc šos auditus vienmēr veiks uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms uzņēmumu daudzums. Auditoru skaits, kas var specializēties inženiertīklu auditā un ieteikt adekvātas rekomendācijas, ir neliels.

Anda Kursiša (A.K.): Turklāt ir ļoti labi, ja šim inženierim un auditoram ir vienlaikus projektēšanas, darbu uzraudzības un realizēšanas pieredze. Tad rekomendācijas ir reālistiskas un pievilcīgas auditējamam uzņēmumam. Arī ES direktīva prasa sniegt reālistiskas rekomendācijas, kuras uzņēmums tuvākajos gados var īstenot.

Kāds būs rūpnieciskā energoaudita ekonomiskais efekts, ieguvums uzņēmumam?

A.V. Bieži vien ekonomiskais efekts ir saistīts ar ražošanas procesa optimizāciju. Par ekonomisko efektu ir grūti spriest tīri procentuāli. Ja uzņēmuma elektrības patēriņš ir liels, tad pat 2-3% ietaupījums var būt finanšu ziņā iespaidīgs. Ir ēkas, kurās enerģijas ekonomija ir 40-50%, savukārt rūpnieciskajos objektos ekonomija 5% finansiāli veido daudz lielāku ieguvumu. Daudzos uzņēmumos ietaupījums līdz šim nav bijis primārais, lielāka uzmanība tikusi pievērsta noteiktu ražošanas procesa kritēriju sasniegšanai.

Kompleksas pieejas nodrošināšana, kas ietver ne tikai auditu, bet arī pasākumus, kas paredzēti sakarā ar šo auditu, ir liela priekšrocība. Tā ir tā pati būvuzraudzība, autoruzraudzība un projektu izstrādes. Tas ir kompleksums, kas palīdz atbildīgi pieiet ne tikai sākotnējām audita aktivitātēm, bet garantē arī daudz labākus rezultātus.

A.K. Vairāki no mūsu pašreizējiem klientiem ir saņēmuši Ekonomikas ministrijas energoefektivitātes balvas par saviem sasniegumiem – Valmieras stikla šķiedras rūpnīca, Dinex Latvia, Baltic Scientific Instruments. Viņiem visiem ir viena kopīga iezīme. Šiem uzņēmumiem ir tādi ražošanas procesi, kas ir bijuši saistīti ar lielākiem vai mazākiem siltuma zudumiem. Mēs energoauditam pieejam kompleksi. Un analizējot gan ražošanas procesu siltuma ieguvumus, gan arī viņu ēkas un ventilācijas sistēmas, esam spējuši nodrošināt tiešām ļoti lielus ietaupījumus. Ekonomija ir, sākot no plānotajiem 40–50%, kas siltuma ietaupījumā bija zemākā robeža, līdz pat 90%. Tāpēc nenovērtēsim par zemu šāda veida pasākumus.

Neviens uzņēmums nestāv uz vietas. Uzņēmējdarbības vide ražošanā šodien ir ārkārtīgi mainīga. Uzņēmumi maina ražošanas procesus, paplašina produkcijas vienību sortimentu, rekonstruē telpas. Ja energoefektivitātes pasākumi tiek pielāgoti attīstības plāniem tuvākajos gados, tad var vienai rekonstrukcijai izvirzīt divus mērķus – gan funkcionālo ražošanas mērķi, gan energoefektivitātes mērķi. Šādā gadījumā var sasniegt ļoti labu rezultātu.

Jūs iesakāt skatīties uz energoefektivitātes uzraudzību nevis kā uz vienreizēju pasākumu, bet pastāvīgu norisi, kas sekmē uzņēmuma attīstību?

A.K. Es uz energoauditu skatos kā uz grāmatvedības sistēmu uzņēmumā. Mums šobrīd ir pieprasījums no klienta, kuram enerģijas izmaksas gadā ir miljonos. Grāmatvedības uzskaites sistēma viņiem ir, bet enerģijas uzskaites sistēmas nav, neskatoties uz to, ka enerģijas izmaksas ir milzīgas. Ja skatāmies no grāmatvedības viedokļa, tad enerģijas resursa izlietojums šādā uzņēmumā faktiski netiek stingri kontrolēts. Grāmatvedībai ir svarīgs dažkārt trešais vai pat piektais cipars aiz komata. Bet enerģijas izlietojumā dažkārt ir – varbūt, ne tik brutāli «miljons šurp, miljons turp» –, bet tuvu tam. Šobrīd detalizācija enerģijas uzskaitē ir simtreiz mazāka, nekā tas ir grāmatvedībā. Lielajos uzņēmumos tai vajadzētu būt daudz skrupulozākai. Uzņēmumiem arī iekšēji vajadzētu veltīt daudz vairāk cilvēkresursu gan enerģijas, gan finanšu kontrolei. Ir dzirdētas arī tādas pārdomas, ka nākamgad elektrība būšot lētāka, un tāpēc mums, iespējams, vispār neatmaksājas neko darīt. Tādēļ mēs neinvestēsim energoefektivitātes pasākumos. Tad gribas jautāt – vai, ja dolāra vai eiro kurss nokrīt, tad jūs grāmatvedību atlaižat un vairs vispār neko neuzskaitāt? Ja nauda kļūst lētāka, tad sanāk, ka mēs to vairāk neskaitīsim? Jo patiesībā enerģijas izmaksas lielajos uzņēmumos ir milzīgas. Pat mazākais procentuālais ietaupījums veido milzīgas summas, kuras citreiz tiek palaistas vējā.

Respektīvi, rūpnieciskais energoaudits nav formāla ES direkcijas izpilde, bet vērtīgs analīzes materiāls uzņēmuma vadībai, kas ļauj optimizēt ražošanu?

A.V. Atbilstoši ES direktīvas prasībām auditā tiek identificētas vismaz trīs aktivitātes, kuras uzņēmumam noteikti ir jārealizē. Līdz ar to nolikt malā to nekādi nevarēs. Un šeit ir auditora atbildība piedāvāt tādus pasākumus, kas ir sasniedzami gada vai divu laikā un kuru izmaksas ir saprātīgas, jo uzņēmumiem tie bieži vien būs jāveic 100% par saviem līdzekļiem.

A.K. Auditora darbs ir atbildīgi sakārtot rekomendācijas pareizajā secībā, lai uzņēmums var sākt ar zemāku izmaksu pasākumiem, kas atmaksājas īsākā termiņā. Un tad, akumulējot šo ietaupījumu, var plānot jau citas aktivitātes, kas aizņems ilgāku periodu un prasīs lielākas investīcijas. Prioritāšu sakārtošana mums ir svarīga gan no likuma viedokļa, gan tāpēc, lai uzņēmums var reāli izpildīt šos pasākumus un ietaupīt līdzekļus. Jo tas, ko uzņēmums samaksā par energoauditu, arī ir jāatpelna visdrīzākajā laikā.

Šobrīd lielajiem uzņēmumiem ir izvēle – veikt auditu vai veidot uzņēmumā enerģijas pārvaldības sistēmu. Ko izvēlēties?

A.K. Tehniski var izdarīt abas lietas. Ir iespējams veikt uzņēmumā auditu un veidot rekomendācijas nākamajiem četriem gadiem. Tāpat varam konsultēt klientu, izveidojot viņam kvalitātes un enerģijas vadības sistēmu. Sastādīt rokasgrāmatu, energopārvaldības pārskatu un veikt arī uzņēmuma darbinieku apmācību, jo ļoti lielā mērā gan analizējamo datu apjoms, gan darbs ar personālu pārklājas. Faktiski atšķiras tas, ko uzņēmums dara ar rezultātu. Energoaudita gadījumā uzņēmumam ir trīs vai četru gadu plāns, pēc tā atkal jātaisa nākamais audits un cikls atkārtojas. Savukārt, ja uzņēmumā ir enerģijas pārvaldības sistēma, uzraudzības cikls ir īsāks un skrupulozāks. Varbūt tad ir mazāk ambiciozi mērķi. Tomēr, ja uzņēmumā ir sākusies nopietna enerģijas uzskaite un taupības pasākumu plānošana, tas iemācās saskatīt arī lielākus ietaupījuma mērķus un lolo ambiciozākus plānus.

Ziniet, man dažkārt gribas rekomendēt enerģijas pārvaldības sistēmu, jo tad vairāk ir iesaistīti uzņēmuma darbinieki, ir plašāks to personu loks, kas strādā ar energoefektivitāti. Tad arī no paša uzņēmuma darbiniekiem tiek vairāk saņemtas rekomendācijas – ir atgriezeniskā saite abos virzienos. Nelielu vai zemu izmaksu taupības pasākumiem enerģijas pārvaldības sistēma ir ilgtspējīgāks risinājums.

A.V. Dažkārt gan tas, ka ir iesaistīti tikai uzņēmuma darbinieki, ir sava veida trūkums. Bieži vien viņi uzskata, ka viss jau ir ļoti labi. Tāpēc, ja ir izvēle – sākt ar energoauditu vai pārvaldību – tad pirmais posms varētu būt audits. Tad tiek iegūts skats no malas. Taču, ņemot vērā to, ka auditam ir jāatkārtojas, pakāpeniski var notikt pāreja no audita uz enerģijas pārvaldības sistēmu. Tas būtu loģiskākais risinājums, jo, kad ierodamies objektos, daudzreiz ir tā, ka pretī ir uzņēmuma enerģētiķis, kurš apgalvo, ka viss ir ideāli, – viss ir optimizēts un viņš visu zina, jo strādā tur desmit gadus. Taču, aizejot uz vienu vai otru cehu, mēs ar savām acīm redzam – ārprāts, te ir «nežēlīgs» ietaupījuma potenciāls. Līdz ar to tāds ārējais spēks vai satricinājums audita veidā bieži vien ir vajadzīgs. Tas ir īstais rīks, kas uzņēmumam var palīdzēt paskatīties uz sevi no malas. Tāds uzņēmums, kurā neko nevar ietaupīt, mums vēl nav gadījies, toties esam bijuši daudzos, kuros sit pie krūts un saka: «Mums viss ir ideāli!» Bieži vien gan jo pārliecinošāk skan «pie mums viss ir kārtībā!», jo aizdomīgāk uz to ir jāskatās.

Cik ilgu laiku prasa rūpnieciskā energoaudita veikšana lielā uzņēmumā?

A.K. Savākt datus, nointervēt speciālistus, saprast rekomendācijas un to, ko puses no audita sagaida – tas lielā uzņēmumā var prasīt laiku no 2 līdz 12 mēnešiem. Ja uzņēmums rekomendācijas tiešām grib realizēt atbildīgi, ir jāveic nopietna izmaksu analīze investīcijām. Ir jāmeklē salīdzinošie piedāvājumi. Bieži vien tas ir saistīts ar ražotnēm, kurām Latvijā nav analoga. Ir jāmeklē specifiski inženiertehniskie risinājumi, kas dažkārt ir saistīts ar informācijas pieprasīšanu ārvalstīs. Respektīvi, ar «ekseļa» tabulu te būs stipri par maz. Uzņēmumi ir ļoti piesardzīgi. Viņi nekad neko tehnoloģiski nepārbaudītu neliks, tad viņi labāk divus trīs gadus pagaidīs, kamēr kāds cits ir pārbaudījis.

Ieejot ikvienā ražotnē, ir jāatceras viens likums – ražošanas uzņēmumam prioritāte ir ražošana. Tāpēc no malas arī akreditācija uzņēmumiem, kas tiesīgi veikt rūpnieciskos energoauditus, varbūt izskatās kā konkurences ierobežošana, bet faktiski tā ir ļoti piesardzīga un atbildīga attieksme pret lielajiem uzņēmumiem. Arī pret tiem auditoriem, kas pie šī darba tiek pielaisti. Jo ir dažādas prasības – drošības, konfidencialitātes, risku apdrošināšana, atbildība par riskiem, ko auditori iesaka. Jāsaka, ka mūs pašus ļoti atbildīgi auditēja pirms šīs akreditācijas, lai mēs varētu auditēt citus uzņēmumus.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra