Prasībai veikt energoauditu ir drīzāk birokrātisks raksturs, jo trūkst normatīvās bāzes, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrijas veidotais to uzņēmumu saraksts, kuriem līdz gada beigām jāveic energoaudits, ir veidots pavirši, tajā atrodami pat bankrotējuši uzņēmumi. Turklāt normatīvie dokumenti saistībā ar Eiropas direktīvas izpildi nav pilnībā izstrādāti, norāda DB aptaujātie uzņēmēji. Neviens nav pret energoefektivitāti, taču trūkst garantijas, ka uzņēmumi, kuri taupīšanu ieviesuši praksē, būs izpildījuši arī formālās prasības.

Sertificē procesu

EM publicētajā uzņēmumu sarakstā iekļauta arī a/s UPB. «Būtu labi precizēt, vai ar to domāts uzņēmums kā saimnieciska vienība, vai arī šis nosacījums tāpat attiecas uz visiem meitasuzņēmumiem,» norāda UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš. Spriežot pēc pieejamajiem skaidrojumiem, prasība attiecas tikai uz mātesuzņēmumu, nevis uz holdinga ražotnēm. Pašreizējie noteikumi paredz atbrīvot no energoaudita uzņēmumus, kuros ir ieviesta sertificēta energopārvaldības sistēma vai vides vadības sistēma. A/s UPB un lielākajā daļā holdinga uzņēmumu ir ieviesta vides vadības sistēma ISO 14001-2005 un neatkarīgi no normatīvo aktu prasībām ir plānots to ieviest arī visās pārējās struktūrvienībās, kā arī iekļaut šo informāciju ziņojumā EM. Uzņēmumam ir energoauditu veikšanai nepieciešamā aparatūra un apmācīti speciālisti, kas šobrīd iziet arī energoauditoru sertificēšanas procesu, tāpēc izpildīt EM prasību nav nekādu problēmu. Tomēr D. Bērziņš uzsver, ka pagaidām nav pilnībā izstrādāts normatīvu kopums attiecībā uz tā sauktās Eiropas enerģētikas direktīvas ieviešanu – ir tikai publicēts uzņēmumu saraksts. «Arī metodoloģija, pēc kuras energoaudits un datu uzskaite jāveic, vēl tikai taps. Termiņš energoauditiem ir gada beigas, šobrīd spēkā ir iepriekš pieņemtie normatīvie dokumenti, kurus drīzumā ir plānots aizstāt ar jauniem. Taču, ja mēs nekavējoties izpildītu pašreizējās prasības un sagatavotu ziņojumu, iespējams, gada beigās spēkā būs jau citi normatīvi, un būs jāveic izmaiņas,» viņš skaidro.

Taupa jau tagad

Liepājas Reģionālā slimnīca jau ir veikusi energoauditu, jo tas bija viens no nosacījumiem, lai saņemtu finansējumu no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projektam, kura gaitā pērn tika siltinātas slimnīcas galvenā korpusa ārsienas, mainītas logu stikla paketes. Līdz ar to slimnīca ieguvusi energosertifikātu uz pieciem gadiem, stāsta LRS valdes loceklis Andris Vistiņš.

Visu rakstu Energoauditu prasību uzskata par formālu lasiet 14. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra