Runājot par piemērotākajiem siltumenerģijas veidiem, svarīgi nodalīt valsts pārvaldītos enerģijas resursus un mājsaimniecības. Tas, kas piemērots valsts līmenī, ne vienmēr derēs mājsaimniecībām un otrādāk, turklāt, nepastāv arī viens siltumenerģijas veids, kas būs izdevīgākais pilnīgi visām mājsaimniecībām.

Izvēloties sev piemērotāko, jāņem vērā dažādi faktori, ne tikai lietošanas izmaksas, bet arī uzstādīšanas izmaksas, apkope, mājokļa lielums, cik cilvēki dzīvo tajā u.tml. Turklāt, milzīga nozīme ir arī mājokļa energoefektivitātei – ja nebūs padomāts par to, arī ekonomiskākais un dabai draudzīgākais siltumenerģijas veids nenesīs cerētos rezultātus.

Enerģētika vienmēr ir bijis svarīgs jautājums, tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tas kļuvis īpaši aktuāls. Energoresursi iedalās atjaunojamos un neatjaunojamos – raugoties visas Eiropas kontekstā, jāatzīmē, ka šobrīd sadalījums ir 20% (atjaunojamie) un 80% (neatjaunojamie)¹. Eiropā un Latvijā situācija ir labāka nekā pasaulē un līdz 2050. gadam plānots panākt, ka Eiropa kļūs par klimatneitrālu kontinentu, nodrošinot tīru un drošu enerģiju par pieņemamu cenu².

Vienīgais instruments valdībai, lai cīnītos pret inflāciju, ir virsplāna budžeta nodokļu ieņēmumus nelaist apgrozībā un tādējādi nebarot inflāciju, intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Jānis Reirs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.jūlija numurā lasi:

Statistika

Inflācijas un sankciju spiediens aug

Tēma

Dabasgāzes piegādē cer uz kaimiņiem

Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Meža nozares dzinējspēks

Gāzi var ražot no pašmāju koksnes

Energoresursi

Neizmantoti energoresursi tepat Latvijā

Finanses

ECB jāmēģina kuģi stūrēt pie mazākā ļaunuma

Enerģētika

Vēja enerģijai Latvijā milzu potenciāls

Pasaule

Kas augs, ja ne Ķīna

Portrets

Inese Ļebedeva, SIA LPP Latvia ltd izpilddirektore

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Valsts atbalsts sadarbības sekmēšanai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir būtisks faktors to zaļināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, kas primāri veicinātu SEG emisiju samazināšanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu klimata mērķu sasniegšanu ES zaļā kursa ietvaros.

AER izmantošanas potenciāls lauksaimniecībā ir milzīgs, tomēr to var kavēt dažādi sķēršļi, kas nereti gulstas tieši uz uzņēmēju pleciem.

Kā veicināt AER izmantošanu lauksaimniecības un saistīto nozaru attīstībā, īpaši pārtikas ražošanā, enerģētikas un transporta sektorā, kā stiprināt uzņēmēju kapacitāti un veicināt starpnozaru, pašvaldību un valsts sadarbību nākotnē?

Nozares pārstāvji un eksperti par AER sektora attīstībai svarīgākajiem jautājumiem diskutēs konferencē "Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai', kas 7. oktobrī tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Biogāzes asociāciju un Bright Biomethane.

OIK atcelšana ir kļuvusi par teju galveno aspektu jaunās valdības veidošanā. Vismaz tā to cenšas iztēlot atsevišķi politiķi. Vairāki KPV LV biedri paziņojuši, ka neatbalstīs Kariņa valdību, jo neesot redzama griba atcelt OIK, neraugoties uz to, ka Saeima nobalsoja, ka tas ir atceļams līdz 31. martam.

Ir pat izskanējuši atsevišķi paziņojumi, ka OIK atcelšana vispār esot pats būtiskākais valdības uzdevums. Tajā pašā laikā šie politiķi apzināti noklusē to, ka, OIK atceļot trīs mēnešu laikā, valsts zaudēs milzīgas summas tiesvedībās ar godīgiem uzņēmējiem un investoriem, jo ir ticis pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Un soda naudas būs maksājamas no nodokļu maksātāju kabatām. Nav dzirdēts, ka tie, kas kaismīgi metas cīņā ar OIK un līdzīgi kā savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam atsaukušais Didzis Šmits uzskata, ka nekāds atbalsts atjaunojamajai enerģijai nav vajadzīgs, būtu konsultējušies ar nozari un siltumapgādes ekspertiem. Ja būtu aprunājušies, tad būtu sapratuši, ka vairākās pilsētās, zūdot atbalstam atjaunojamajiem energoresursiem, iedzīvotājiem būtiski pieaugs maksa par siltumapgādi. Taču kāda kuram daļa par iedzīvotāju siltuma rēķiniem, ja jācīnās pret tumsas spēkiem?

Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Kopējais energoresursu patēriņš 2017. gadā bija 194,9 petadžouli (PJ), kas ir par 5,5 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Pēdējo piecu gadu laikā no 2013. gada līdz 2017. gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars tajā.

AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %. Ievērojami pieauga saražotā primārā elektroenerģija (+70,5 % jeb par 6,7 PJ) hidroelektrostacijās (HES par 73,2%,) un vēja elektrostacijās (VES par 17,1). Kopā HES un VES saražoja 4531 GWh, no tām 4381 GWh HES un 150 GWh VES.

Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu pērn visvairāk ietekmēja augstā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski augsto nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci Daugavā.

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties jāķeras klāt ne tikai valdībai, bet arī darba devējiem, un, lai arī sabiedriskā ēdināšana pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, Lido pielāgojas situācijai un meklē jaunas iespējas biznesa attīstībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš atzīst, ka savā biznesmeņa mūžā ir piedzīvojis dažādus laikus un situācijas, kurās gūtas gan skaistas uzvaras, gan piedzīvoti sāpīgi kritieni, no kuriem būtu varējis izvairīties, ja vien būtu bijušas zināšanas, izpratne, kuru neesamības pamatā ir augstākās izglītības trūkums.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.augusta numurā lasi:

"Putina režīms, uzsākot karu Ukrainā, nedēļas laikā ir cieši saliedējis Eiropas Savienību un NATO sabiedrotos un devis milzu impulsu zaļās enerģijas attīstībai," tā Ārvalstu investoru padomes Latvijā sēdē paudis ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Premjers uzsvēris, ka Latvija sniedz plašu atbalstu Ukrainai, uzņem bēgļus no Ukrainas un mērķtiecīgi strādā pie enerģētiskās neatkarības stiprināšanas, mazinot atkarību no importētās dabasgāzes.

K.Kariņš norādījis, ka Latvijā investīciju vide saglabājas nemainīgi pozitīva, ņemot vērā gan Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts statusu, gan arī valdības pastāvīgo darbu pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas.

Ministru prezidents uzsvēra, ka visa demokrātiskā pasaule, ieskaitot Eiropas Savienību, ir asi nosodījusi Putina režīma uzsākto karu Ukrainā un pieņemtas bargas sankcijas pret Krieviju, ar mērķi izolēt Putina režīmu un tam pieejamos resursus kara turpināšanai. Sankcijas piemērotas arī Lukašenko režīmam Baltkrievijā, kas iesaistījies karā pret Ukrainu.

Ilgstoši augsta inflācija būs problēma pilnīgi visiem, intervijā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Augsta un it īpaši ilgstoši augsta inflācija būs problēma pilnīgi visiem! Ja uzņēmumi pašlaik nepamatoti ceļ cenas, tas nozīmē, ka nākotnē viņus gaida vismaz līdzvērtīgs algu kāpums, un tas būtiski mazinās viņu konkurētspēju un nākotnē sacensties ar citu valstu uzņēmumiem būs krietni grūtāk," teica Kazāks.

Vienlaikus viņš norādīja, ka atbilstoši Latvijas Bankas prognozēm šogad inflācijas dinamikā Latvijā būs redzams lūzuma brīdis - inflācijas temps būtiski samazināsies, it īpaši gada otrajā pusē, un gada inflācija atgriezīsies viencipara skaitļa teritorijā. Gada beigās inflācija Latvijā būs tuvāk 4-5%. "Inflācija ļoti strauji uzšāvās augšā un tagad arī strauji iet lejup," piebilda Kazāks.

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Valdības darba kārtībā ir vairāki augsta līmeņa politikas dokumenti, atbilstoši kuriem iezīmējas Latvijas vīzija gan par tautsaimniecības izaugsmi, gan enerģētiku, gan klimata plāniem. Vai vīzijas, kas iezīmējas dažādos dokumentos, savstarpēji saskan un vai tās ir pietiekoši ambiciozas?

Vismaz enerģētikas nozarē ir jāapzinās, ka atjaunojamo energoresursu elektrības ražošana ir iespēja modernas ekonomikas attīstībai, kur sava loma ir arī privātajiem investoriem.

Lai arī Eiropā notiek AER (atjaunojamie energoresursi) regulējumu pārskatīšana, lai paātrinātu jaunu projektu attīstību vēja enerģijā, esošās infrastruktūras un atļauju ierobežojumi būtiski apdraud Eiropas mērķus jaunu jaudu izbūvei līdz 2030. gadam. 2023. gada laikā Vācija ir izsniegusi jaunas atļaujas 7,5 GW, Spānija 3GW un Francija 2,2GW jaudām.

Turpretim Latvijā AS “Augstsprieguma tīkla” izsniegtos tehniskos noteikumus jaunu jaudu pievienojumiem ir saņēmuši projekti par vairāk kā 6 GW, bet jauni pieteikumi netiek pieņemti. Pieprasījums pēc jauniem projektiem Eiropā ir milzīgs un joprojām tas nav apmierināts, savukārt infrastruktūra un potenciālās vietas vēju parku izbūvei attīstītās Eiropas valstīs kļūst arvien ierobežotākas. Līdz ar to Latvijai var būt ļoti būtiska loma Eiropā atjaunojamo energoresursu ražošanā, kas tai ļautu piesaistīt inovatīvas investīcijas, radot papildus iespējas valsts kopējai konkurētspējai un eksportam.

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

Situācija pārtikas nozarē ir satraucoša, jo pieaugums ir novērojams visās izdevumu pozīcijās, līdz ar to pārtikas cenu kāpuma turpinājums ir neizbēgams, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā.

Pārtikas cenu kāpums ir novērojams ilgākā laika periodā, un arī turpinājumā cenas pieaugs. Atsevišķās produktu grupās ir iespējams pat ļoti straujš cenu pieaugums, tomēr kopumā kāpums notiks pakāpeniski un dažādās produktu grupās būs atšķirīgs, jo ir daudz faktoru, kas to ietekmē.

Cenas pārtikas preču izejvielām gadu laikā ir kāpušas, taču šobrīd situācija izejvielu tirgū visā pasaulē liecina par ļoti strauju pieaugumu. Kopš gada sākuma gandrīz visiem izejmateriāliem ir augušas iepirkuma cenas, turklāt arī turpmāk tiek prognozēts pārtikas izejvielu cenu pieaugums dažādās pozīcijās.

“Ražotāji ir veikuši investīcijas energoefektivitātes celšanā, lai samazinātu elektrības cenu izmaiņu ietekmi, tomēr šobrīd pieaugums ir novērojams faktiski visās izdevumu pozīcijās. Ja citos gados redzējām izejvielu cenu pieaugumu tikai dažās pārtikas un dzērienu rūpniecības nozarēs, tad šogad tas skar pilnīgi visas nozares – piena, gaļas, augļu un dārzeņu, saldumu un uzkodu, maizes, zivju un dzērienu ražošanas nozares,” uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Energoresursi, kuru cenas Baltijā nav iespējams ietekmēt, ir jāaizstāj ar tiem, kuru cenas ir iespējams kontrolēt, intervijā sacīja Igaunijas energokompānijas "Eesti Energia" valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Viņš skaidroja, ka Baltijas valstu iedzīvotāji nevarēs ilgstoši izturēt augstas enerģijas cenas, ņemot vērā ienākumu līmeni sabiedrībā. Tādēļ tās gluži vienkārši nevar palikt šādā augstā līmenī - tas nav ilgtspējīgi.

"Esmu pārliecināts, ka cenas - vismaz elektroenerģijai - samazināsies. Savukārt, ja mēs runājam, piemēram, par naftu, tad tas ir ārpus mūsu ietekmes sfēras, jo tās tiek noteiktas globālos tirgos. Ja runājam par gāzi, tad tā ir diezgan politiski ietekmējams resurss, it īpaši, ja mēs runājam par mūsu austrumu kaimiņu," teica Suters, piebilstot, ka viņa ieteikums ir aizstāt tos energoresursus, kuri ir ārpus Baltijas valstu kontroles, ar tiem energoresursiem, kurus varam kontrolēt.

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas" nepieciešamās atļaujas dabasgāzes sadales sistēmas operatora Latvijā AS "Gaso" iegādei cer saņemt šovasar, intervijā sacīja "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

"Protams, ka atļaujas mēs saņemsim tad, kad saņemsim, jo mūsu spēkos nav to kaut kā ietekmēt. Tomēr es ceru, ja viss notiks kā plānots, nepieciešamās atļaujas mēs saņemsim jau vasarā. Tomēr, protams, prognozēt to ir sarežģīti. Pašlaik mums ir bijušas dažas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar savu darbību un izstāstītu, kas mēs esam," teica Kāsiks.

Taujāts par iemesliem, kādēļ "Eesti Gaas" nolēma iegādāties "Gaso", viņš pauda, ka pirmais ir vēlme paplašināt "Eesti Gaas" darbību.""Eesti Gaas" pirms septiņiem gadiem bija tādā pašā situācijā, kādā šodien ir "Latvijas gāze". Mēs bijām relatīvi mazs uzņēmums, kas strādāja tikai Igaunijā. Pēdējo gadu laikā, kopš mums ir jauni īpašnieki, jauns menedžments, mēs esam ievērojami auguši un, strādājam sākot no Somijas un beidzot ar Poliju," minēja Kāsiks, piebilstot, ka pamatā tā ir gāzes tirdzniecība, bet Igaunijā uzņēmums pārvalda arī gāzes sadales infrastruktūru, tādēļ zina, kā to darīt.

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Energoresursu imports no Krievijas joprojām ir būtisks Eiropas enerģijas vajadzību apmierināšanai, paziņojis Vācijas kanclers Olafs Šolcs laikā, kad Ukrainu atbalstošās valstis apsver iespējas noteikt embargo Krievijas fosilajam kurināmajam.

"Pašlaik nevienā citā veidā nav iespējams nodrošināt energoresursu piegādes Eiropai siltuma ražošanai, transportam, elektrībai un rūpniecībai," paziņoja Šolcs.

Viņš norādīja, ka Krievijas energoresursi ir būtiski Eiropas ikdienai, tādēļ pret energoresursiem sankcijas nav vērstas.

"Tas bija apzināts lēmums ļaut Vācijas uzņēmumiem turpināt sadarbību ar Krieviju attiecībā uz enerģijas piegādēm," paskaidroja Vācijas kanclers.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Vācijas un citu valstu noteiktās sankcijas Krieviju skārušas smagi.

Bažas, ka Krievijai piemēroto sankciju dēļ Vācija nespēs pietiekamā daudzumā nodrošināt energoresursus saviem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, pamudinājušas vairākus Vācijas politiķus ierosināt valstij paļauties uz atomenerģiju ilgāk nekā plānots.

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir vieni un tie paši izaicinājumi — augstās putnu barības un joprojām neprognozējamās, bet augošās dabasgāzes cenas, kas palielina ne tikai ražošanas izmaksas, bet arī vistas gaļas cenu veikalos un risku, ka patērētājs izvēlēsies ko citu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs (Andrius Pranckevičius). Viņš atzīst, ka perspektīvā būtisks izaicinājums būs Zaļais kurss, kura nosacījumi pēc Nīderlandes institūta aplēsēm Eiropā pārtikas ražošanas apjomus samazinās par 20-25% un Eiropas Savienība no pārtikas produktu eksportētājas kļūs par tās importētāju.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē Latvijā un Lietuvā?

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir vienas un tas pašas problēmas, kas rada galvassāpes, un arī vieni un tie paši gaišie cerību stariņi. Pašlaik galvenais izaicinājums ir ļoti augstās cenas putnu barībai, kuras pamatā ir graudi. Putnu barības cenas salīdzinoši strauji sāka augt pērnā gada vēlā rudenī, un arī līdz šim tās nav piedzīvojušas kritumu. Putnkopība ir energoietilpīga sfēra, jo ikvienā ēkā, kurā tiek audzēti putni, gaisa temperatūra pirmajās putnu dzīvības dienās ir 34 grādi, kas palēnām, putnam augot, tiek samazināta līdz 19-20 grādiem, bet ne zemāk. Un šāda temperatūras dinamika ir visu gadu – vienalga, vai ārā ir karstums vai sals. Broileru šķirne, lai tā optimāli augtu, ir jāaudzē noteiktā veidā, ievērojot gan ēdināšanas, gan temperatūras, gan mitruma un citu nozīmīgu parametru balansu. Tiklīdz no tā atkāpjamies – cieš plānotie rādītāji.

Latvijā biokurināmā vidējā cena pagājušajā apkures sezonā bija 38,07 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 52% augstāka nekā gadu iepriekš, liecina starptautiskās biokurināmā biržas "Baltpool" dati.

Vienlaikus Lietuvā biokurināmā cena pagājušajā apkures sezonā bija 38,04 eiro par MWh, kas ir par 66% vairāk nekā gadu iepriekš, bet Igaunijā - 26,04 eiro par MWh, kas ir pieaugums par 25%.

"Baltpool" pārstāvji norāda, ka Baltkrievijas importa aizlieguma dēļ Latvijā un Lietuvā tika fiksēts straujāks biokurināmā cenu lēciens, kamēr Igaunijā, kur dominē vietējās izejvielas, cenas pieauga lēnāk.

"Baltpool" Tirdzniecības nodaļas vadītājs Vaidots Jonutis norāda, ka gada sākumā biokurināmā tirgus dalībniekus spēcīgi ietekmēja emocionālie faktori - kara Ukrainā dēļ būtiski sadārdzinājās izejvielas un energoresursi - dabasgāze un biokurināmais. Biokurināmā cenu lēcienu pirms sezonas noteica arī Baltkrievijas biokurināmā importa aizliegums - šajā laikā radās nopietnas bažas, vai vietējie ražotāji varēs apgādāt tirgu ar biokurināmo, stājoties spēkā pret importu noteiktajām sankcijām.

Šogad Nobela prēmiju ekonomikā ieguva ekonomisti Viljams Nordhauss un Pols Romērs par darbu, kas analizē ekonomisko izaugsmi klimata pārmaiņu un tehnoloģisko inovāciju kontekstā.

Vairāki ekonomisti jau ir norādījuši, ka piešķirtā balva ir tieša ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotās politikas kritika. Proti, ASV pēc D. Trampa iniciatīvas ir izstājušās no Parīzes klimata līguma, kura dalībvalstis ir apņēmušās būtiski mazināt oglekļa izmešus. Tāpat ASV prezidents vairākkārtīgi publiski ir paudis, ka runas par klimata pārmaiņām nav zinātniski pierādītas un viņš nepieļaus, ka oglekļa izmešus ierobežojoši pasākumi apdraudētu ASV rūpniecību un darba vietas. Piešķirtā balva ir apliecinājums tam, ka pasaules valstu ekonomikām ir jāattīstās ilgtspējas virzienā, aizvien vairāk domājot par to, lai tās būtu zaļas un videi draudzīgas. Latvijai šī ziņa ir svarīga, domājot gan par OIK atcelšanu, gan par atjaunojamo energoresursu atbalstu. Ir skaidrs, ka mūsu valstij arī ir jādomā par oglekļa izmešu samazināšanu un fosilo resursu ierobežošanu.