Gan direktīvā, gan arī nacionālajā likumdošanā tiks iestrādātas energoefektivitāti veicinošas normas, kas būs saistošas valsts un pašvaldības sektoram, kuram energoefektivitātē būs jārāda piemērs privātajam sektoram. Piemēram, noteikts, ka ik gadu valstij un pašvaldībām būs jāpalielina energoefektīvo ēku fonds par 3%. Tā kā valsts pārvalde organizē dažādus iepirkumus, tad normatīvi turpmāk noteikts, ka jebkuram iepirkumam – vai tas ir pakalpojums vai prece – jābūt energoefektīvam, jebkurā gadījumā iepirkuma dalībniekam viena no konkursa prasībām būs atbilstība energoefektivitātes pasākumiem, intervijā laikrakstam Diena norāda enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Fragments no intervijas

ES direktīva un Latvijā topošais Energoefektivitātes likums ar sankcijām liks mums mainīt domāšanu?

Nebūs gluži tā, ka tagad sankcijas tiks piemērotas katram personīgi, taču vienlaikus skaidrs, ka gan direktīvas, gan arī topošā likuma prasības būs vērstas uz to, lai dzīvot neenergoefektīvi kļūtu neizdevīgāk. Nevajag uzreiz pilnībā mainīt dzīvesveidu, ieguldīt milzīgas summas. To visu var darīt pakāpeniski. Turklāt vispār var sākt ar ikdienu – izslēgt apgaismojumu telpās, kurās konkrētajā brīdī neuzturamies, kardināli mainīt dažādu elektroiekārtu darbināšanas režīmus. Piemēram, daudzi no mums drēgnās rudens un pavasara dienās, kad centrālā apkure vēl nav pieslēgta vai jau ir atslēgta, mājokļa apsildei izmanto eļļas radiatorus. Rēķini par elektrību šajā laikā pieaug ļoti būtiski, taču, mainot paradumus un samazinot radiatora jaudu laikā, kad mums siltums nav vajadzīgs lielā apjomā, mēs ietaupām. Speciālisti aprēķinājuši, ka, pareizi darbinot dažādas elektroierīces, varam ietaupīt līdz pat 10% mēnesī, un, ja sarēķināsim gada griezumā, summa būs vēl iespaidīgāka.

Gribat teikt, ka, tikai nedaudz mainot paradumus, visi ietaupīsim?

Ierīces, kas paliek tā sauktajā gaidīšanas režīmā – televizori, datoru monitori – gada laikā ES kopumā iztērē deviņas teravatstundas elektroenerģijas, kas ir vismaz pusotru reizi vairāk nekā kopējais elektroenerģijas patēriņš gadā Latvijā. Skaidrs, ka cilvēki paši no labas gribas nemainīs paradumus. Tāpēc arī direktīva paredz stibiņu.

Piemēram?

Gan direktīvā, gan arī nacionālajā likumdošanā tiks iestrādātas energoefektivitāti veicinošas normas, kas būs saistošas valsts un pašvaldības sektoram, kuram energoefektivitātē būs jārāda piemērs privātajam sektoram. Piemēram, noteikts, ka ik gadu valstij un pašvaldībām būs jāpalielina energoefektīvo ēku fonds par 3%. Tā kā valsts pārvalde organizē dažādus iepirkumus, tad normatīvi turpmāk noteikts, ka jebkuram iepirkumam – vai tas ir pakalpojums vai prece – jābūt energoefektīvam, jebkurā gadījumā iepirkuma dalībniekam viena no konkursa prasībām būs atbilstība energoefektivitātes pasākumiem.

Savā ziņā tiks veicināta ķēdes reakcija? Valsts kļūst energoefektīvāka un ar konkursu starpniecību piespiež tā rīkoties arī biznesu?

Vienkāršoti tā to varētu definēt. Ir daudz cilvēku, kuri jau tagad dzīvo energoefektīvi un tādējādi ir reāls piemērs, ka var dzīvot tikpat labi, bet lētāk. Tieši tāds pats piemērs turpmāk būs arī valsts un pašvaldības. Direktīvas izstrādātāji jau sākotnēji apzinājās, ka brīvprātība nav labākais veids, kā veicināt energoefektivitāti, tāpēc viena no direktīvas normām, kura jāiestrādā nacionālajā likumdošanā, paredz veikt energoauditu lielajiem uzņēmumiem –  pakalpojumu sniedzējiem. Tā būtība ir vienkārša – iedzīvotājiem rēķinos par pakalpojumu tiks izdalītas precīzas pozīcijas, kas veido kopējo rēķina summu, un varēsim ieraudzīt, ka administrēšanas izmaksas ir vienas no mazākajām rēķina kopsummas sastāvdaļām un ka tieši enerģijas izmaksas veido lielāko mūsu izdevumu daļu. Tāpat pakalpojuma sniedzējiem būs pienākums veicināt energoefektivitātes pasākumus. Te gan ir nianse – lielākoties pakalpojuma sniedzēji nav tiesīgi ieguldīt līdzekļus trešo personu īpašumā. Tāpēc ir ideja veidot energoefektivitātes fondu, kurā pakalpojumu sniedzēji iemaksās konkrētu naudas summu. Savukārt no šā fonda līdzekļiem varētu tikt īstenoti dažādi energoefektivitātes pasākumi.

Plašāk lasiet rakstā Taupīt elektroenerģiju jāgrib visiem otrdienas, 22.septembra laikrakstā Diena (8.,9.lpp)!
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra