Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Kāds ieguldījumam sadales tīklā ir ekonomiskais efekts, skatoties no valsts attīstības viedokļa?

Tas ir ļoti nozīmīgi no rūpnieciskās attīstības un uzņēmējdarbības viedokļa. Ņemsim sadzīvisku piemēru. Rakstījāt datorā kādu darbu, bet elektrolīnijā iegāzās lūzis koks, sasita kopā vadus un izraisīja īssavienojumu, kā rezultātā «pazuda» elektrība. Līdz ar to pazuda arī dažas teksta rindas, kas nebija saglabātas. Uzņēmējdarbībā, piemēram, ja ir datorizēta ražošana, tās vairs nav zudušas dažas teksta rindas, bet pārtraukts ražošanas process. Katra minūte bez elektrības nozīmē uzņēmuma dīkstāvi, nesaražotu gala produkciju un zaudējumus. Līdz ar to būvējam laika apstākļu neietekmējamu elektrotīklu un kabeļos vai izolētā vadā prioritāri pārbūvējam visas gaisvadu elektrolīnijas, kuras caur mežiem vai aizaugošām vietām nodrošina elektroapgādi lielākām apdzīvotām vietām vai klientiem ar lielu elektrības patēriņa apjomu. Skandināvu konsultanti mums ieteica ne tikai uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, bet arī vienkāršot tīklu. Mums ir saglabājies padomju laika mantojums, kad bija citi būvniecības principi un materiāli, tāpēc nedrošā tīklā bija nepieciešamas papildu līnijas, lai ieslēgtu līnijas posmus darbā bojājumu gadījumos. Tā rezultātā tika veidots ne visai efektīvs elektrotīkls. Šodien, kad notiek plānveida rekonstrukcija, raugāmies uz elektrotīklu kopumā. Līnijas pār laukiem vai caur mežiem pārbūvējam tuvāk ceļiem, likvidējam nevajadzīgos posmus, kas nozīmē, ka ilgtermiņā samazināsies šo līniju uzturēšanas izmaksas. Transformatorus izbūvējam atbilstoši klientu šodienas izvietojumam, kas kopš kolhozu laikiem, kad tika būvēts tīkls, ir mainījies. Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa.

Kādas ir Latvijas sadales tīklā gadā nepieciešamās investīcijas?

Lai nodrošinātu tīkla atjaunošanu tādā līmenī, lai klients sajustu reālu uzlabojumu drošumā un kvalitātē, ik gadu nepieciešamas investīcijas vismaz 80 miljonu eiro apmērā. Visas investīcijas ir saistītas ar galveno mūsu attīstības mērķi un tā ir līdzsvarota elektrotīkla attīstība. Padomju laikā tīkls tika būvēts piecgadēs. Bija atsevišķi gadi, kad līnijas tika izbūvētas intensīvāk nekā citos gados, līdz ar to, pienākot šo līniju atjaunošanas laikam, pieaug arī investīciju apjoms šo līniju atjaunošanai. Raugāmies, lai sabalansētu šī vēsturiski izbūvētā tīkla atjaunošanas svārstības ar savām iespējām un klientu vajadzībām. Kopējais Sadales tīkla investīciju apjoms ir nedaudz lielāks, bet tieši elektrotīkla atjaunošanā un drošuma paaugstināšanā ir jāiegulda vismaz 80 miljoni eiro gadā. Elektroapgādes drošuma uzlabošanā ir jāmin mērķtiecīgi realizētās investīciju programmas vidsprieguma gaisvadu līniju pārbūvei kabeļos vismaz 200 kilometru apjomā ik gadu, vienotās dispečeru vadības sistēmas ieviešana un automatizācijas programma, kas ļauj attālināti un operatīvi pārslēgt elektrotīklu bojājumu situācijās, kā arī elektrotīkla viedizācija, kas nodrošina informācijas apmaiņu starp klientu un Sadales tīklu. Līdzsvarots investīciju apjoms nodrošina savlaicīgu novecojošā elektrotīkla atjaunošanu un mūsu klientu drošu elektroapgādi.

Kāds ir tas pamats, uz kura balstās a/s Sadales tīkls investīciju kritēriji?

Vispirms ir jāsaka, ka informācijas apjoms, ko analizējam, ir ļoti liels. Pēdējos piecos gados esam ieguldījuši ļoti lielu darbu, lai izveidotu ģeogrāfisko informācijas sistēmu, savāktu precīzus datus un visu informāciju par elektrotīklu precīzi apkopotu tajā. Tajā ir visi elektrotīkla parametri, gan dispečeriem pienākošā informācija par bojājumiem, gan klientu patēriņa dati no skaitītājiem, gan meistaru veikto apgaitu rezultāti, un šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl. Galvenais, ka šo datu pieejamība ļauj izmantot dažādus analīzes instrumentus, piemēram, bojājumu statistika ļauj analizēt, cik bieži un ilgi bojājumi konkrētās tīkla vietās ir bijuši, cik lielu klientu skaitu tie ir ietekmējuši un kāds ir šo klientu patēriņa apjoms. Analīzes process ir kļuvis automātisks, un cilvēciskais faktors to vairs neietekmē. Analizējot elektrotīkla tehniskos parametrus, vecumu, pieslēgto klientu skaitu, bojājumu iemeslus, ilgumu un biežumu, rekonstruējamie elektrotīkla posmi tiek automātiski sagrupēti prioritārā secībā. Līdz ar to mēs tagad varam gudrāk un efektīvāk investēt līdzekļus elektrotīkla atjaunošanā, jo precīzi zinām, kur tīkla stāvoklis ir viskritiskākais, kur jāinvestē prioritāri un kur atdeve no veiktajām investīcijām būs vislielākā.

Izstrādātais Sadales tīkla desmit gadu attīstības plāns iezīmēja galvenos virzienus un nepieciešamo rekonstrukciju apjomus līdzsvarotai tīkla attīstībai. Savukārt, uz kritērijiem bāzētā investīciju objektu atlase ļauj mērķtiecīgi sagatavoties elektrotīkla atjaunošanai un rekonstruējamos objektus grupēt trīs gadu investīciju objektu sarakstā, t.i., ir skaidri zināms, kurš elektrotīkla posms kurā gadā tiks rekonstruēts. Jāuzsver, ka šis saraksts ir «dzīvs». Tiklīdz parādās jauni bojājumi, vai tiek veikti remonti, atbilstoši šiem kritērijiem objekts maina prioritāro secību, pakāpjoties attiecīgi sarakstā uz augšu vai noslīdot uz leju. Tas nodrošina, ka vispirms tiek rekonstruēti kritiskākie objekti, un klientu ieguvums ir lielāks.

Ja 2008.gadā viens klients Latvijā vidēji bez elektrības pavadīja astoņas stundas gadā, tad šobrīd šis laiks ir mazāks par četrām stundām gadā. Savukārt Eiropas sadales sistēmas operatoru līmenis ir vidēji 100 minūtes gadā, kad klientam nav elektrības. Tas ir mūsu mērķis, un šādu līmeni mēs plānojam sasniegt nākamo astoņu gadu laikā ar līdzsvarotu investīciju palīdzību. Šis rādītāja samazinājums ir ļoti saistīts ar to, kā mēs strādājam, kā organizējam procesus. Ļoti laba mācība mums bija 2011.gadā snieglauzē, kad trešdaļa Latvijas uz kādu brīdi palika bez elektrības. Mēs esam ļoti rūpīgi izanalizējuši, kā strādājam, kā reaģējam uz situāciju. Pirmais solis, kas ietekmēja pārtraukuma ilguma samazinājumu, bija tieši iekšējo operatīvo procesu pārskatīšana un uzlabošana. Šobrīd pārtraukuma minūšu skaitu vēl vairāk samazināt varam tikai ar gudru un pārdomātu investīciju palīdzību, pārbūvējot tīklu ar drošākiem elementiem un citā konfigurācijā. Šī iemesla dēļ katru gadu 200 kilometrus no vidējā sprieguma tīkla, kas ir mūsu elektroapgādes sistēmas mugurkauls, pārbūvējam kabeļu izpildījumā. Un tieši apkopotā informācija par elektroenerģijas piegādes pārtraukumu samazinājumu liecina, ka mēs savā attīstībā ejam pareizā virzienā.

Cits svarīgs rādītājs, ko ņēmām vērā arī attīstības plāna izstrādāšanā, bija elektroenerģijas pārtraukumu biežums. Mēs ieraudzījām, ka kopš 2008.gada pārtraukumu ilgums samazinājās, bet biežums nemainījās. Līdz ar to arī šajā virzienā izstrādājām darbības plānu, lai samazinātu arī elektroenerģijas pārtraukumu biežumu, un nu varam teikt, ka arī tas ir sācis samazināties.

Vai varam jau runāt par pirmajiem a/s Sadales tīkls īstenotā attīstības plāna rezultātiem?

Investīcijas jau otro gadu veicam saskaņā ar a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, tāpēc šobrīd jau tik tiešām varam runāt par tā rezultātiem, jo skaitļi liecina, ka ejam pareizā virzienā. Elektrotīkls, protams, noveco. Gaisvadu līnijas kalpo aptuveni trīsdesmit piecus gadus. Savukārt kabeļu līnijas kalpo ilgāk – piecdesmit gadus. Pieņemot, ka elektrotīkla dzīves cikls ir šie piecdesmit gadi, šajā laikā elektrotīklu ir jāspēj atjaunot pilnībā. Tas nozīmē, ka katru gadu mums ir jāatjauno 2% no tīkla, lai atjaunošana notiktu plānveidīgi, vienmērīgi un pakāpeniski uzlabotu klienta saņemto pakalpojuma kvalitāti un neatstātu iespaidu uz elektroenerģijas piegādes tarifiem. Mūsu saimniecība ir liela – elektrotīkla kopgarums ir teju deviņdesmit pieci tūkstoši kilometru, tāpēc esam noteikuši katru gadu minimāli atjaunojamo elektrolīniju apjomu tūkstotis seši simti kilometru garumā, lai iekļautos 2% apjomā. Jāatzīst, ka iepriekš ar kapitālieguldījumiem mums nebija izdevies nodrošināt minēto kilometru atjaunošanu ik gadu, taču pēdējos gados šo līmeni esam sasnieguši un to noturēsim, jo no tā tiešā veidā ir atkarīga elektrotīkla uzturēšana drošā darba kārtībā un klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāte. Svarīgi, ka no padomju laika mantoto elektrotīklu atjaunojam tieši tādā pašā veidā un ar tādiem pašiem tīkla elementiem, kā to dara jebkurš Eiropas sadales tīkla operators. Tāpēc mūsu vīzija par Eiropas vadošo sadales sistēmas operatoru darbības rādītāju sasniegšanu, lai nodrošinātu mūsu klientiem līdzvērtīgu elektroapgādes kvalitāti un drošumu, šobrīd šķiet arvien tuvāka.

Kā veidojas uzņēmuma sadarbība ar pašvaldībām?

Uzskatu, ka mums ir izveidojusies ļoti laba divpusēja sadarbība ar pašvaldībām. Mēs regulāri sniedzam pašvaldībām informāciju par saviem plānotajiem elektrotīkla attīstības un modernizācijas darbiem nākamajiem gadiem, kā arī saņemam informāciju par pašvaldību attīstības un teritoriju renovācijas plāniem. Tie tiek savstarpēji salīdzināti un koriģēti, lai iespēju robežās darbus veiktu vienlaicīgi. Piemēram, kabeļu guldīšanu varam pieskaņot pašvaldības plānotajiem ielu apgaismojuma vai citu inženierkomunikāciju nomaiņas darbiem, lai maksimāli ekonomētu līdzekļus un nevajadzētu tikko noasfaltētu ceļu vēlreiz uzlauzt, lai noguldītu jaunus kabeļus. Līdz ar to a/s Sadales tīkls un pašvaldību aktivitātes kļūst salāgojamas, investīcijas ir pārdomātākas un saplānotākas, kā arī resursi izmantoti efektīvāk.

Kā notiek sadales tīkla automatizācija un viedizācija?

Jā, ārkārtīgi būtiska lieta ir elektrotīkla automatizācija. Esam mantojuši ļoti garas līnijas, kas no apakšstacijas līdz beidzamajam klientam var būt pat sešdesmit kilometrus garas, tāpēc, uzkrītot uz tās kokam, visi sešdesmit kilometri «nodziest». Savukārt automatizācija ir vērsta uz to, ka elektrolīnijā tiek integrēti automātiski vadāmi slēdži, lai, notiekot bojājumam, tie automātiski nostrādātu, izolējot bojāto posmu, un visi pārējie klienti varētu turpināt saņemt elektrību, nevis gaidītu, kad atbrauc brigāde, kas novērš bojājumu, un tikai tad visu garo līniju ieslēgtu atpakaļ.

Runājot par viedizāciju, šodien lielākajai daļai juridisko klientu jau ir uzstādīti viedie elektroenerģijas skaitītāji, tāpēc pakāpeniski ir uzsākta arī mājsaimniecību sektora viedizācija. Viedā skaitītāja esamība sniedz informāciju par elektrības patēriņu. Klients, kurš redz, kā viņš ir tērējis elektrību katrā stundā, var sākt domāt, kā kaut ko pamainīt. Šobrīd ir iespēja pielāgoties elektrības tirgus cenai – līdz ar to gudrāk tērēt elektrību, to darot tajā laikā, kad elektrības cena tirgū ir viszemākā. Caur viedo tīklu informāciju saņemam arī mēs kā sadales sistēmas operators, kas mums dod iespēju precīzāk izanalizēt tīkla noslodzi, pieslēgt papildus klientus bez elektrotīkla pārbūves un pirms elektrotīkla plānotās rekonstrukcijas optimizēt tīkla konfigurāciju. Viedais skaitītājs mums dos iespēju ātrāk reaģēt uz bojājumu. Nākotnē būs tā, ka klients vēl nebūs pazvanījis, lai paziņotu par bojājumu, kad mēs to jau redzēsim un reaģēsim paši.

Vai viedo skaitītāju uzstādīšanai ir energoefektivitātes pasākuma raksturs?

Jā, jo bieži vien tikai tad, kad tiek uzstādīts viedais skaitītājs, klients sāk domāt par sava energopatēriņa efektivitāti pateicoties pieejamajai detalizētai ikstundas patēriņa informācijai. Tad arī klients veic atbilstošus energoefektivitātes pasākumus un samazina kopējo patēriņu, optimizē savas iekārtas, pārskata to efektivitāti. Tomēr veicis pirmreizējos energoefektivitātes pasākumus cilvēks par tiem bieži vien atkal aizmirst, tādēļ būtu svarīgi ik pa brīdim viņam dod impulsu par to atkal padomāt. Primāri tas būtu elektrības tirgotāju uzdevums atgādināt ikvienai mājsaimniecībai par pieejamajiem energoefektivitātes risinājumiem. Savukārt juridiskos klientus a/s Sadales tīkls vienmēr ir gatavs konsultēt gan par jaudu efektīvu izmantošanu, gan jebkuru citu tehnisku jautājumu.

Jau iepriekš sarunā uzsvērāt tīkla jaudu optimizācijas nozīmi. Kādēļ tas ir svarīgi?

Šis jautājums sasaucas ar tādiem faktoriem kā vēsturiskā tīkla arhitektūra, pagātnes tehniskais mantojums un to, kur ir izvietoti mūsu klienti šodien. Dzinulis, kam klientam vajadzētu likt pārdomāt jaudu efektīvu izmantošanu, ir kopējais rēķins, ko viņš saņem par elektrību. Tarifs ir izveidots tā, ka daļu tarifa veido fiksēta maksa par pieprasīto jaudu, kamēr mainīgā daļa ir noteikta pēc klienta konkrētā elektrības patēriņa. Ja klients ļoti daudz netērē, bet ir pieprasījis lielu jaudu, viņš maksā salīdzinoši augstu maksu. Savukārt, ja tiek samazināta pieprasītā jauda, salāgojot to ar reālo patēriņu, klients var būtiski optimizēt izmaksas. Vienlaikus, samazinot lieko jaudu, klients operatoram dod signālu, ka tīklā ir pieejama jauda. Līdz ar to citam klientam rodas iespēja pieslēgties pie elektrotīkla bez papildu tā rekonstrukcijas vai pārbūves. Savukārt vajadzības gadījumā, vēlāk atkal palielinot jaudu, uz mūsu klientiem attiecas efektīvās jaudas izmantošanas nosacījumi. Respektīvi, klienti to maksu, ko iegulda pieslēguma jaudas palielināšanā, piecu gadu laikā atgūst atpakaļ, ikdienā vienkārši lietojot elektrību savām darba vajadzībām. Tomēr klientam ir jārēķinās ar līdzfinansējumu pieslēgumu procesā, jo tas disciplinē un liek rūpīgāk pārdomāt nākotnes jaudu vajadzību. Visi noteikti atceras būvniecības bumu pirms gadiem desmit, kad ikkatrai pļavai tika pievilkta elektrība, izbūvētas uzskaites sadalnes, bet cilvēki tur nedzīvoja un jaunas mājas tā arī neuzbūvēja. Faktiski tika izbūvēts neefektīvs elektrotīkls. Ja pieslēguma process nav bez maksas, tad klients izvērtē savas investīcijas, tas viņam liek pārdomāt arī savu nepieciešamās jaudas apjomu. Vēlos uzsvērt, ka visiem juridiskajiem klientiem mēs sniedzam konsultācijas un viņi var uzzināt arī par savu jaudu optimizācijas iespējām. Bieži klientam ir nepieciešama pat tikai trešā daļa no sākotnēji pieprasītās jaudas, kas iegūta, matemātiski sasummējot visas uzņēmumā esošās elektroiekārtas, kuras patiesībā nemaz netiek darbinātas vienlaicīgi un ar pilnu jaudu. Savukārt mājsaimniecības pēc konsultācijām droši var griezties pie saviem elektroenerģijas tirgotājiem.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra