Jaunākais izdevums

Pēdējo gadu valsts pieņemtie lēmumi tuvina privāto elektrostaciju maksātnespēju, paradoksālā kārtā valdības lēmumu leģitimitāti apstiprinājusi arī Satversmes tiesa

To intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas vadītājs Jānis Timma. Viņaprāt, ir radīts precedents, kas ļauj valstij pasliktināt situāciju uzņēmējiem, nosaucot finansiālu apgrūtinājumu par nodokli (subsidētās elektroenerģijas (SEN)), tādējādi faktiski Latvijas biznesa vides prognozējamību nostādot vienā līmenī ar Āzijas, Āfrikas un citu eksotisko valstu biznesa vidi.

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē?

Koģenerācijas staciju īpašnieki pirms darbības uzsākšanas, balstoties uz aprēķiniem, izveidotiem biznesa plāna modeļiem un rēķinoties ar radīto normatīvo vidi, veica ievērojamus ieguldījumus. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas informāciju (30.06.2015.), Latvijā kopējā mazo (zem 4 MW) elektrostaciju uzstādītā jauda ir 296 MW, no kurām 44 MW apjomā ir biomasas elektrostacijas, 63 MW – biogāzes elektrostacijas, 103 MW – dabasgāzes elektrostacijas, 28 MW – HES un 58 MW – vēja elektrostacijas. Katram elektrostacijas veidam investīciju apjoms ir atšķirīgs, bet, pēc tirgus pētījumiem, kopējās investīcijas mazo elektrostaciju enerģētikas sektorā pēdējos gados ir bijušas robežās no 550 līdz 600 milj. eiro. Visām elektrostacijām ir kredīti ar saskaņotiem kredīta pamatsummas un procentu maksājumu grafikiem, kas tika parakstīti pirms investīciju veikšanas. Pēc vairākkārtīgām izmaiņām normatīvajos aktos lielai daļai uzņēmumu ir radīti maksātnespējas draudi. Uzņēmumu naudas plūsma ir negatīva, bankas atsakās restrukturizēt kredītus, jo, ņemot vērā neprognozējamo nozares regulējumu, aizdoto kapitālu tās vēlas saņemt atpakaļ pēc iespējas ātrāk. Tas savukārt nozīmē, ka izejvielu piegādātājiem vai iekārtu apkalpotājiem tiek kavēti maksājumi. Iemesls šādai situācijai ir tas, ka valsts pēdējos trijos gados, mērķtiecīgi īstenojot enerģētikas nozares normatīvu grozījumus, un Satversmes tiesa, apstiprinot šāda veida grozījumu leģitimitāti (norobežojoties un nevērtējot argumentus par SEN radīto ekonomisko slogu, un to, vai SEN vispār atbilst nodoklim likuma «Par nodokļiem un nodevām» izpratnē, vai arī tas ir par nodokli nosaukts atbalsta samazināšanas instruments) ir ne tikai pilnībā sagrāvusi enerģētikas nozari, bet arī radījusi apstākļus, ka ne vietējie, ne ārvalstu investori/uzņēmēji vairs nevar paļauties uz Latvijas biznesa vides stabilitāti.

Kāds ir pamats konstitucionālās tiesas kritikai?

Valstī neparedzami strauji tiek mainītas nodokļu tiesību normas, kā arī neparedzami īsā termiņā tiek ieviesti jauni nodokļi, diemžēl Satversmes tiesas skatījumā šis nav arguments, lai pamatotu jauna nodokļa prettiesiskumu. Piemēram, SEN likums tika pieņemts 2013. gada novembrī steidzamības kārtā, bet stājās spēkā jau no 2014. gada. Lai gan likumdevējs ieviesa nodokli pāris mēnešos un papildus tam neparedzēja nekādu pārejas periodu, minētie apstākļi Satversmes tiesas skatījumā nav izšķiroši, vērtējot likumdevēja rīcības korektumu. Tas nozīmē, ka konstitucionālā tiesa ir akceptējusi likumdevēja rīcību, strauji ieviešot nodokļu grozījumus un neļaujot nodokļu maksātājiem saprātīgā laika periodā sagatavoties būtiskajām pārmaiņām.

Koģenerācijas staciju īpašnieki Satversmes tiesas 03.07.2015. g. spriedumu par SEN nodokļa atbilstību Satversmei (1. un 105. pantam) uzskata par neatbilstošu Satversmes tiesas likumā noteiktajiem pienākumiem. Spriedumā vispār nav vērtēts koģenerācijas staciju īpašnieku ekonomiskais stāvoklis pēc SEN nodokļa ieviešanas, kas ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kāds ir jāvērtē tieši nodokļu jautājumos. Satversmes tiesa savā spriedumā izsaka šādus argumentus: «SEN likme pati par sevi neliecina, ka šim nodoklim būtu konfiscējošs raksturs. Apstrīdētās normas neierobežo pieteikumu iesniedzējiem piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī tiesības saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Proti, ar SEN ieviešanu netiek mainīti elektroenerģijas ražošanas nosacījumi, pārdošanas apjoms un cena, kā arī netiek ierobežota to tiesību īstenošana un izmantošana, kuras Pieteikumu iesniedzējiem izriet no tiem piešķirtajām tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.»

Kā tiesa var apgalvot, ka nodoklim nav konfiscējoša rakstura, ja tā vispār nav vērtējusi nodokļa ekonomisko pusi? Manuprāt, tiesa neizprot nozares faktisko situāciju, jo staciju īpašniekiem pirms konkrētās sūdzības iesniegšanas ir ierobežotas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un saņemt noteikto garantēto maksu.

Lai gan SEN tiesvedības laikā sēdēs kā viens no problemātiskākajiem jautājumiem tika identificēta problēma ar Eiropas Komisijas saskaņojumu, proti, tā neesamība pirms SEN ieviešanas, tomēr šim aspektam Satversmes tiesas spriedumā vispār netiek pievērsta jebkāda uzmanība, kas diemžēl liek secināt, ka spriedumā tiek izvēlēti un aprakstīti tikai tie argumenti, kas apstiprina Satversmes tiesas sprieduma lemjošo daļu.

Visu interviju Iznīcina koģenerācijas biznesu lasiet 19. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā reģistrētās kolektīvās finansēšanas platformas Crowdestor OU, kuras patiesā labuma guvējs Jānis Timma lielu daļu ar platformu saistītos uzņēmumus ir reģistrējis Latvijā, nav kļuvusi par Latvijā reģistrētu pūļa platformu, lai arī tas iespējams, bet tās galvenā kompānija SIA Crowdestor Investments uz 29. augustu Valsts ieņēmumu dienestam bija parādā 66 651 eiro.

Vēsturiskā sāga

Pūļa platformas Crowdestor sāga kļuva aktuāla pēc vairāku Igaunijā reģistrētu pūļa platformu defoltiem, kur vienā gadījumā bija saistība arī ar Latvijas pilsoņiem. Rakstu sēriju par pūļa finansējumu, kas tobrīd Latvijā nebija regulēts finanšu pakalpojums, Diena sāka 2021. gada 19. janvārī, norādot, ka Jāņa Timmas sazarotais pasākums piedāvā pārāk cerīgus procentus investoriem, kur daļai nav cerību izdzīvot, kā arī uz to, ka daļā gadījumā J. Timma izsludina aizņēmumus paša īpašumā esošiem uzņēmumiem, piemēram, SIA Powerhause Sarkandaugava. Igaunijas juridiskās firmas Magnusson partneris Deniss Piskunovs bija tas kurš izmeklējot pūļa finansēšanas platformas Envestio krahu, atrada personāliju saikni ar Crowdestor un Dienai norādīja uz to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talantīgais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis ceturtdien Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) draftā tika izvēlēts ar ceturto numuru, nonākot Ņujorkas Knicks kluba aizgādībā.

Tādejādi Porziņģis kļuvis par visu laiku visaugstāk NBA draftēto latviešu basketbolistu.

Tāpat Latvijas spēlētājs kļuvis par šajā draftā visaugstāk izvēlēto ārzemnieku.

«Pārstāvēt Knicks ir mans sapnis. Tā ir lieliska iespēja spēlēt Ņujorkā,» uzreiz pēc nokāpšanas no skatuves sarunā ar ESPN izteicās Porziņģis. «Ceru, ka varēšu būt daļa no kaut kā īpaša. Tiem, kuri mani nezina, vēlos pateikt, ka esmu basketbolists, kam patīk šī spēle. Esmu citādāks, esmu izsalcis. Gribu spēlēt šajā līgā, vēlos cīnīties pret pasaulē labākajiem spēlētājiem.»

Ar pirmo numuru šī gada draftā tika izvēlēts spēka uzbrucējs Karls Taunss, kuru izraudzījās Minesotas Timberwolves komanda. Savukārt ar otro numuru Losandželosas Lakers paņēma saspēles vadītāju D'Endželo Raselu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv risks, ka latviešu zvaigzne Kristaps Porziņģis ir pārāk garš Nacionālajai basketbola asociācijai (NBA), tāpēc viņš varētu būt «izstīdzējis un lempīgs», izteicies Ņujorkas Knicks kluba prezidents leģendārais Fils Džeksons.

«Kā Šons Bredlijs, kurš tomēr bija diezgan labs spēlētājs, K.P. (Porziņģis) varētu gandrīz būt pārāk garš,» Džeksons izteicies izdevumam ESPN. «Viņa spēks varētu nekad nebūt pietiekami labs. Viņš varētu nebūt spējīgs tikt galvenajā aizsardzības pozīcijā, cīnoties ar masīvajiem spēlētājiem.»

Šā gada NBA jauno spēlētāju izvēles draftā tieši Džeksons spēlēja nozīmīgu lomu, lai Porziņģi ar ceturto numuru izvēlētos Knicks vienība.

Knicks prezidenta pieminētais Bredlijs 1993.gadā NBA draftā tika izvēlēts ar otro numuru, tomēr 12 sezonās vidēji guva tikai astoņus punktus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu grāmata ar leļļu teātri, Ucipuci meklē mājas, laiž klajā jaunu tirāžu, kura papildināta ar jaunumiem – Latvijas Radio leģendu Sandras Glāzupas un Gunāra Jākobsona ierunātu audio lugu un grupas The Sound Poets līdera, Jāņa Aišpura, radītu dziesmu.

Autores Zanes Zustas grāmata Ucipuci meklē mājas tika laista pārdošanā pērnā gada nogalē, un nepilna mēneša laikā tika izpārdota pirmā tirāža. Darbs tika nominēts arī grāmatu mākslas konkursam Zelta ābele 2015, kur par skaistāko grāmatu titulu sacentās bērnu literatūras kategorijā, bet Latvijas vārdu joprojām pārstāv Latvijas oficiālajā stendā dažādās starptautiskās grāmatu izstādēs.

Veidojot jauno metienu, grāmata papildināta ar Ucipuci audio lugu, ko ierunājušas Latvijas Radio leģendārās balsis Sandra Glāzupa un Gunārs Jākobsons, bet lugas mūzikas un Ucipuci dziesmas autors ir grupas The Sound Poets līderis Jānis Aišpurs, kurš dziesmu iedziedājis kopā ar savu sešgadīgo meitiņu Emīliju. Līdz ar to grāmata lasītājiem vienlaicīgi piedāvā sešus produktus – grāmatu, zinības, leļļu teātri, lellītes, audio lugu un dziesmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 8. decembrī klajā tiks laista latviešu autores Zanes Zustas otrā bērnu grāmata par rotaļu pūcīti - «Ucipuci domā ārpus kastes». Stāsta uzdevums ir jaunajai paaudzei iemācīt svarīgu dzīves gudrību - kā mainīt domāšanu, ja nevari mainīt apstākļus.

«Ucipuci domā ārpus kastes» ir grāmata pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Stāsts vēsta par rotaļu pūcīti Ucipuci un ir grāmatas «Ucipuci meklē mājas» sērijas turpinājums. Stāstu vizuāli atdzīvinājusi un ilustrācijas zīmējusi māksliniece Evija Timma – Novika.

Šoreiz Ucipuci piedzīvotie notikumi norisinās mājās, jo pūcīte ir laimīgi atgriezusies pie sava drauga – puisēna Kriša. Kad mājinieki no rīta dodas ikdienas gaitās, Ucipuci paliek viena un netīšām iekrīt kartona kastē, ko tur pēc spēlēšanās atstājis Kriša brālis. Nonākusi piespiedu slazdā – kļūst pikta un bēdīga, bet drīz vien tas kļūst par aizraujošu notikumu, satiekot savdabīgus mājiniekus, par kuriem Ucipuci pat nebija nojautusi. Kastē piedzīvotais pūcītei māca par to, kā mainīt domāšanu, ja nav iespējams mainīt apstākļus, spēt fantazēt, uzdrošināties un pārvarēt bailes no nezināmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Slēdzamās zvēraudzētavas Ceļmalnieki zvērus pārstrādā ādās vai pārdod citām novietnēm

LETA, 09.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēdzamajā zvēraudzētavā "Ceļmalnieki", kurā konstatētas neatbilstības saistībā ar dabas piesārņojumu, esoši zvēri tiek pārstrādāti ādās vai pārdoti citām novietnēm, norādīja zvēraudzētavas nekustamo īpašumu pircēja, uzņēmuma SIA "CR 7" īpašnieces SIA "Crowdestor Investments" pārstāvji.

Vaicāti par Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā esošās zvēraudzētavas slēgšanas plānu, kas līdz 6.dcembrim bija jānodod Valsts vides dienestam (VVD) un Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kompānijā sīkākas atbildes nesniedza, vien piebilda, ka plāns tiks īstenots, vai nu dzīvniekus pārstrādājot ādās vai pārdodot citām novietnēm.

Vienlaikus kompānijā skaidroja, ka VVD lēmums par zvēraudzētavas slēgšanu patlaban nav lielākā problēma, kas jārisina, jo dienesta izvirzītās prasības uzņēmumā uztver kā samērīgas un izpildāmas. Problemātiska esot galējā īpašumtiesību saņemšana no maksātnespējīgās AS "Grobiņa", ar kuru "CR 7" noslēgts īpašuma nomas līgums. Kompānijā uzsver, ka, iegādājoties zemi, ko patlaban tā īrē, tiks sakārtoti arī visi pārējie jautājumi attiecībā uz VVD konstatētajām nepilnībām.

Komentāri

Pievienot komentāru