Latvijā produktivitāte būvniecībā ir apmēram 40% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, ceturtdien Latvijas Būvuzņēmēju partnerības konferencē sacīja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš informēja, ka, pēc "Eurostat" datiem, ražīgums būvniecībā Latvijā ir aptuveni 16 000 eiro uz cilvēku gadā, bet ES vidējais ražīgums ir aptuveni 42 000 eiro uz cilvēku gadā.

Vienlaikus Strautiņš piebilda, ka Latvija būtiski neatpaliek no kaimiņiem Baltijas un Austrumeiropas reģionā, piemēram, Lietuvā ražīgums ir tāds pats kā Latvijā, Igaunijā - 25 000 eiro uz cilvēku gadā, Polijā - 18 000 eiro uz cilvēku gadā, bet Slovēnijā un Ungārijā apmēram 21 000 eiro uz cilvēku gadā.

Taču daudz lielāka atšķirība, pēc viņa teiktā, ir ar Rietumeiropas valstīm, piemēram, Šveicē ražīgums ir 83 000 eiro uz cilvēku gadā, Apvienotajā Karalistē - 76 000 eiro uz cilvēku gadā, Zviedrijā - 60 000 eiro, bet Vācijā - 50 000 eiro uz cilvēku gadā. Strautiņš gan pieļāva, ka būtiskā atšķirība starp, piemēram, Šveici un Vāciju ir saistīta ar algu atšķirībām.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Ik gadu skaitām iekšzemes kopproduktu, ik gadu visā Latvijas teritorijā pašvaldības veido izlīdzināšanas fondu un to pārdala un izrādās, ka bez dotācijām var pastāvēt vien Rīga un Pierīga. To parāda 2020. gada dati, bet tendence nemainās arī šogad.

Vai Latvija pēc 30 gadiem būs tikai ap Rīgu? Kuram tas rūp?

Ārpus Rīgas reģiona viss ir dotējams

2010. gadā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā līdzekļus vēl iemaksāja tādas pašvaldības kā Jelgavas pilsēta, Ogres novads, Ventspils un Valmiera. Liepāja ne deva, ne prasīja naudu no fonda, līdzīgi arī Rēzekne, Cēsu novads, Lielvārdes novads, Ozolnieku novads. 2020. gadā neviena pašvaldība ārpus Rīgas un Pierīgas pašvaldību izlīdzināšanas fondā naudu neiemaksāja. Jāpiebilst, ka izlīdzināšanas fonda maksājumus pārrēķinājām atbilstoši 2023. gada situācijai un dalījumam plānošanas reģionos.

2010. gadā valsts dotācija, kas papildināja fondu, bija vien 8,5 miljoni latu, bet 2020. gadā tā veidoja gandrīz 184 miljonus eiro. 2021. gadā jau 198,7 miljonus eiro. Pēc pašvaldību reformas 2022. gadā provizoriskie dati rāda, ka dotācijām vajadzēs mazāk, aptuveni 81 miljonu eiro, tomēr kopumā reģionālās reformas izraisītās izmaiņas nepriecē. Pašvaldību ieņēmumi 2022. gadā pēc dotācijām paliek gandrīz nemainīgi – kopumā aptuveni 1,76 miljardi eiro. Gadā, kad inflācija pēdējos mēnešos pārsniedza 20% robežu! 2023. gadā tiek prognozēts, ka Rīga izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020. gadā – 124 miljonus eiro.

Tapis un tikko konferencē prezentēts jaunākais Latvijas produktivitātes ziņojuma projekts, kurā, ņemot vērā jaunākos pieejamos statistikas datus, tiek analizēti produktivitātes faktori un dinamika, precizēti Latvijas ekonomikas attīstības ilgtermiņa scenāriji, kā arī padziļināti ir pētīta attālinātā darba ietekme uz produktivitāti.

Ziņojumā tiek iezīmēti galvenie 2021. gada izaicinājumi un sniegtas rekomendācijas politikas veidotājiem. Konkrētu secinājumu izklāstu varēsim sniegt, kad ziņojums tiks pabeigts, tomēr ir vērts uzsvērt, ka arī vairāki 2020.gada Latvijas produktivitātes ziņojuma secinājumi ir joprojām aktuāli.

Ir svarīgi atzīmēt, ka kopš iepriekšējā ziņojuma Latvijas produktivitātes padome, ir kļuvusi par Ekonomikas ministrijas konsultatīvo institūciju, un tās analītisko kodolu veido LU Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK”. Tas nozīmē, ka domnīcas eksperti un pētnieki ne tikai publicē kvalitatīvus zinātniskus darbus un piedalās akadēmiskās konferencēs, bet ļoti aktīvi iesaistās valdības diskusijās un darba grupās, kā arī regulāri informē sabiedrību par paveikto.

Pandēmijas gadā algu kāpums bija vien nedaudz lēnāks nekā 2019.gadā. Pēc CSP datiem vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2020.gadā palielinājās par 6,2%.

Ceturtajā ceturksnī bruto alga bija 1188 eiro jeb par 6,7% lielāka nekā gadu iepriekš. Savukārt alga pēc nodokļu nomaksas gada nogalē sasniedza 871 eiro - kāpums par 52 eiro. Ņemot vērā, ka patēriņa cenās bija vērojams neliels kritums (-0,6%), strādājošo pirktspēja auga pat straujāk nekā pirms vīrusa gadā. Sākot no decembra, algu kāpumu palīdz noturēt arī valsts izmaksātās algu subsīdijas.

Līdzīgi kā gadā kopumā arī pēdējā ceturksnī algas privātajā sektorā (+7%) auga straujāk nekā publiskajā sektorā (+5,8%). Pandēmijas ietekmē gandrīz visās nozarēs algu pieaugums palēninājās, tomēr neapstājās. Gada nogalē nozīmīgs 8,6% kritums bija vērojams vienīgi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos.

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.

Uzņēmums kā darba vieta, kurā pelnīt naudu iztikai? Šis koncepts jau labu laiku ir novecojis un to praktizējošiem uzņēmumiem kļūst aizvien grūtāk piesaistīt un noturēt darbiniekus. Dažādās valstīs veikti pētījumi rāda, ka šodien cilvēki, jo īpaši no jaunākās, Z paaudzes, lielu uzmanību pievērš darba vides kvalitātei un jēgpilnam darbam Tā ietver gan kolektīvā valdošo atmosfēru, gan ārpusdarba pasākumus, gan iespēju realizēt darbinieka pārliecību, piemēram, rūpes var vidi.

Pozitīvas darba vides veidošana nav tikai izdabāšana valdošajām tendencēm vai «spalvu spodrināšana». Ja uzņēmumā valda slikts mikroklimats, darba produktivitāte krītas. Kvīnsas Biznesa skolas un tirgus izpētes centra Gallup pētījumos noskaidrots, ka kolektīvos ar sliktu darba vidi ir par 37% vairāk darba kavējumu, par 49% vairāk nelaimes gadījumu un tiek pieļauts par 60% vairāk kļūdu. Līdz ar to cieš arī finanšu rādītāji – produktivitāte ir vidēji par 18% zemāka nekā kompānijās ar labu darba vidi, rentabilitāte – par 16% zemāka, un darba vietu skaits aug par 37% lēnāk. Lielajās akciju sabiedrībās tas atsaucas arī uz akciju vērtību – to cena laika gaitā mēdz noslīdēt līdz pat 65% zemākam līmenim nekā konkurentiem. Lieki piebilst, ka uz šādām darba vietām strādājošie neraujas, un arī no tām dodas prom biežāk nekā no uzņēmumiem ar patīkamu darba vidi.

Ekonomikas ministrijas piedāvātais pasākumu kopums Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānam 2021. – 2026. gadam Latvijas ātrākai atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes ietver četrus darbības virzienus – ekonomikas transformāciju un produktivitāti, reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, uzņēmumu digitalizāciju un klimata pārmaiņas, uzņēmējdarbības atbalstam paredzot vismaz 400 miljonus eiro.

“Atveseļošanas un noturības mehānisms ir reformu plāns un tā ir unikāla iespēja ātrākai Latvijas ekonomikas atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās lejupslīdes. Tā ir mūsu iespēja īsā laikā īstenot fundamentālas pārmaiņas tautsaimniecībā gan attiecībā uz klimata neitrālu ekonomiku, gan uzņēmējdarbības digitalizāciju, gan nevienlīdzības mazināšanu,” uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Lai pārvarētu Covid-19 radītās sekas, kā arī nodrošinātu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešams orientēties uz tautsaimniecības transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu. Tādēļ, komersantu konkurētspējas paaugstināšanai, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, kā arī projektu īstenošanai, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai ražošanā, EM piedāvā ieviest granta atbalsta mehānismu, šim mērķim paredzot aptuveno finansējumu 82,5 milj. eiro apmērā. Atbalsta saņēmēji būtu uzņēmumi un pētnieciskās un zināšanu izplatīšanas organizācijas, īstenojot aptuveni 500 projektus.

Skaidrs, ka tā ir ierasts, taču, raugoties uz pašreizējo situāciju, tomēr šķiet dīvaini, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) aprēķinā noteicošās ir cenas, nevis saražotā vai sniegto pakalpojumu apjomi.

Turklāt cenas nevis konkrētiem produktiem ar lielu pievienoto vērtību, kas tad uzrādītu izaugsmi, bet gan globālais teju vai visa sadārdzinājums, kura pamatā kā šajā gadījumā ir tieši izejvielu un energoresursu deficīta radīts cenu kāpums pasaulē. Pavisam vienkārši runājot – vai tas vien, ka vienu un to pašu preci tagad saražot ir krietni dārgāk un attiecīgi tā realizējama par augstāku cenu nekā pērn, automātiski nozīmē, ka ražotājs un visa sabiedrība kļūst turīgāki?

Saprotams, ka to var attiecināt uz valstīm, kas ir bagātas ar energoresursiem un izejvielām, ja tās augstu cenu periodā vairāk eksportē, taču vai tāpat arī uz mums, kam naftas produkti, gāze, lielā mērā arī elektrība, metāli utt. ir jāimportē, lai ko saražotu un pārdotu globālajos tirgos?

Zviedrijas tehnoloģiju uzņēmums Anodox Energy Systems ir paziņojis par ienākšanu Latvijā un iecerējis Rīgas ostas teritorijā attīstīt elektroautomašīnu bateriju ražotni.

Kopējais investīciju apjoms pirmajā posmā sasniegs 50 miljonus eiro kā arī tiks izveidotas līdz 300 jaunas darba vietas.

Paredzams, ka pirmā rūpnīca Rīgas ostas teritorijā sāks darboties 2022. gada decembrī, bet pēc tam tiks izveidota arī otra rūpnīca, kurā tiks izmantota šobrīd pasaulē populārā LFP (Litija dzelzs fosfātu akumulators) tehnoloģija.

“Latvijas uzņēmēji ir daļa no autoražošanas vērtību ķēdes Eiropā. Tādi uzņēmumi kā Bucher Municipal, LEAX Rēzekne, LAS-1 kompānija, LEAX Baltix, Dinex Latvia, EMJ Metāls, SFM Latvia, Metaro, Defence Partnership Latvia un LANOS ražotie produkti ir daudzās pasaules labākajās automašīnās. Mūsu mērķis ir papildināt šo produktu klāstu un panākt lai Latvijā notiktu arī automašīnu komplektācija. Šāds projekts nostiprinās Latvijas pozīcijas mašīnbūves nozarē, piedāvājot ne vien modernākos tehnoloģiskos risinājumus un augsti apmaksātas darba vietas, bet arī paplašinot sadarbību ar globāliem spēlētājiem un eksporta tirgiem. Vienlaikus tas nozīmē arī daudz straujāku visas mašīnbūves nozares un ar to saistīto uzņēmumu attīstību, jo tiks veicināta gan produktivitāte, gan zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksports tādā veidā padarot Latvijas sabiedrību bagātāku un drošāku. Tāpēc svarīgi ir turpināt “zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem, lai paātrinātu arī automašīnu komplektācijas sertifikācijas procesu,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

2023. gada sešos mēnešos Latvijas tautsaimniecības attīstībā un ekonomikas transformācijā ir investēti 483,8 miljoni eiro jeb 41% no šogad plānotajiem 1,2 miljardiem eiro valsts budžeta finansējuma Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda investīciju projektiem, informē Finanšu ministrijā.

Tas ir divas reizes vairāk nekā 2022. gada sešos mēnešos (227 miljoni eiro).

Otrdien, 8. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtībā iekļautajā Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša ziņojumā ES fondu un Atveseļošanas fonda plāna investīcijām sniegts progress par 2023. gada maiju – jūniju. Investīciju temps ir dinamisks katru mēnesi.

FM aktuālā informācija š.g. jūlijā liecina, ka ES fondu 2014.–2020. gada perioda noslēgumā projektu īstenotājiem šogad un nākamā gada sākumā vēl iespējams izmaksāt ES fondu atbalstu īstenotajiem projektiem 831 miljonu eiro, jeb 18 % no kopējā piešķīruma 4,6 miljardiem eiro. Vienlaikus pastiprināta uzmanība vērsta uz projektiem ar dažādiem riskiem un to sekmīgu izpildi. Tas īpaši attiecināms uz finansiāli apjomīgiem infrastruktūras projektiem transporta (t.sk. elektrovilcienu iegāde, dzelzceļa infrastruktūras modernizācija) un veselības nozarēs. Atbildīgās ministrijas sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un FM meklē piemērotākos risinājumus projektu pabeigšanai, saglabājot ES līdzfinansējumu. Kā vienu no prioritāriem risinājumiem FM aicina vērtēt iespējas pabeigt projektus ar 2021.–2027. perioda ES fondu līdzfinansējumu atbilstoši EK vadlīnijās sniegtām iespējām.

AS "Balticovo", rūpējoties par ūdens kvalitāti savā olu ražotnē Iecavā, investējis vairāk nekā 500 000 eiro. Projekta laikā tika izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija un ūdens ieguves vietas, kā arī rekonstruētas ūdens trases.

Jaunajā atdzelžošanas stacijā dienā tiek iegūts aptuveni 500 m3 liels ūdens daudzums, nodrošinot ūdeni visā uzņēmuma teritorijā. Tīro un kvalitatīvo dzeramo ūdeni izmanto darbinieki, to saņem vistas un cāļi, kā arī tas tiek lietots pārtikas ražošanas cehos šķidro un vārīto olu ražošanas procesā un visu cehu, novietņu un iekārtu mazgāšanai.

Tīram un kvalitatīvam ūdenim ir izšķiroša nozīme cāļu un vistu veselībā, labturībā un produktivitātē. Kā norāda dati, slikta ūdens kvalitāte ietekmē putnu dzīves kvalitāti un dēšanas rādītājus pat tad, ja putni ēd vislabāko barību. Ja ūdens sastāvā, piemēram, ir pārāk daudz dzelzs, tas var samazināt citu putniem svarīgo minerālvielu uzņemšanu. Parasti putni patērē 1,6 reizes vairāk ūdens nekā barību, tādēļ pastāvīga tīra ūdens piegāde putnu labturībā ir prioritāra. Ūdenim jābūt attīrītam no visām nogulsnēm, aļģēm, baktērijām, citādi tas var apdraudēt ne vien pašu vistu veselību, bet arī izdēto olu kvalitāti.

Ekonomikas ministrija (EM) ir izvirzījusi mērķi līdz 2035.gadam panākt, lai Latvijas IKP sasniegtu 83 miljardus eiro, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas ekonomikas attīstību, ko otrdien konceptuāli skata valdībā.

Noteiktais mērķis nozīmē, ka ekonomikas apmēriem ir jādubultojas salīdzinājumā ar esošo situāciju. Lai to panāktu, tuvāko gadu laikā ir jāsasniedz 4-5% vidējie ekonomikas pieauguma tempi ik gadu, pie nosacījuma, ka inflācija saglabājas stabila 2% robežās.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, nepieciešams nodrošināt darbaspēka resursus - vismaz 900 000 nodarbināto gadā, jāpanāk eksporta īpatsvara pieaugums līdz vismaz 80% no IKP, jānodrošina ikgadējs privāto investīciju apjoms vismaz 25% apmērā no IKP.

Produktivitātē balstīta izaugsme nākamo 10 gadu laikā var nodrošināt vidējās mēneša bruto darba algas pieaugumu līdz vismaz 3200 eiro, teikts ziņojumā.

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019. gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu.

Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2019”.

“Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018. gadā līdz 64% šogad. Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību. Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,” norāda pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Specializētais graudu pirmapstrādes iekārtu ražotājs Preco iekārtu ražošanas modernizācijā investēs aptuveni 1,8 miljonus eiro.

Aptuveni 1,5 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums.

Preco uzstādīs jaunu eksperimentālu augstas veiktspējas graudu kalšu komponentu ražošanas līniju, kas nodrošinās augstākās kvalitātes detaļu izgatavošanu, izmantojot jaunu vienotu metāla ielādes, štancēšanas, griešanas, ciršanas, locīšanas, formēšanas, sortēšanas un speciālo eņģu izgatavošanas tehnoloģiju.

Tas dos iespēju modernizēt ražošanas procesu, ievērojami palielinās jaudu, uzlabos izstrādājumu kvalitāti un nodrošinās gan tehnoloģiski sarežģītāku detaļu, gan jauna tipa caurplūdes graudu kalšu - ar inovatīvu centrbēdzes putekļu atdalīšanas sistēmu - ražošanu. Savukārt pieejamās brīvās ražošanas jaudas uzņēmums varēs izmantot, lai pievērstos arī ārpakalpojumu sniegšanai citiem metālapstrādes uzņēmumiem.

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Pandēmijas dēļ pasaule ir pieradusi pie attālinātā jeb hibrīdā darba stila. Ja jūsu mājās vai birojā ir maz vietas, ir svarīgi izveidot ērtu, ērtu, ergonomisku un kompaktu, bet vienlaikus efektīvu darba vietu. Jaunie Dell monitori – P Series, UltraSharp 4K monitori ar IPS Black paneļu tehnoloģiju un OptiPlex Micro PC – ir lielisks risinājums, kas izceļas ar savu augstākās klases veiktspēju un eleganci.

Ienirstiet spilgtu krāsu jūrā ar Dell U3223QE un U2723QE monitoriem

Izbaudiet visu burvīgo krāsu buķeti ar pasaulē pirmajiem Dell UltraSharp 4K monitoriem ar integrētu IPS Black tehnoloģiju. 31.5" Dell U3223QE vai mazāks 27" Dell U2723QE monitors sniedz iespēju novērtēt izcilo 4K izšķirtspēju. Kontrasta attiecība 2000:1 izceļ nevainojamu krāsu un melnās krāsas veiktspējas kombināciju. 1.07 miljardi krāsu un plašu gamma, tostarp 100% sRGB, 100% Rec. 709, 98% DCI-P3 un VESA sertificētais DisplayHDR™ 400 piešķirs attēlam izcili reālistisku izjūtu. Monitoriem ir arī RJ45 (vadu Ethernet), USB-C (līdz 90 W jauda), īpaši ātrdarbīgs USB 10 Gbps un ātrās piekļuves pieslēgvietas.

Vēja turbīnu apkopes un diagnostikas robotu ražošanas un servisa pakalpojumu sniedzējs Aerones piesaistījis 30 miljonus ASV dolāru izaugsmes kapitāla, lai paplašinātu savu darbību visā pasaulē.

Kapitāls tiks izmantots, lai palīdzētu uzņēmumam apmierināt strauji augošo pieprasījumu vēja turbīnu apkopes tirgū, kura vērtība līdz 2028. gadam sasniegs 50 miljardus ASV dolāru.

Finansēšanas kārtu kopīgi vada globālais izaugsmes kapitāla investors, Lightrock, un Eiropā ģimenes vadīts izaugsmes kapitāla investors Haniel. YCombinator akseleratora absolvējušo uzņēmumu šajā kārtā atbalstīja arī jaunais investors Blume Equity, kas ir uz klimatu orientēts izaugsmes kapitāla investors, un esošie investori: Change Ventures, Mantas Mikuckas, Metaplanet, Pace Ventures un Future Positive Capital.

Latvijā radītas tehnoloģijas vēja turbīnu apkalpošanai 

Vēja turbīnu apkopes un diagnostikas robotu ražošanas un servisa pakalpojumu sniedzējs Aerones...

Šobrīd uzņēmums apkalpo klientus, kas pārstāv 50% no pasaules vēja enerģijas jaudas, tostarp tādus vadošos operatorus kā NextEra, GE, Vestas, Enel un Siemens Gamesa. Pašlaik uzņēmums darbojas Ziemeļamerikā, Eiropā un Dienvidamerikā. Pērn pieprasījums pēc uzņēmuma pakalpojumiem ir vairāk nekā trīskāršojies.

Šī finansējuma kārta ļaus Aerones paplašināt tehniskās un pārdošanas funkcijas, palielināt uz vietas izvietoto robotu apkalpes komandu skaitu, paplašināt klātbūtni strauji augošajos tirgos Āfrikā un Austrālijā, kā arī tirgū ieviest jaunus pakalpojumus.

Dainis Krūze, Aerones līdzdibinātājs un izpilddirektors, komentē: "Šie izaicinājumi globālā līmenī pierāda, ka mūsu misija un robotiskie risinājumi, kas nodrošina efektīvu vēja enerģijas resursu darbību globālā līmenī, ir svarīgāki un pieprasītāki kā nekad. Ar mūsu jauno un esošo investoru atbalstu mēs ceram uz turpmāku mūsu darbības paplašināšanu, tehnoloģiju attīstību un piedāvājuma uzlabošanu."

Naidžels Makklīvs (Nigel McCleave) no Lightrock komentēja: "Aerones ir izstrādājis unikālu robotizētu platformu, kas klientiem nodrošina reālu atdevi no investīcijām šajā milzīgajā un augošajā tirgū. Mēs esam priecīgi atbalstīt Daini, Jāni un visu Aerones komandu, jo viņi turpina samazināt izmaksas un neefektivitāti globālajā vēja enerģijas ražošanas jomā.

Filips Gore (Philipp Goehre), Haniel izaugsmes kapitāla vadītājs, piebilda: "Mēs esam ļoti lepni sadarboties ar Aerones, kas maina to, kā vēja turbīnas tiks apkalpotas nākotnē. Tas lieliski atbilst mūsu investīciju portfelim klimata tehnoloģiju jomā, un mēs aktīvi atbalstīsim uzņēmumu, izmantojot gan savu pieredzi, gan kontaktus."

Aerones ir pasaulē vadošais robotizētu vēja turbīnu apkopes un pārbaužu pakalpojumu sniedzējs. Izmantojot patentētu robotikas tehnoloģiju, Aerones apkopes komandas sniedz ātrākus, drošākus un efektīvākus pakalpojumus vēja turbīnu operatoriem visā pasaulē.

Inovācijas, ko uzņēmums piedāvā nozarei, veicina vēja turbīnu lāpstiņu un torņu viedu prognozējošu apkopi, palīdzot maksimāli palielināt vēja ģeneratoru efektivitāti un samazināt ekspluatācijas izmaksas.

Uzņēmums apkalpo klientus, kas pārstāv vairāk nekā 50% no pasaules vēja enerģijas jaudas, tostarp tādus vadošos operatorus kā NextEra, GE, Vestas, Enel un Siemens Gamesa. Aerones galvenā mītne atrodas Rīgā, Latvijā, un tai ir filiāle Ziemeļamerikā, Sanhosē, ASV.

Aerones atbalsta vadošie investori, tostarp YCombinator, Lightrock un Haniel.

Lightrock ir globāls investors, kas koncentrējas uz pārmaiņām, izaugsmes kapitālu un atbalsta uzņēmējus, kuri mērķtiecīgi risina pasaules lielākās problēmas. Lightrock investē uzņēmumos, kas īsteno mērogojamus un uz tehnoloģijām balstītus uzņēmējdarbības modeļus, kas vērsti uz tādām pamattēmām kā cilvēki, planēta un produktivitāte/tehnoloģijas kopējam labumam. Lightrock portfelī ir vairāk nekā 85 strauji augoši uzņēmumi 14 valstīs Eiropā, ASV, Latīņamerikā, Latīņamerikā, Āzijā un Āfrikā. Dibinātājs ir princis Makss fon Lihtenšteins, Lightrock un LGT Group priekšsēdētājs. Lightrock atbalsta LGT, starptautiskā privāto banku un aktīvu pārvaldības grupa, un citas vadošās pasaules iestādes.

Nesen spāru svētkus nosvinējušais “Elemental Business Centre” parakstījis nomas līgumu ar fizioterapijas un rehabilitācijas klīniku “Fiziocentrs”. Līgums paredz telpu nomu vienas ēkas otrajā stāvā.

“Fiziocentrs” nomāto telpu platība būs vairāk nekā 400 m2, un klīniku plānots atvērt nākamā gada sākumā. “Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš norāda, ka ir būtiski nomniekiem sniegt iespēju saņemt dažādus pakalpojumus, neizejot no biroju kompleksa ēkas. Tādējādi tiek ietaupīts laiks un celta produktivitāte.

SIA "Fiziocentrs" valdes loceklis Mareks Voļskis stāsta, ka jau pirms vairākiem gadiem bija sācis skatīties uz Skanstes apkaimi ka potenciālu vietu “Fiziocentra” filiālei. “Moderna ēka, progresīvs rajons ar lielu attīstības potenciālu un pārliecība, ka mēs varam būt daļa no šī stāsta – šādas sajūtas mūsos raisās, domājot par Skansti un “Elemental Business Centre”,” rezumē M. Voļskis.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Viena no Rīgas ostas stividorkompānijām kokmateriālu kravu segmentā - SIA “Jaunmīlgrāvja ostas kompānija” ir noslēgusi divu gadu laikā īstenoto projektu „Zaļās inovācijas ar digitalizētu kraušanas procesu”. Lai uzlabotu kravu apstrādes ātrumu un energoefektivitāti, projekta ietvaros uzņēmumā uzstādīts ar elektrodzinēju darbināms celtnis, kā arī ieviesta īpaša sistēma, digitalizējot un automatizējot kravu apstrādes procesu attiecībā uz svēršanu, pārkraušanu un uzglabāšanu.

Ar elektrodzinēju darbināmais mobilais celtnis, kas īpaši pielāgots uzņēmuma SIA „Jaunmīlgrāvja ostas kompānija” vajadzībām, ļauj apkalpot lielāka izmēra kuģus un pārkraut smagākas kravas, vienlaikus nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu līdz pat 80% salīdzinājumā ar iepriekš kravu apstrādē izmantotajām tehnoloģijām.

Uzņēmuma klienti turpmāk varēs saņemt kvalitatīvāku pakalpojumu un ietaupīt izmaksas. Ieviešot digitalizētu kraušanas sistēmu, paaugstinājusies arī klientu transporta efektivitāte, samazinot kaitīgo izmešu daudzumu un izvairoties no kravas transportlīdzekļu svara pārsniegumiem.

„Mēs esam gandarīti, ka ir veiksmīgi noslēgusies projekta īstenošana un jau šobrīd varam piedāvāt saviem klientiem pakalpojumus, kuri ir ne tikai ir videi draudzīgāki, bet arī efektīvāki, samazinot iepriekš nepieciešamo laiku un izmaksu apjomus kravu apstrādē. Mums ir būtiska gan sava, gan savu klientu konkurētspēja un produktivitāte, tāpēc investīcijas uzņēmuma attīstībā, digitālos un energoefektīvos risinājumos ir svarīgs priekšnosacījums ilgtermiņa sadarbībai”, norāda SIA „Jaunmīlgrāvja osta kompānija” valdes locekle Jeļena Rjabaja.

Vides pakalpojumu uzņēmums AS “CleanR Grupa” (Grupa) pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēdzis ar stabiliem un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums sasniedza 102 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā 2022. gadā, bet investīcijas Grupas ražošanas attīstībā, modernizācijā un tirgus paplašināšanā – 10 miljonus eiro, liecina Grupas auditētie rezultāti par 2023. gadu.

Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā bija 91 miljons eiro – par 14% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabāja spēcīgas pozīcijas – 51%, EBITDA sasniedza 19,6 miljonus eiro – par 76% vairāk nekā 2022. gadā.

Pērnais gads Grupai bija ne tikai pirmais gads pēc restrukturizācijas, bet arī pirmais gads kā kapitāla tirgus dalībniekam pēc debijas “Nasdaq” Rīgas biržā, kas Grupai sniedz gan iespējas, gan uzliek atbildību turpināt nodrošināt atklātu, caurskatāmu un rezultatīvu biznesa darbību.

Pēc obligāciju emisijas piesaistītais finansējums 15 miljonu eiro tika novirzīts vides pakalpojumu biznesa attīstībai, tostarp M&A darījumu īstenošanai.

“Grupas rezultāti ir stabilitātes garantija mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Tie mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par vidi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no pasažieru transporta flotes veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Apvienojot savas zināšanas un pieredzi, Zanei Čulkstēnai pievienojas Pārsla Baško, kļūstot par konsultāciju uzņēmuma "ERDA" biznesa partneri un veidojot Latvijā un Baltijā vēl nebijušu konsultāciju aģentūras piedāvājumu. Tajā apvienotas biznesa konsultācijas darba devēja ārējā tēla un konkurētspējas stiprināšanai ar konsultācijām uzņēmumu iekšējo personāla vadības procesu un produktivitātes uzlabošanai.

Lēmums par kompetenču un piedāvājuma paplašināšanu nācis līdz ar pēdējo gadu straujo ekonomikas izaugsmi, kas nu jau rezultējies rekordzemā bezdarba līmenī un palielinājis uzņēmēju interesi par efektivitātes un resursu optimizācijas jautājumiem.

Līdz ar komandas paplašināšanos ir plānots dubultot arī uzņēmuma piedāvāto pakalpojumu skaitu, pielāgojot to esošajam tirgus pieprasījumam un vajadzībām. "ERDA" ambīcijas līdz ar jauno piedāvājumu ir apgūt vēl plašākus ārvalstu tirgus un nodrošināt turpmāko biznesa izaugsmi tikpat strauji kā iepriekšējos gados.

"ERDA bizness katru gadu ir audzis par vidēji 60%. Nākotnē vēlamies turpināt straujo izaugsmi, paplašinot piedāvājumu, tai skaitā arī ārpus Latvijas robežām. Izjūtam to arī kā savu pienākumu – ne tikai palīdzēt Baltijas uzņēmumiem augt un kļūt produktīvākiem ierobežota darbaspēka apstākļos, bet arī mudināt sākt laicīgi gatavoties neizbēgamajām finanšu tirgus korekcijām nākotnē," par lēmumu paplašināt biznesa piedāvājumu stāsta "ERDA" dibinātāja un līdzīpašniece Z. Čulkstēna.