Ekonomikas ministrija (EM) nav izstrādājusi nekādu ekonomisko pamatojumu gāzes monopoluzņēmuma AS Latvijas Gāze (LG) reformai, tā vietā ir tikai politiska, revolucionāra pārliecība, ka LG ir jāsadala, šādu viedokli šorīt intervijā Latvijas Televīzijas rīta raidījumā pauda LG vadītājs Aigars Kalvītis.

Viņš personīgi, raugoties šodienas acīm, nesteigtos sadalīt LG, jo mazā valstī regulēts monopols var būt efektīvāks.

Kalvītis pieļāva, ka pēc reformas varētu augt gāzes tarifi, jo lielu to īpatsvaru veido administratīvās izmaksas, kamēr pašas gāzes cena ir tikai 40% no izmaksām. Gāzes cena gan patlaban tirgū samazinās, atzīmēja uzņēmuma vadītājs.

LG vadītājs atzina, ka ir sarežģīti atbildēt uz jautājumu, vai noteiktajā termiņā izdosies sadalīt LG, jo nevienam nav tādas pieredzes. Energokompānijas Latvenergo sadalīšana bija atšķirīga situācija, jo Latvenergo bija pilnībā valstij piederošs uzņēmums, kamēr LG ir privāts uzņēmums, skaidroja Kalvītis.

Kalvīša ieskatā, «normāli būtu», ja LG sadalīšanas procesu veiktu ar prātu, mierīgi, lai neradītu problēmas drošībai un lai neciestu patērētājs. «Neredzu nepieciešamību pēc milzīgas steigas, » teica Kalvītis. Viņaprāt, Saeimā ir vērts padiskutēt par termiņiem.

Viņš atzīmēja, ka 2017.gada 3.aprīlis ir datums, kad var sākt runāt par kādām izmaiņām LG. Eiropas Savienības (ES) direktīvas ļauj liberalizāciju veikt 30 mēnešu laikā.

Kā ziņots, Saeima nodevusi izskatīšanai komisijās grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētajam uzņēmumam LG ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus. Viens no uzņēmumiem pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

Grozījumos Enerģētikas likumā paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai.

Pirmais termiņš ir 2017.gada 3.aprīlis, kad jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kas nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi un kuras rīcībā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve.

Otrs termiņš ir 2017.gada 31.decembris, kad ir pilnībā jāpabeidz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, tas ir, jāpanāk situācija, kad pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no LG neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki ne tieši, ne netieši nav saistīti ar LG vai tās akcionāriem. Šāda prasība neattiecas uz finanšu institūcijām, kurām pieder akcijas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, kā arī energoapgādes komersantā, kurš nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību.

LG aicinājis likumprojektā minēto termiņu 2017.gada 31.decembris aizstāt ar 2019.gada 31.decembri.

Latvijai kā ES dalībvalstij ir saistošas ES normatīvo aktu prasības, kas paredz pilnīgi efektīvu energoapgādes tīkla darbības nodalīšanu no tirdzniecības un ražošanas darbībām, enerģijas pārrobežu tirdzniecības veicināšanu, pārrobežu sadarbības un investīciju piesaistes sekmēšanu, lielāku tirgus caurredzamību attiecībā uz tīklu darbību un piegādi, solidaritāti starp dalībvalstīm un nacionālo regulatoru efektīvu darbības nodrošināšanu.

Lielākais LG akcionārs ir Vācijas E.ON Ruhrgas International GmbH, kam pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai Gazprom, bet 16% - SIA Itera Latvija.

LG pērn nopelnīja 30,07 miljonus eiro.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra