Saistībā ar AS Latvijas Gāze (LG) sadalīšanu valsti sagaida daudz problēmu, intervijā aģentūrai LETA norāda LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

«No juridiskā viedokļa sadalīt LG var tikai akcionāri. Un tas varētu notikt pusotra vai divu gadu laikā, jo ir nepieciešami akcionāru lēmumi, pilnsapulces balsojumi par reorganizāciju utt. Patlaban LG akcionāru pozīcija ir tāda, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim nekāda sadalīšana nav iespējama. Uzņēmuma sadalīšana var sākties tikai pēc šī datuma saprotamā termiņā,» uzsvēra Kalvītis.

LG vadītājs atzina, ka patlaban Latvijas valstij un LG akcionāriem nav vienādas izpratnes par uzņemtajām saistībām pirms 20 gadiem, noslēdzot LG privatizācijas līgumu.

«Kad Latvijai bija milzīgas problēmas un LG bija maksātnespējīga, bija nepieciešamas simtiem miljonu lielas investīcijas, lai kompāniju varētu attīstīt, - tad valstij investori bija vajadzīgi. Bet tagad, kad uzņēmumam veicas labi, valdība paziņo, ka LG akcionāri vairs nav vajadzīgi, tāpēc valdība lems uzņēmuma vietā. Šāda situācija nav pieņemama un var novest līdz starptautiskai tiesvedībai, kas nebūs izdevīgi nevienai pusei. Es aicinu valsti iesaistīties saprātīgā dialogā ar LG akcionāriem, lai vienotos par abām pusēm pieņemamiem uzņēmuma sadalīšanas termiņiem,» sacīja LG valdes priekšsēdētājs.

Tāpat Kalvītis norādīja, ka valsts atbildība būs arī lemt par 2009.gadā noslēgtajiem LG gāzes piegādes līgumiem ar Gazprom un SIA Itera Latvija, kas garantē Latvijai nepieciešamos dabasgāzes apjomus līdz 2030.gadam. «Tas, kas notiks ar Gazprom līgumu, arī būs politikas jautājums, jo tās ir ilgtermiņa saistības, ar kurām jārēķinās. Šīs līgumattiecības ir izbeidzamas, tikai abām pusēm vienojoties,» sacīja LG vadītājs. Aicināts komentēt, kādā ziņā par šo līgumu būs jālemj valstij, kas līgumu nav parakstījusi, Kalvītis norādīja, ka valstij būs jālemj, kuram no uzņēmumiem līgums būs saistošs.

Kalvītis arī atzina, ka valstij varētu rasties problēmas ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) īpašumtiesībām. «Patlaban Inčukalna PGK ir nodota LG lietošanā, bet krātuve nepieder uzņēmumam. LG pieder tikai bufergāze un 190 hektāri zemes, kas atrodas virs Inčukalna PGK, kā arī LG pieder visi pamatlīdzekļi, piemēram, iesūknēšanas un izsūknēšanas stacijas, urbumi utt. Pēc Latvijas Civillikuma zemes dzīles pieder zemes īpašniekiem. Tāpēc apgalvojums, ka Inčukalna PGK pieder valstij, ir juridiski nepamatots,» uzsvēra Kalvītis un piebilda -, ja šis īpašums piederētu valstij, tad Inčukalna PGK varētu ierakstīt zemesgrāmatā, bet valsts to nevar izdarīt, jo zemes dzīles pieder aptuveni 1000 īpašniekiem.

Viņš prognozē, ka gaidāms komplicēts juridisks strīds, kas var radīt lielas problēmas, pārdodot LG infrastruktūras kompānijas akcijas, jo nākamajam pircējam tiks stāstīts, ka Inčukalna PGK pieder atdalītajai kompānijai, lai gan tas tā neesot.

Patlaban Enerģētikas likuma grozījumu redakcija paredz, ka valstij ir pirmpirkuma tiesības iegādāties no LG nodalīto gāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmumu. Taču arī šī lēmuma pieņemšana var radīt problēmas. Kalvītis valstij iesaka šo uzņēmumu iegādāties. «Savulaik Igaunijā likumā bija paredzēts, ja privātais investors nevar savas akcijas pārdot, tad valsts par godīgu atlīdzību akcijas nopērk. Arī Latvijas gadījumā šāds variants būtu saprātīgs, proti, nopirkt no akcionāra akcijas par pamatlīdzekļu vērtību vai godīgu cenu,» teica Kalvītis.

LG vadītājs atturējās prognozēt summu, par kādu valsts varētu iegādāties nodalīto uzņēmumu, taču tie varētu būt vairāki simti miljonu eiro. «Tagad nevaru pateikt, cik tieši maksās pārvades un glabāšanas uzņēmumi, to varēs pateikt tikai pēc pamatlīdzekļu pārvērtēšanas, auditoru vērtējuma utt. Katrā ziņā tas būs Latvijas vēsturē lielākais darījums ar akcijām,» uzsvēra LG vadītājs.

Kalvītis arī atzina, ka viņš Enerģētikas likuma grozījumus ir apspriedis ar pazīstamiem deputātiem ārpus Saeimas komisijas sēdēm, kā arī LG vadītājs ir ticies ar visām Saeimas frakcijām un informējis par situāciju. «Esošajā likuma redakcijā, ko izskata Saeima, LG argumenti nav sadzirdēti. Varbūt tiksim sadzirdēti. Es tā ceru,» sacīja Kalvītis.

Pēc viņa teiktā, Saeimai, lemjot par Enerģētikas likuma grozījumiem, jāizvēlas viens no diviem ceļiem - patiesi vēlēties atvērt gāzes tirgus un sadalīt LG vai arī balsot pēc «emocionāli revolucionāras pārliecības», ka likums jāpieņem par katru cenu. «Pirmais variants ir pragmatisks, kas ļaus vienoties par abām pusēm izdevīgiem termiņiem. Bet otrs variants var novest pie starptautiskas tiesvedības,» secina Kalvītis.

Kā ziņots, Saeima šā gada 22.oktobrī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas principus no 2017.gada 3.aprīļa, kā arī uzņēmuma Latvijas Gāze sadalīšanas nosacījumus.

Šo likumprojektu atbalstīja 87 deputāti, neviens no parlamentāriešiem nebija pret un neviens neatturējās. Tomēr seši deputāti no dažādām frakcijām balsojumā nepiedalījās.

Pērn AS Latvijas Gāze nopelnīja 32,03 miljonus eiro, kas ir par 0,4% mazāk nekā 2013.gadā, kad peļņa bija 32,15 miljoni eiro, liecina uzņēmuma revidētais 2014.gada 12 mēnešu finanšu pārskats, kas iesniegts biržā NASDAQ Riga. Latvijas Gāzes neto rentabilitāte 2014.gadā bija 6,4%, bet 2013.gadā - 5,6%.

Latvijas Gāze pērn 12 mēnešos patērētājiem pārdeva 1,29 miljardus kubikmetru dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2013.gada periodu dabasgāzes realizācija ir samazinājusies par 10,9%.

Lielākais Latvijas Gāzes akcionārs ir Vācijas E.ON Ruhrgas International GmbH, kam pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai Gazprom, bet 16% - SIA Itera Latvija.


 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra