Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrijas rīcībā nav precīzas informācijas par slānekļa gāzi Latvijā, tomēr par šo tēmu ir veikti pētījumi, tāpēc teorētiski šī energoresursa pieejamību var pieļaut.

Tādu viedokli Db.lv saņēma no Ekonomikas ministrijas pēc publicēta raksta, kurā ekonomikas ministrs Artis Kampars atsaucas uz kaut kur redzētiem pētījumiem, kas apgalvo, ka Latvija pēc 5 vai 15 gadiem varētu kļūt par slānekļa gāzes lielvalsti. Ministrs savā runā esot atsaucies uz Financial Times pētījumu, DB norādīja Arta Kampara padomniece komunikāciju jautājumos Elīna Bīviņa, piebilstot, ka ministra sacītais par slānekļa gāzi interpretējams tikai kontekstā ar ļoti mainīgo situāciju enerģētikā.

Oficialais Ekonomikas ministrijas viedoklis par slānekļa gāzi esot šāds: «Ekonomikas ministrijas rīcībā nav precīzas informācijas par slānekļa gāzes iegulu apjomiem Latvijas zemes dzīlēs, jo par šo jautājumu nav veikta padziļināta izpēte. Zināms, ka iepriekš veiktie ģeoloģiskie novērtējumi par zemes dzīļu iežu struktūru Latvijas teritorijā pieļauj teorētisku iespēju, ka tajās varētu atrasties slānekļa gāzes iegulas. Tomēr detalizētākas informācijas iegūšanai par šo pētījumu lūdzam vērsties Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā, kuras rīcībā vajadzētu būt šī pētījuma datiem. Ekonomikas ministrija atzīst slānekļa gāzes nozīmi enerģētikā un atbalstīs iesaistīto institūciju iniciatīvas veikt detalizētāku Latvijas zemes dzīļu izpēti.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dienas Biznesa klubs: Latvijas Gāzes akcijas ģeopolitikas ritenī

Sanita Igaune, 10.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citadeles pārdošana ir tikai sīkums, kas kalpotu finanšu plūsmas nodrošināšanai, ja tiktu organizēta Latvijas Gāzes akciju pārdošana ASV investoriem, kurus interesē Inčukalna pazemes gāzes krātuve.

Enerģētikas jomā ir izteiktas ģeopolitiskās spēles. Šobrīd ir mēģinājums Eiropu atdalīt no krievu gāzes, tāpēc ik pa laikam presē lasām rakstus, kuros ASV pauž gatavību piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijas valstīm. Turklāt ir būtiska secība, ka ASV ir interese piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijai – nevis otrādi. Tomēr viss nav tik vienkārši, kā sākotnēji izskatās. Būtiska ir izmaksu sadaļa, lai beigās neizrādītos tā, ka slānekļa gāze no ASV izmaksā Latvijai daudz reižu vairāk nekā gāze no Krievijas. «Kādu ietekmi tas atstātu Latvijas tautsaimniecībai, vai kāds to ir rēķinājis,» DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra Latvijas Gāzes (LG) akcionāres Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Kampars kaut kur dzirdējis, ka Latvija pēc dažiem gadiem var būt slānekļa gāzes ieguves lielvalsts

Līva Melbārzde, 11.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es esmu kaut kur dzirdējis prognozes, ka Latvija pēc 5 vai 15 gadiem varētu būt slānekļa gāzes ieguves lielvalsts.»

To a/s Latvenergo un Pasaules enerģijas padomes Latvijas nacionālās komitejas rīkotajā konferencē sacīja ekonomikas ministrs Artis Kampars, piebilstot, kas lai to zina, kas īstenībā notiks un šīs prognozes var būt arī patiesas.

Jautāts par slānekļa gāzes apjomiem Latvijā, a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis norādīja, ka nav šaubu par to, ka slānekļa gāze Latvijā ir, jautājums tikai, cik tās ir daudz. «Viens slānekļa gāzes urbums maksā 3 miljonus dolāru un var kalpot maksimāli 10 gadus. ASV vēstniecības līmenī ir paudusi gatavību mums sniegt finansiālu atbalstu slānekļa gāzes izpētē. To vajag izmantot,» sacīja A. Dāvis. DB jau rakstīja, ka ģeologi uz slānekļa gāzes potenciālu Latvijā raugās skeptiski, jo tas Latvijā esot ļoti plānā slānī, turklāt dziļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Straujais gāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka tās saglabāsies zemas visu ziemu

LETA, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

R.Vējonis: teorētiski mums varētu būt slānekļa gāzes potenciāls

Līva Melbārzde, 15.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Slānekļa gāze būtu iespēja veicināt mūsu enerģētisko neatkarību, tāpēc pašlaik svarīgākais būtu atrast starptautisku finansējumu izpētes veikšanai.»

To pēc viesošanās ASV saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis. Ministrs vizītes laikā apmeklēja slānekļa gāzes raktuves Pensilvānijas štatā un kopā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski piedalījās Atlantijas padomes diskusijā par slānekļa gāzes ieguves iespējām Latvijā.

«Teorētiski mums varētu būt tāds potenciāls,» pauž R. Vējonis. Taču ir būtiski noskaidrot, kāda ir varbūtība slānekļa gāzi iegūt un izmantot, cik tas varētu būt ekonomiski izdevīgi un vienlaikus arī, kā tas ietekmēs apkārtējo vidi.

Līdz šim Latvijā ģeoloģiskā izpēte neesot bijusi vērsta uz to, lai varētu viennozīmīgi novērtēt slānekļa gāzes potenciālu un tās ieguves iespējas, norāda R. Vējonis. DB jau rakstīja, ka ģeologi uz slānekļa gāzi Latvijā raugās skeptiski. «Kā akadēmiskajā darbā un pētniecībā iesaistīts mācībspēks es noteikti teikšu: dodiet tik mums naudu, mēs pētīsim. Taču īstenībā tā aina ir samērā skaidra, Latvijā ir izdarīts gana daudz pētniecisko urbumu, lai pateiktu, ka slānekļa gāze mums ir, bet tā ir ļoti dziļi, 600 - 800 metru, un tās tur ir maz. Mēs runājam par gramiem, nu, varbūt litriem,» DB sacīja Latvijas Universitātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs Valdis Segliņš. Jāpiebilst, ka urbumu izdarīšana ir samērā dārga un viens var maksāt pat 3 miljonus dolāru. Turklāt slānekļa gāze pasaulē samērā daudz kritizēta kā videi nedraudzīga. Piemēram, tās iegūšanas paņēmieni var ar ķīmiskām vielām piesārņot gruntsūdeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Bērziņš vērš potenciālo ASV investoru uzmanību uz iespēju iegādāties Latvijas gāzes akcijas

Dienas Bizness, 23.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Andris Bērziņš, uzsākot darba vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), pirmdien Hjūstonā tiekoties ar ASV gāzes ieguves un transportēšanas sektora ievērojamāko uzņēmumu vadību, vērsa potenciālo investoru uzmanību uz šī brīža situāciju, kad uzņēmums Latvijas Gāze ir īpašnieku pārmaiņu procesā, kā arī joprojām nav atrisināts jautājums par vietu, kur tiks būvēts Eiropas Komisijas atbalstīts reģionālais sašķidrinātās gāzes terminālis (LNG), informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Valsts prezidents atzina, ka nesenie notikumi pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas ir pierādījuši, ka cieša saite ar trešajām valstīm energoapgādes jomā Eiropu pakļauj lieliem riskiem. «Tieši tādēļ tagad ir īstais laiks aktivizēt visus pieejamos resursus, lai novērstu nestabilitāti. Mums ir nepieciešami neatkarīgi un spēcīgi investori stabilai ilgtermiņa darbībai ne tikai Latvijā, bet arī reģionā,» uzsvēra Valsts prezidents A.Bērziņš un piebilda, ka viens no līdzšinējiem Latvijas Gāzes akcionāriem (E.ON Ruhrgas International) ir pieņēmis lēmumu savas akcijas pārdot, mainot savu stratēģiju. Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka uzņēmums Latvijas Gāze ir ļoti labā ekonomiskā stāvoklī, kas ir būtisks arguments, lai piesaistītu tādus investorus, kam ir liela pieredze un ilgtermiņa plāni attiecībā uz darbību Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV slānekļa gāzes pieplūdums Eiropā iegrieztu Gazprom, tomēr Krievijai – nosacīti

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksports no ASV uz Eiropu, iespējams, liks kristies eiropiešu maksātajai gāzes cenai un ievērojami kaitēs Gazprom biznesam, liecina Financial Times (FT) atsauce uz Kolumbijas Universitātes Globālās enerģētikas politikas centra (GEPC) pētījumu.

Kārts diskusijām

Kā jau par LNG labumiem gan DB, gan daudzviet plašsaziņā komentējuši eksperti, šā resursa pieejamība vien dod spēcīgu trumpi klientam, šai situācijā – ES, sarunās ar cauruļvadu dabasgāzes piegādātāju par cenu. Ņujorkā bāzētās domnīcas aplēses liecina, ka Gazprom gan šā apstākļa, gan reālas piegāžu dažādošanas dēļ sacensībā ar ASV LNG eksportētājiem Eiropas tirgū varētu zaudēt līdz pat 18% ieņēmumu. Eiropiešiem tas paredzami nozīmētu ap 11% dabasgāzes cenas kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Politiķi sola amerikāņiem Latvijā neesošu slānekļa gāzi

Dienas Bizness, 02.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka jau pirms vairākiem vietējie zinātnieki, un nesen arī viņu kolēģi ASV, jau secinājuši, ka Latvijā slānekļa gāze nav iegūstama, mūsu politiķi atsakās ticēt ekspertiem un Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 grasās iekļaut ticību slānekļa gāzes spējām ar amerikāņu tehnoloģijām atbrīvot Eiropu no Krievijas dabasgāzes atkarības, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tikmēr kaimiņos, kur slānekļa gāzes ir nesalīdzināmi vairāk nekā Latvijā, pirmais ieguves lauks šopavasar jau slēgts.

Latvijas Universitātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs, profesors Valdis Segliņš laikrakstam norāda, ka «Polijā tas bija milzīgs investīciju projekts un pie pirmajiem mēģinājumiem – totāls fiasko.» Tur iegūtās gāzes degošā daļa – metāns – bijusi ļoti neliela. Līdz ar to parastās dabasgāzes cenai jābūt reizes četras lielākai nekā pašlaik, lai sarežģītā slānekļa gāzes sūknēšana atmaksātos, turklāt Latvijas gadījumā pat šāda ekonomika neko nedotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dombrovskis: ASV gāzes cena Eiropā varētu būt konkurētspējīgāka nekā Gazprom

Žanete Hāka, 07.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierēķinot gāzes sašķidrināšanas, jūras transporta, un gazifikācijas izmaksas, ASV gāze Eiropā varētu nonākt par cenu, kas ir konkurētspējīgāka par Gazprom piedāvāto, norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš uzsver, ka par vienu no galvenajiem politiskajiem instrumentiem un ieročiem ir kļuvusi enerģētika. Tikai dažu mēnešu laikā Krievija sākotnēji samazināja gāzes cenu Ukrainai par 33%, bet vēlāk paaugstināja to pat par 50%. Šādām cenu svārstībām un neskaidrībai par piegādēm vajadzētu izraisīt katastrofālas ekonomiskās un sociālās sekas.

Ņemot vērā minētos riskus, Latvijai nepieciešams rīkoties pietiekoši izlēmīgi, tomēr tikpat svarīgi saglabāt vēsu galvu. Kā zināms, gāzes cena būtiski ietekmē ne tikai apkures rēķinu apmēru, bet arī tautsaimniecības konkurētspēju kopumā. Kā piemēru ministrs min - pagājušā nedēļā AS Valmieras stikla šķidra paziņoja, ka enerģijas cenas ir galvenais iemesls tam, ka jauno ražotni atvērs nevis Latvijā, bet gan ASV, kur gāzes cena ir vien apmēram trešdaļa no vidējās cenas pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kampars pievērsīsies uzņēmējdarbībai; paliks Vienotībā

Nozare.lv, 03.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) pēc pilnvaru beigām turpinās darboties partiju apvienībā Vienotība un plāno pievērsties uzņēmējdarbībai, tiesa, pagaidām neatklājot konkrētu jomu.

Kampars atklāja, ka nekandidēt 11.Saeimas vēlēšanās bijis viņa personisks lēmums, un partija lēmuma pieņemšanā nav izdarījusi spiedienu.

Pēc ekonomikas ministra amata pamešanas Kampars pauž gatavību palikt Vienotībā: «Vienotībai patlaban ir svarīgi nodemonstrēt, ka tā ir nopietna partija, kas nenodarbojas ar spēlēm Vecrīgā, bet ir plaša, nopietni strukturēta politiska organizācija. Katrā ziņā partiju nepametīšu, jo man ir daudz ideju, ko varētu darīt, bet neizslēdzu, ka pēc ekonomikas ministra amata pamešanas varētu daļu ikdienas veltīt uzņēmējdarbībai.»

Uz jautājumu, vai Kamparam nav žēl, ka viņš pārdevis sava uzņēmuma SIA Ronis kapitāldaļas, viņš norādīja, ka nav vēlējies pārdot kapitāldaļas, tomēr nācās dzēst īstermiņa aizdevumu, un tajā brīdī nebija cita risinājuma. Kā ziņots iepriekš, Kamparam piederošā uzņēmuma investors samaksājis drošības naudu 35 000 latu apmērā, un par šo darījumu ieinteresējās gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, drīzumā tiks veikti papildu pētījumi par slānekļa gāzes atradnēm Latvijā, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

ASV slānekļa gāzes ieguves veiksmes stāsts ir iedvesmojis daudzas valstis, tostarp Eiropas Savienību un Latviju. Izstrādājot pietiekami efektīvas tehnoloģijas, ASV ar savu slānekļa gāzi kļuvusi ne tikai neatkarīga no gāzes importa, bet arī pamatīgi sašūpojusi pasaules gāzes tirgus cenas, kur līdz tam vadošo lomu spēlēja Krievija jeb konkrētāk Gazprom. Jauno gāzes un naftas ieguves tehnoloģiju ziņā Eiropa no ASV atpaliek daudzus gadus, tāpēc ASV uzņēmumi, kuriem pieder šo tehnoloģiju licences, piemēram, ConocoPhilips, nodarbojas ar slānekļa gāzes izpēti un ieguvi arī Eiropā. Īpaši lielas izredzes šajā ziņā tiek liktas uz Poliju, kur slānekļa gāzes apjomi tiek lēsti uz 1,38 triljoniem kubikmetru. Izpēte notiek arī citur, piemēram, Vācijā, taču potenciāls esot arī tā saucamajam Baltijas baseinam. Vismaz par to ticis spriests nesenās Latvijas ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska vizītes laikā ASV, kur ministrs ticies arī ar ConocoPhilips pārstāvjiem. «Ja slānekļa tehniskie dati pēc padziļinātas izpētes atbildīs sekmīgiem gāzes ieguves parametriem, tālākā nākotnē Latvija varētu rēķināties ar papildu enerģētikas veidu,» uzskata ārlietu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inčukalnam grib celt nomas maksu

Līva Melbārzde, 24.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija uzsākusi cīņu par Latvijas dabasgāzes infrastruktūru, tomēr eksperti šaubās, vai cīņa sākta no pareizās puses.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa projektu Latvijā vērtē kā problemātisku, ja arī pēc 2017. gada, kad beidzas Latvijas Gāzes ekskluzīvā Inčukalna pazemes gāzes krātuves apsaimniekošanas licence, Inčukalns turpinātu palikt tikai a/s Latvijas Gāzes rīcībā. Latvijas Gāzes pārstāvji kategoriski noraida to, ka Inčukalna atrašanās Latvijas Gāzes valdījumā varētu radīt šķēršļus LNG termināļa projektam. Tomēr Ekonomikas ministrija apņēmusies izcīnīt taisnīgāku Inčukalna pazemes gāzes krātuves nomas maksu, kas pašlaik ir vien daži tūkstoši latu, kā arī nodrošināt gāzes tirgotājiem pieeju gāzes infrastruktūrai, ieskaitot dabasgāzes tīklus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja īstenosies enerģijas kompāniju un Dienvidāfrikā valdošās partijas – Āfrikas Nacionālā kongresa (African National Congress) – plāns, drīzumā Lielajā Karū ieplakā rosīsies zinātnieki un ģeologi, lai pētītu iespējas iegūt slānekļa gāzi. Šiem plāniem gan ir izveidojusies spēcīga opozīcija, vēsta Reuters.

Saskaņā ar ziņu aģentūras pausto, gadsimtiem ilgi Lielais Karū bijis interesants māksliniekiem, medniekiem un izturīgākajiem lauksaimniekiem.

Slānekļa gāzes ieguves procesā tiek izrakti līdz četriem kilometriem dziļi urbumi. Slānekļa gāzes izspiešanai nepieciešams milzīgs ūdens daudzums un liels spiediens. Patlaban Lielajā Karū ir nepietiekams ūdens daudzums un jebkādas izmaiņas varētu kaitēt «trauslajai videi», norādījuši dabas aizstāvji. Slānekļa gāzes ieguves pētījumu opozicionāri norādījuši, ka pētījumiem jānotiek «drošā veidā». Opozicionāru vidū ir arī Dienvidāfrikas bagātākais cilvēks, miljardieris Johans Rūperts (Johann Rupert).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sarkanos gāzes balonus varēs lietot līdz 2017. gadam

Žanete Hāka, 24.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aizsargātu patērētājus no ievērojamām izmaksām jaunā gāzes balona iegādē un vienlaikus paaugstinātu iedzīvotāju drošību, kā arī, lai mazinātu gāzes balonu nelegālās aprites pieauguma risku, Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu paaugstināt drošības prasības sarkanajiem gāzes baloniem un atļaut mājsaimniecībām tos lietot līdz 2017. gada beigām.

Pēc sarunām ar gāzes balonu tirgotājiem un tos pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām par viņu gatavību strādāt saskaņā ar jauno gāzes balonu aprites, uzraudzības un kontroles kārtību, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka komersanti, kuri strādā mājsaimniecību segmentā neplāno piedāvāt mājsaimniecībām īstenojamus nosacījumus gāzes balonu nomaiņai.

Pretēji iepriekšējām diskusijām normatīvā regulējuma izstrādes laikā tirgū ir pieejams tikai gāzes balonu iegādes piedāvājums, neparedzot tādas alternatīvas kā noma un bezmaksas maiņa. Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošajiem datiem šobrīd aptuveni 35% no mājsaimniecībām ir gāzes balonu lietotāji, un ļoti liels īpatsvars ir tieši mazturīgo iedzīvotāju segmentā. Tāpat gāzes balonu tirgotāji nav vienojušies ar saviem sadarbības partneriem (piemēram, degvielas uzpildes stacijām) par tālākās sadarbības nosacījumiem, lai ieviestu jauno gāzes balonu aprites regulējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Visi par vienu? Drīzāk katrs par sevi


Līva Melbārzde
 DB galvenā redaktora vietniece
 Twitter: @LivaMel, 28.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarežģītās ģeopolitiskās situācijas dēļ atsevišķu politiķu prātos dzimusi ideja par Eiropas enerģētikas savienību, tomēr praksē šī ideja var izrādīties ļoti grūti realizējama.

Lai mazinātu Eiropas atkarību no Krievijas piegādātās gāzes, ar kuru konflikta eskalācijas gadījumā visādi var būt, Francijas un Polijas vadošie politiķi nākuši klajā ar aicinājumu veidot Eiropas enerģētikas savienību. Pirmais ar šo domu Financial Times padalījās Polijas premjers Donalds Tusks, sakot, ka jāveido vienota Eiropas institūcija, kas iepirktu gāzi visām 28 ES bloka dalībvalstīm. Ja vienai vai vairākām ES dalībvalstīm draudētu gāzes piegāžu pārtraukšana, citas tām palīdzētu, izmantojot «solidaritātes mehānismus». Ideja ir skaista un balstās uz ES banku savienības principu, kam būs vienota uzraudzība, kā arī vienots mehānisms un fonds nestabilo institūciju slēgšanai. Turklāt arī enerģētikā ES ietvaros sadarbība jau notiek – tiek kopīgi iepirkts urāns kodolspēkstacijām. Francijas prezidents Fransuā Olands jau paudis šim ierosinājumam savu atbalstu, arī Lielbritānijas enerģētikas ministrs Eds Deivijs nākamajā G7 samita laikā (Krievija, kā zināms, pēc pēdējiem notikumiem Ukrainā no pasaules lielvaru klubiņa ir izslēgta) gatavojas nākt klajā ar saviem priekšlikumiem Eiropas energoneatkarības veicināšanai. Vācijas kanclere Angela Merkele paudusi drīzāk piesardzīgu atbalstu vienotajiem gāzes iepirkumiem, jo Vācijā šis bizness ir privātu uzņēmumu darbības lauciņš. Un ar to tad arī skaistas politiskās runas beidzas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Arta Kampara (V) jūnija paziņojumi par Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic, kuros tika izteikta neuzticība aviokompānijai, radījuši vairāk nekā 25 miljonus latu lielus zaudējumus, šodien preses konferencē atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

(Papildināts ar Arta Kampara viedokli)

Viņš skaidroja, ka pēc negatīvajiem ministra paziņojumiem kreditoru pacietība sākusi izsīkt. Pēc paziņojuma biļešu tirdzniecība būtiski samazinājusies - par 70 000 biļešu, un kopumā tas radījis aptuveni piecus miljonus latu lielus zaudējumus.

Nosacījumu maiņa jaunu lidsabiedrības lidmašīnu iegādei radījusi vairāk nekā 20 miljonu latu zaudējumus.

Kā ziņots, jūnijā Latvijas Radio ekonomikas ministrs Kampars paziņoja, ka problēmas aviokompānijā airBaltic būtu jārisina, «agresīvā veidā pārņemot informācijas pieejamību un operatīvo menedžmentu» no pašreizējās kompānijas vadības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Savickis: Ne Itera, ne Gazprom nekad nav izrādījis interesi par LNG termināļa būvniecību

Nozare.lv, 12.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne Krievijas enerģētikas koncerns Gazprom, ne tā meitasuzņēmums SIA Itera Latvija nekad nav izrādījis interesi par sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā, apgalvo Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

«Vēlos uzsvērt, ka termināļa projektā ir ieinteresēta fizisko personu-domubiedru grupa, kurā piedalos arī es, bet jūs tur neatradīsiet ne Gazprom, ne Itera,» sacīja Savickis.

Jautāts, vai šī domubiedru grupa piedalīsies konkursā par LNG termināļa būvniecību Rīgā, ja tiks panākta vienošanās par šī projekta realizāciju un šāds konkurss izsludināts, Savickis sacīja, ka tiks rūpīgi izvērtēti šāda konkursa noteikumi.

«Mēs plānojām LNG termināli tad, kad ekonomikā viss gāja uz augšu un tika prognozēts ikgadējs gāzes patēriņa pieaugums 3% apmērā. LNG būtu veids, kā panākt eneroresursu diversifikāciju, taču vēlos uzsvērt, ka LNG atrisina šo problēmu politiski, nevis ekonomiski, jo sašķidrinātā gāze ir 15%-20% dārgāka par dabasgāzi,» sacīja Savickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kampars: Sabiedrībai ir tiesības zināt par situāciju airBaltic

LETA, 10.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. airBaltic uzskata, ka ekonomikas ministram Kamparam pēc šodienas izteikumiem būtu jādemisionē.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V), atsaucoties uz viņa rīcībā esošo informāciju Rietumu radio sacīja, ka lielie zaudējumi radīti apzināti, lai no uzņēmuma «izpumpētu naudas līdzekļus».

«Informācija, kas ir manā rīcībā, nav patīkama, tā ir pat ļoti satraucoša. Pagājušajā gadā Latvijas valdība uzņēmumā investēja vairāk nekā 15 miljonus latu, lai nodrošinātu iespēju airBaltic līzingā pirkt jaunas lidmašīnas un kompānija attīstītos. airBaltic vadītājs un viens no īpašniekiem Bertolds Fliks valdībai rādīja savu biznesa plānu, kurā gan šogad, gan nākamgad ir norādīta liela peļņa, taču ir milzu zaudējumi,» sacīja Kampars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Kampars: mainīju ekonomikas struktūru no patēriņa uz ražošanu un eksportu

, 04.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Artis Kampars kā divarpus gados svarīgāko darbu nosauc ekonomikas struktūras maiņu - no patēriņā balstītas ekonomikas uz ražojošu un eksportējošu.

Kampars norāda, ka divarpus gados, kas pavadīti ekonomikas ministra amata krēslā, paveiktie darbi esot apkopti uz 44 lapām, tomēr kā svarīgāko viņš izcēla reformu - no patēriņā balstītas ekonomikas uz ražošanā un eksportā balstītu.

«Treknajos gados rūpnieciskā ražošana ekonomikas īpatsvarā aizņēma 9,9%, bet šā gada pirmajā pusē ir 14,3%. Tāpat redzams, ka 34% eksporta pieaugums šogad ir viens no lielākajiem kāpumiem Eiropas Savienībā. Ja kāds apgalvo, ka šie rādītāji ir radušies paši no sevis, tas tā nav,» uzsvēra Kampars.

Pirmais darbs, ko viņš veicis, stājoties ekonomikas ministra amatā, bijusi garantiju sistēmas ieviešana - divos mēnešos notika vienošanās par eksporta kredīta garantiju apdrošināšanas sistēmu. Tāpat tika nosauktas piecas prioritārās nozares - pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, mašīnbūve un metālapstrāde, kuras, pēc ministra sacītā, patlaban aizņem aptuveni 80% no visa ražojošā sektora.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Financial Times apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas valstu taupības modeli

Gunta Kursiša, 28.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte Rīga atkal likusi pasaulei atgādināt par Latviju, kuras vārds pēdējā laikā starptautiskos medijos izskanējis saistībā ar tās krīzes pārvarēšanas modeli, kas dažkārt ticis lielīts, bet dažkārt – izsmiets. Šoreiz laikraksts Financial Times sakās būt apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas «taupības modeli».

Medijs atgādina, ka ASV valsts sekretāre nav vienīgā augsta ranga amatpersona, kas pēdējā laikā viesojusies Latvijā, izceļot valsts sasniegumus krīzes pārvarēšanā – Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde šomēnes norādīja, ka Latvijā īstenotā taupības programma var kalpot par iedvesmu parādos slīgstošajām eirozonas valstīm. Vēl pirms K. Lagardes izteikumiem Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikas kāpumus un kritumus blogosfērā «izķidāja» Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans, kas izpelnījās Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dusmas, ko igaunis arī pauda mikroblogošanas vietnē Twitter. Tāpat laikraksts atgādina, ka Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kas 2009. gadā saņēma SVF aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slānekļa revolūcija pie augstākām cenām atkal gatava iedegties, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiāli viens no jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) mērķiem, turpinot naftu iegūt paaugstinātos apjomos, kam sekas savukārt ir zemākas melnā zelta cenas, ir nodarīt sāpes ASV slānekļa industrijai. Pastāv daudz spekulāciju, ka kartelis tikai slēpjas aiz šī sava mērķa, kur patiesībā neviena organizācijas valsts nav gatava samazināt savus naftas ieguves apjomus un tādējādi zaudēt tās melnā zelta noieta tirgu un ieņēmumus.

Mazāk runājot par OPEC taktiku, fakts ir tāds, ka tieši uz netradicionālās naftas ieguves rēķina pēdējo gadu laikā ASV ārkārtīgi strauji kāpinājusi savus energoresursu ieguves apjomus. Pieejamie dati liecina, ka šobrīd vidēji dienā ASV vien tiek iegūts jau aptuveni par 3,3 miljoniem barelu vairāk naftas, nekā tas bija nesenajā 2011. gadā. Pamatā par visu šo pieaugumu laikā, kad pasaules ekonomika nīkuļo un pieprasījums pēc melnā zelta aug lēni, atbildīgi bijuši tieši ASV slānekļa naftas ieguvēji. Rezultātā ASV arī pārspējusi Krieviju un kļuvusi par lielāko naftas un gāzes ieguvējvalsti pasaulē (ja rēķina abu resursu ieguvi kopā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Austrālija gatavojas slānekļa eļļas bumam

Jānis Rancāns, 24.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijas rīcībā varētu būt slānekļa eļļas krājumi vairāk nekā 20 triljonu ASV dolāru vērtībā, kas būtu pietiekami, lai valsts kļūtu par pašpietiekamu degvielas ražotāju.

Ar šādām aplēsēm, balstoties uz pētījumu rezultātiem Austrālijas dienvidos, klajā nākusi Brisbenas enerģijas kompānija Linc Energy.

Saskaņā ar kompānijas aprēķiniem kopumā atradnēs varētu būt, sākot no 3,5 līdz 233 miljardiem barelu slānekļa eļļas. Šāds apjoms varētu Austrāliju pārvērst no «melnā zelta» importētājas par eksportētāju, raksta vietējie plašsaziņas līdzekļi.

Austrālijas dabas resursu attīstības ministrs Toms Koutsanons (Tom Koutsantonis) pat izteicies, ka slānekļa eļļa un degslānekļa gāze no šī brīža kļūs par vienu no galvenajiem aspektiem, lai nodrošinātu valsts enerģētisko neatkarību. Ministrs gan atzina, ka patlaban vēl neesot veikti vajadzīgie aprēķini, lai kļūtu skaidrs, vai eļļas iegūšana Austrālijas dienvidos atklātajās atradnēs varētu būt ekonomiski izdevīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Vienīgā iespēja, kā pazemināt energoresursu cenas, ir palielināt patēriņu

Dienas Bizness, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācijas alus darītāji bažījas, ka slānekļa gāzes iegūšana sagraus nozari

Jānis Rancāns, 24.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas alus darītāji aicinājuši kancleri Angelu Merkeli pārskatīt plānus par slānekļa gāzes ieguvi, brīdinot, ka tas var iedragāt valsts alus nozari.

Alus darītājus pārstāvošā asociācija Brauer-Bund nobažījusies, ka slānekļa gāzes ieguves metode, kuras laikā zemē ar augstu spiedienu tiek pumpēts ūdens un dažādas ķimikālijas, var piesārņot gruntsūdeņus un tādējādi negatīvi ietekmēt nozari, vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph.

Saskaņā ar likumdošanu jeb tā saukto «tīrības likumu (Reinheitsgebot)» Vācijas alus darītājiem dzēriens ir jāgatavo, izmantojot tikai iesalu, apiņus, raugu un ūdeni.

«Ūdenim ir jābūt tīram un vairāk nekā pusei Vācijas alus darītāju ir pašiem savas akas netālu no paredzēto slānekļa gāzes ieguvju vietām. Jūs nevarat būt pilnīgi droši, vai ūdens netiks piesārņots ar ķīmiju un tādēļ mēs aicinām valdību veikt plašākus pētījumus pirms slānekļa gāzes ieguves uzsākšanas šādā veidā,» teikts Vācijas alus darītāju paziņojumā valdībai. Alus darītāji norāda, ka patlaban likumā iekļautie priekšlikumi nav pietiekami, lai aizsargātu nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosina paaugstināt drošības prasības sarkanajiem gāzes baloniem un atļaut mājsaimniecībām tos lietot līdz 2017. gada beigām, informē EM pārstāve Evita Urpena.

Pēc sarunām ar gāzes balonu tirgotājiem un tos pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām par viņu gatavību strādāt saskaņā ar jauno gāzes balonu aprites, uzraudzības un kontroles kārtību, EM secinājusi, ka komersanti, kuri strādā mājsaimniecību segmentā neplāno piedāvāt mājsaimniecībām īstenojamus nosacījumus gāzes balonu nomaiņai.

Pretēji iepriekšējām diskusijām normatīvā regulējuma izstrādes laikā tirgū ir pieejams tikai gāzes balonu iegādes piedāvājums, neparedzot tādas alternatīvas kā noma un bezmaksas maiņa. Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošajiem datiem šobrīd aptuveni 35 % no mājsaimniecībām ir gāzes balonu lietotāji, un ļoti liels īpatsvars ir tieši mazturīgo iedzīvotāju segmentā. Tāpat gāzes balonu tirgotāji nav vienojušies ar saviem sadarbības partneriem (piemēram, degvielas uzpildes stacijām) par tālākās sadarbības nosacījumiem, lai ieviestu jauno gāzes balonu aprites regulējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru