Jāveicina virzība uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu

Latvijā jāpalielina vietējā tirgū ražotās enerģijas apmērs, nākotnē samazinot izdevumus, kas saistās ar enerģētikas importu, secināja eksperti siltumapgādes konferencē «Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums», ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju, Latvijas atjaunojamās enerģijas federāciju un SIA Rīgas BioEnerģija. Nozares pārstāvji gan ir vienisprātis, ka nereti valsts rīcība un atbalsts šim tirgum buksē.

Skaits kritīsies
Konferences dalībnieki meklēja iespējas, kā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, atrast jaunus klientus. «Nevar neņemt vērā, ka pieprasījumu nākotnē ietekmēs gan ekonomikas, gan demogrāfijas stāvoklis,» uzsvēra DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņš konferencē norādīja, ka nākamajos gados gaidāms straujāks ekonomikas kāpums – vidēji par 2–3% nākamgad, bet tālākajos gados izaugsme palielināsies aptuveni par vienu procentpunktu gadā. Tiesa gan, attīstoties citām nozarēm, var prognozēt, ka enerģētikas kopējais īpatsvars ekonomikā saruks. Tomēr nākotnē pastāv vairāki pozitīvi faktori, kas varētu palielināt pieprasījumu pēc siltumapgādes. Kā vienu no tiem eksperts minēja jaunu daudzdzīvokļu māju un biroju ēku būvniecību Rīgā un citās ekonomiski attīstītajās pilsētās, tiesa gan, tajā pašā laikā pretēju efektu dos iedzīvotāju aizplūšana no ekonomiski vājākajiem reģioniem. Tāpat pie plusiem viņš minēja noliktavu un rūpniecības ēku celtniecību centralizētās siltumapgādes sistēmu zonās.

Savukārt, palielinoties privātmājās dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvaram pilsētās un to aglomerācijās, var samazināties klientu skaits centralizētajā siltumapgādē, jo daudzos gadījumos to iemītnieki pārstāj būt enerģētikas nozares klienti un apkurina savu dzīvojamo platību decentralizēti, uzsvēra P. Strautiņš.

Meklē klientus
Eksperti gan atzīmēja, ka centralizētajā siltumapgādē ir potenciāls palielināt klientu skaitu, jo patlaban daudzi uzņēmumi izmanto savas apkures sistēmas.
«Ceram, ka izdosies palielināt centralizētās siltumapgādes lomu Latvijas tautsaimniecībā,» sacīja Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš. Kopumā šajā sektorā Latvijā patlaban ir 600 katlu māju un 100–130 koģenerācijas staciju, veidojot 6–7,5 teravatstundas kopējā saražotās enerģijas daļā, savukārt tirgus kopējā vērtība ir 350–360 miljoni eiro.

Visu rakstu Bez pārmaiņām neiztikt lasiet 28. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra