Pirms diviem gadiem dibinātais SIA JAG NextGen Wind apņēmies veikt revolūciju enerģētikas tirgū, radot daudz efektīvākus vēja ģeneratorus. Patlaban tiek izstrādāts pirmā produkta prototips, bet līdz gada beigām tam vajadzētu būt gatavam, stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Ģirts Fiļipovs.

Ģ. Fiļipovs stāstīja, ka ideja par jauna tipa vēja ģeneratoriem radusies, iepazīstoties ar Latvijas zinātnieku, kuram iepriekš bijusi doma radīt jauna tipa vēja ģeneratoru. Sākotnēji zinātnieks un uzņēmējs vērsās pie ekspertiem Rīgas Aviācijas institūtā un konsultējās par to, vai ideja par vēja ģeneratoru ar 146 metru platu spārnu ir īstenojama.

«Klasiskajiem vēja ģeneratoriem ir horizontālā ass, bet mēs esam izstrādājuši ar vertikālo asi, respektīvi, klasiskie vēja ģeneratori ar horizontālo asi un trīs spārniem aizņem tikai 2% spārnu laukuma no kopējās vēja ģeneratora darbības plaknes. Mēs izmantojam līdz pat 80% spārnu laukumu no kopējā vēja ģeneratora darbības plaknes,» jaunā vēja ģeneratora specifiku apraksta Ģ. Fiļipovs.

Šodien visā pasaulē tiek atzīmēta Vēja diena, kuras laikā tiek uzsvērta vēja kā būtiska energoresursa nozīme. Kā liecina elektroenerģijas tirgotāja SIA Enefit apkopotā informācija, tad arī Latvija var godam atzīmēt šo dienu, jo 2011. gadā ir gandrīz divkāršojušies no vēja saražotās enerģijas apjomi, sasniedzot 72 GWh.

Tas ļāva ietaupīt aptuveni 56 000 tonnu CO2 izmešu – līdzvērtīgs izmešu apjoms tam, ko gada laikā rada 28 000 automašīnu.

Baltijas kopējā vēja parku jauda sasniedz 393 MW. Lielākā daļa šo jaudu atrodas Igaunijā (184 MW), kur ir arī Baltijā lielākais vēja parks Aulepa.

Uzņēmumam Eesti Energia piederošajā Aulepa vēja parkā ir uzstādītas 16 vēja turbīnas, kas ik gadu saražo elektroenerģiju ar ko var apgādāt 43 000 mājokļu. Nākamā nozīmīgākā vēja enerģijas ražotāja Baltijā ir Lietuva (179 MW), kurai seko Latvija ar 30 MW lielu vēja turbīnu jaudu.

«Vējš Baltijā ir samērā neizmantots dabas resurss, ja salīdzinām ar situāciju citur Eiropā. Lai arī nav iespējams balstīt visu elektroenerģijas ražošanu tikai uz vēju, jāatzīst, ka šim dabas resursam ir vērā ņemamas priekšrocības – neierobežotā pieejamība un iespēja novērst dažādu ārējo faktoru ietekmi uz iegūtās enerģijas cenu. Tāpēc arī mūsu mātes kompānija Eesti Energia šogad plāno atvērt divus jaunus vēja parkus, kas paaugstinās mūsu vēja enerģijas ražošanas apjomus divas reizes,» stāsta Jānis Bethers, SIA Enefit valdes priekšsēdētājs.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādājuši efektīvu lēngaitas vēja ģeneratoru ar integrētu energoelektronikas pārveidotāju, informē RTU Zinātnes koordinācijas un informācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Karaseva.

Ģenerators izceļas ar augstu lietderības koeficientu - virs 91% -, un iekārta nodrošinās iespēju ražot enerģiju vietās ar nelielu vēja vai ūdens straumes ātrumu.

Jaunā tipa ģeneratorā ir iestrādāti «paredzēšanas» vadības algoritmi, kas ļauj kontrolēt jaudas plūsmu un nodrošina iekārtas izejā stabilu spriegumu neatkarīgi no vēja vai ūdens straumes ātruma. Šāda sistēma ļaušot arī vienkāršāk veidot tā saucamās mikrotīklu un gudrotīklu sistēmas, kā arī tieši pieslēgt vēja iekrātu pie patērētāja trīsfāzu maiņstrāvas tīkla.

RTU zinātnieku piedāvātajā sistēmā ģenerators ir apvienots ar energoelektronikas pārveidotāju, tādējādi nodrošinot augstāku iekārtas lietderību, jo pārveidotājs ar ģeneratoru ir savstarpēji salāgoti. Šis esot lietotājam draudzīgs risinājums no izmaksu un uzstādīšanas viedokļa.

Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde šorīt bija traucēta vairāk nekā 100 tūkstošiem mājsaimniecību, vislielākās problēmas bija vērojamas Kurzemē - Ventspils, Kuldīgas un Dundagas pusē. Otrdienas vakarā elektroapgāde bija atjaunota lielākajai daļai klientu, taču vēl aptuveni 10 tūkstoši mājsaimniecību elektrības padeve nebija atjaunota, informēja a/s Sadales tīkls preses sekretāre Ilze Rubene.

I. Rubene atturējās minēt, kad elektroenerģijas apgāde varētu tikt atjaunota pilnībā, taču viņa sacīja, ka uzņēmums ir licis lietā visus savus pieejamos resursus. Ap plkst. 10 bojājumu novēršanā bija iesaistītas 408 brigādes. Tāpat ir piesaistītas visas pieejamās tehnikas vienības – kvadricikli, traktori, pacēlāji un citas.

Sadales tīkla pārstāvji reģionos sazinās ar vietējām pašvaldībām, lai informētu par elektroapgādes atjaunošanas gaitu un, ja nepieciešams, nodrošinātu ar ģeneratoriem sociāli jutīgus objektus, informēja uzņēmuma pārstāve. Šorīt ģenerators piegādāts Strenču slimnīcai.

Galvenie bojājumu iemesls ir lūstoši koki, kas krītot pārrāvuši elektrolīniju vadus.

Lai jaunais ekonomikas ministrs varētu iepazīties ar iecerētajiem grozījumiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tikai pēc nedēļas turpinās spriest, vai turpmāk izskatīt 10. Saeimas pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu Grozījumi Aizsargjoslu likumā.

Likumprojekts nosaka, ka aizsargjoslas platums ap vēja elektrostacijām ir 1,5 reizes lielāks nekā elektrostacijas augstums no zemes virsmas līdz būves augstākajam punktam. Plānots, ka vēja elektrostacijām ar horizontālu rotācijas asi augstākais punkts ir augstums, ko sasniedz rotora spārns un vēja elektrostacijām ar vertikālo rotācijas asi augstākais punkts ir vienāds ar rotora ass augstumu vai spārna augstumu atkarībā no vēja elektrostacijas modeļa. Iecerēts aizstāt visā likumā vārdus «vēja ģenerators» ar vārdiem «vēja elektrostacija».

Paredzēts, ka vēja elektrostacijām, kas uzbūvētas vai kurām ir izstrādāti un ir spēkā esoši detālplānojumi, akceptēti tehniskie projekti vai saņēmušas būvatļauju, līdz šo Aizsargjoslu likuma grozījumu spēkā stāšanās, aizsargjoslas netiek palielinātas.

Lielākās Kurzemes un Vidzemes slimnīcas ir sagatavojušās šonakt gaidāmajai vētra.

Kuldīgas slimnīcā šodien notikusi darbinieku apspriede, kurā diskutēts par gaidāmo vētru, pastāstīja slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis. Viņš norādīja, ka slimnīca ir gatava dažādām situācijām un ārstniecības iestādei jau ir pieredze rīcībai stiprās vētrās - viena no tām piedzīvota ap 2005.gadu, kad Kuldīgas slimnīcā vienīgajai tuvākajā apkaimē bijusi elektrība.

«Mēs īpaši par to vēju šobrīd neuztraucamies. Esam bijuši daudz draudīgākās situācijās. Ģenerators ir kārībā un viss ir nodrošināts,» uzsvēra Kuldīgas slimnīcas vadītājs.

Arī Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ir sagatavojusies dažādiem iespējamiem vētras radītiem apgrūtinājumiem. Kā pastāstīja slimnīcas galvenā ārsta vietnieks Olafs Ķeņģis, šodien slimnīcā notikusi nodaļu vadītāju un atbildīgo dienestu pārstāvju sapulce, kurā pārrunāta rīcība vētras laikā.

Plastmasas pirmapstrādātājs Nanopolimers plāno investēt 930 tūkstošus latu vēja ģeneratora būvei, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Vitauts Andersons.

«Mēs esam sākuši projekta realizāciju vēja ģeneratora būvei un izsludinājām konkursu, kas jau ir beidzies, par iekārtu iegādi un uzstādīšanu,» sacīja Andersons un piebilda, ka tiks slēgts piegādes līgums ar Cit Global Technology Development&Transfer Co. Limited par nepieciešamo iekārtu iegādi 930 tūkstošu latu apmērā.

Viņš arī norādīja, ka uzņēmums ir veicis aizņēmumu, lai varētu finansēt projekta izmaksas, un cer saņemt arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu.

Pēc viņa teiktā, vēja ģeneratora uzstādīšana nākotnē samazinās produkcijas ražošanas izmaksas. «Mēs šo ģeneratoru plānojam uzstādīt, lai uzņēmumam saražotu elektroenerģiju. Gadā šāds ģenerators varētu saražot vienu megavatu, un tas mums būtu nepieciešams, lai ar lētāku elektroenerģiju varētu darbināt iekārtas, kuras plānojam iegādāties,» klāstīja Andersons un piebilda, ka uzņēmums plāno sākt kompozītmateriāla ražošanu.

Pēc konkursa Joint SME Finance for Inovation (JOSEFINE) noslēgšanās deviņi uzņēmumi saņems ekspertu konsultācijas, lai attīstītu šinī konkursā iesniegtos projektus.

Konkursā JOSEFINE uzvarējušiem uzņēmumiem tiks nodrošinātas ekspertu konsultācijas par kapitāla piesaistīšanu un par konkrēto projektu attīstību.

Atbalstu saņems deviņi uzņēmumi: SIA DME par projektu «Pašregulējošs tiešās piedziņas vēja ģenerators», SIA Data Pro Grupa par projektu «E-apmācības portāla izstrāde un ieviešana Krievijas tirgū», SIA LATEUS («Biodegvielas ražotne «Skruzāni»»), SIA Armpro, kas attīsta tehnoloģiju rūsas pārveidošanai, kas paredzēta dažāda veida metālu virsmu aizsardzībai pret rūsēšanu, SIA Vilford, kas gatavojas attīstīt iekārtu, kas palīdzēs informācijas, kas tiek attēlota uz ekrāna lielai auditorijai, rādīšanu skatītāju mobilajās iekārtās – planšetdatoros, portatīvajos datoros un mobilajos telefonos. Pēc JOSEFINE konkursa noslēgšanās bezmaksas konsultācijas saņems arī SIA Hairostraight (tehnoloģija matu taisnošanai mājas apstākļos), SIA Libow (pulveru pārstrādes tehnoloiģija) un SIA ArtDuce books (projekts «Dzīvās grāmatas».

Atceltas rezervācijas, pārceltas kāzas un tūkstošiem eiro zaudējumi - tādas ir sekas biežiem elektroenerģijas pārrāvumiem Nurmuižas pils kompleksā.

Bijušajam baņķierim, uzņēmējam Oļegam Fiļam piederošais Nurmuižas pils komplekss Talsu novada Laucienes pagastā regulāri piedzīvo elektroenerģijas pārrāvumus, kā rezultātā tiek ietekmēta biznesa darbība. Nurmuižas pils kompleksā darbojas restorāns, viesnīca un SPA, kas aprīkoti ar ļoti dārgu un sarežģītu tehniku, kas tiek bojāta regulāro elektrības pārtraukumu dēļ.

Nurmuižas restorāna un viesnīcas vadītāja Kristīne Jelinska Nurmuižā strādā 4 gadus un ar elektroenerģijas pārtraukumiem sastopas regulāri, ko apliecina e-pastu un Whatsapp sarakstes izdrukas jau kopš 2021.gada. Sarakstes pašlaik tiek gatavotas iespējamai tiesvedībai.

"Piemēram, šī gada 16.septembrī elektrība no rīta noraustījās 12 reizes, kas var radīt neatgriezeniskas sekas mūsu tehnikai. Ir nodedzināti vairāki kafijas aparāti šīs vasaras laikā. Ledusskapis un citas iekārtas ir iegādāti par vairāk nekā 300 000 eiro," stāsta K.Jelinska.

Tūristiem tiek piedāvāts pavadīt nakti neierastā viesnīcā-burbulī Rietumigaunijā, Algallikā.

Viesnīca Mullihotell atrodas blakus pludmalei, starp kadiķa krūmiem, blakus Matsalu Nacionālajam parkam.

Burbulis – tā ir 3 metrus augsta un apmēram 3,5 metrus plata telpa, kurā ir atsevišķa guļamistaba un priekšnams. Šī caurspīdīgās viesnīcas istaba piedāvājot iespēju ērtā gultā izbaudīt zvaigžņotas debesis un skaisto Igaunijas jūras piekrastes dabu.

«Skaties uz spožām zvaigznēm, atpūšoties gultā, un pilnīgi aizmirsti, ka jau sen ir laiks gulēt,» aprakstot savu pirmo nakšņošanu šajā viesnīcā-burbulī, sacījis Mullihotell izpilddirektors Ermils Migurs, kurš ideju viesnīcas dizainam smēlies internetā.

Šā gada februārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) par kukuļošanu aizdomās turētā Jāņa Sprinovska kompānija SIA Sprino noslēgusi vairāk nekā 4,57 miljonus latu vērtu konkursu par šķeldas katlumājas būvniecību Daugavpilī, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā pieteicās trīs uzņēmumi – a/s UPB, Viļņā reģistrētā UAB Naujoji Šiluma, kā arī personu grupa SIA CBT Birojs, SIA Āboltiņa būvuzņēmums AG, SIA Remce un Agro Forst & Energietechnik, un par uzvarētāju tika atzīts pēdējais. Konkursu savukārt izsludināja SIA Sprino.

SIA Sprino reģistrēta 2006. gadā Rīgā, un kā tās pamatdarbības veids norādīta neklasificēto individuālo pakalpojumu sniegšana, kā arī tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana. Pērno gadu uzņēmums noslēdza ar 5069 latu apgrozījumu, kā arī ar 165 tūkstošu latu zaudējumiem. Uzņēmumā 2012. gadā tika nodarbināti četri darbinieki, savukārt vienīgā valdes locekļa amata pienākumus pilda Viesturs Razumovskis.