Lai gan valdība jau pieņēmusi lēmumu par uzņēmuma Latvijas gāze (LG) sadalīšanu, atbalstot dabasgāzes pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu no 2017. gada 3. aprīļa un paredzot, ka pārvades operatora rīcībā būs arī dabasgāzes uzglabāšanas infrastruktūra, tomēr ar gāzes tirgus atvēršanu vēl joprojām saistītas asas diskusijas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Jāpiebilst, ka valdības lēmums arī paredz 2016. gadā izveidot a/s Latvijas gāze māsassabiedrību, kuras rīcībā būtu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūra.

Valdības lēmumu kritizē gan a/s Latvijas gāze, gan Providus enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš. Tiesa gan, kritikas iemesli ir diametrāli pretēji. Gāzes lietotājiem labā ziņā ir tā, ka neviens no iesaistītajiem neparedz būtisku gāzes cenu kāpumu tirgus atvēršanas rezultātā. Ekonomikas ministrijai (EM) tagad jāizstrādā ar gāzes tirgus atvēršanu saistīts likumprojekts, kas jāpieņem Saeimai.

Uzņēmuma Latvijas gāze pārstāvis Vinsents Makaris uzsver, ka LG pārstāvjiem nav principiālu iebildumu ne pret tirgus atvēršanu, ne funkciju sadalīšanu. «Mēs iestājamies pret to, ka uzņēmuma sadalīšana de facto sākas jau 2016. gadā līdz ar māsassabiedrības izveidi, kuras rīcībā būtu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūra. Uzskatām, ka tā ir 1997. gada uzņēmuma privatizācijas līguma pārkāpšana, kas nodrošināja uzņēmuma ekskluzivitāti līdz 2017. gada 3. aprīlim,» skaidro V. Makaris un neizslēdz iespēju, ka Latvijas gāzes akcionāri varētu vērsties starptautiskajā arbitrāžas tiesā pret Latvijas valsti.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti Edvards Smiltēns (V) un Ingmārs Līdaka (ZZS), taujāti par iespējamiem tiesvedības riskiem, atzīst, ka uzticas valdībai, jo, E. Smiltēna vārdiem runājot, «katra atsevišķa deputāta spēkos nav izprast visas ļoti sarežģītā privatizācijas līguma juridiskās nianses». Arī Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (NA) bilst, ka detalizētāk spriest par valdības lēmumu pašlaik nevar, jo jāgaida, kamēr EM izstrādās atbilstošo likumprojektu. Savukārt valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) medijiem jau paudusi, ka tiks ievēroti visi juridiskie regulējumi, lai LG sadalīšana notiktu tiesiski.

R. Āboltiņš atzīst, ka tiesvedības riskus nesaredz, jo «valdības lēmums neparedz uzņēmuma īpašuma daļu ekspropriāciju. Par tām tiks piedāvāta godīga samaksa, līdz ar to arbitrāžai, manuprāt, nav nekāda pamata».

R. Āboltiņa nopietnākais pārmetums valdībai ir tas, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana sāksies tikai 2017. gada 3. aprīlī, kas esot nepiedodami novēloti: «Uzskatu, ka šāds lēmums nesaskan ne tikai ar Eiropas Savienības (ES) Gāzes direktīvas noteikumiem, bet neatbilst arī pieņemtajiem Enerģētikas likuma pārejas noteikumiem par gāzes tirgus liberalizāciju. Tie paredz iespēju izveidot efektīvi un pilnībā funkcionējošu tirgu pirms 2017. gada 3. aprīļa, ja beidzas Latvijas gāzes tirgus izolācija jeb kļūst iespējams piegādāt dabasgāzi no alternatīviem piegādātājiem.»

 

Plašāk lasiet rakstā Grūtais ceļš uz tirgus atvēršanu pirdienas, 16.marta laikrakstā Diena (10.,11.lpp.)!
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra