Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir iesniedzis izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu Lobēšanas atklātības likums, kas definē lobēšanas un lobētāja jēdzienus un nosaka lobētāja pienākumus un lobēšanas ierobežojumus.

Lobēšana ir visā pasaulē izplatīta likumdošanas procesa un dažādu publiskās varas lēmumu pieņemšanas ietekmēšana noteiktu privātpersonu interesēs (piemēram, lēmumu par attīstības plānošanu vai publisko iepirkumu veikšanu valsts, pašvaldību, kapitālsabiedrību vajadzībām, publisko privāto partnerību), tomēr ne vienmēr šis jautājums ir tiesiski noregulēts. Visā pasaulē notiek diskusijas ne tikai par lobēšanas prakses tiesiskajiem un ētiskajiem aspektiem, bet arī par nepieciešamību lobēšanas jautājumu noregulēt, ar attiecīgu tiesību aktu nodrošinot to, ka lobēšana ir skaidri definēta, atklāta un visiem vienlīdz pieejama, skaidro birojs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izsludinājis Lobēšanas atklātības likumprojekta sabiedrisko apspriešanu. Jāatgādina, ka saskaņā ar Ministru kabineta doto uzdevumu KNAB ir izstrādājis Lobēšanas atklātības likumprojektu, kurā definēts, kādas darbības ir uzskatāmas par lobēšanu, un noteikta informācijas par lobēšanas darbībām reģistrēšanas un publicēšanas kārtība.

Likumprojektu KNAB šobrīd iesniedzis Valsts kancelejā uzsaukšanai Valsts sekretāru sanāksmē šā gada 14.jūnijā, savukārt ikviens ar to var iepazīties līdz 2.jūlijam un izteikt savu viedokli vai sniegt priekšlikumus tā pilnveidošanai un uzlabošanai. Pēc likumprojekta sabiedriskās apspriešanas, viedokļu apkopošanas un saskaņošanas ar ieinteresētajām institūcijām tas tiks iesniegts Valsts kancelejā tālākai virzībai.

Likumprojektā ir noteikts, ka lobēšana ir privātpersonas atklāta un tiesiska darbība ar mērķi ietekmēt publiskās varas institūcijas pārstāvja rīcību noteikta veida dokumentu un to projektu ierosināšanas, izstrādes, saskaņošanas, pieņemšanas vai izsludināšanas procesā, norādīts biroja mājaspalā.

Lai arī atsevišķa lobēšanas atklātības likuma nebūs, tomēr tajā ietvertās normas var tikt iestrādātas Saeimas kārtības rullī un valsts pārvaldi regulējošajos normatīvos, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pērnajā ziemā Ministru kabineta komiteja nolēma apturēt KNAB sagatavoto lobēšanas atklātības likumprojektu, jo tajā ministri saskatīja daudz neskaidrību. KNAB tika uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu, kurā tiktu piedāvāts, kā lobēšanas atklātības principus iestrādāt jau esošajos normatīvajos aktos. Lobēšana (nav tirgošanās ar ietekmi, kas ir krimināli sodāma) nozīmējot privātpersonas atklātu un tiesisku darbību ar mērķi ietekmēt publiskās varas institūcijas pārstāvja rīcību noteikta veida dokumentu un to projektu ierosināšanas, izstrādes, saskaņošanas, pieņemšanas vai izsludināšanas procesā. Viedokļi par šādu normu nepieciešamību atšķiras. «Lobēšana bija, ir un arī būs, tomēr kāda tās daļa ir apslēpta un par to zina tikai daži. Kāpēc «savējie» ar to drīkst nodarboties, bet «svešie» nevar?» jautā Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs. Kritiķi brīdina, ka ne jau pati ideja ir slikta, bet pastāv bažas par «izpildījumu» un «interpretāciju», turklāt šīs normas varot paralizēt ierēdņu, kā arī ievēlēto politiķu vēlmi tikties ar sabiedrību un vēl jo vairāk ņemt vērā tās ieteikumus, lai tikai «neinficētos» un netiktu pārmesta kādu lobistu ietekme kādas problēmas risinājumos.

Pārāk daudzo neskaidrību un ministru jautājumu dēļ šodien Ministru kabineta komiteja nolēma nevirzīt tālāk Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādāto Lobēšanas atklātības likumu.

Gan ministriem, gan arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) nešķita pārliecinoši KNAB argumenti par to, ka šis likums sakārtos lobēšanas jomu un būs iespēja uzzināt, ar ko ārpus komisijām tiekas Saeimas deputāti. Šāds arguments šķita absurds veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V), kura bija neizpratnē - viņa arī piektdienās tiekas ar vēlētājiem, kuriem pat nezina vārdu, un vai tāpēc viņai katrs vēlētājs būs jāreģistrē.

Arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) pauda, ka neatbalsta šādu likumprojektu, jo arī viņi tiekas ar Latvijas uzņēmējiem un dažkārt pārstāv viņu intereses starptautiskajā arēnā.

Lai nošķirtu legālo lobēšanu no nelikumīgās tirgošanās par ietekmi, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) līdz 2012. gada 1. jūlijam jāizstrādā Lobēšanas likums.

Ministru kabinets atbalstīja KNAB koncepcijas Publiskās pieejamības nodrošināšana informācijai par lobētājiem ietverto risinājuma variantu, kas paredz jaunu normatīvo aktu izstrādi. Citi varianti paredzēja problēmu pašreiz nerisināt finanšu trūkuma dēļ, vai arī ieviest pasākumus, kas nodrošinātu publisko pieejamību ziņām par privātpersonu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, izstrādājot normatīvos aktus. Šie pasākumi galvenokārt būtu vērsti divos virzienos: pirmkārt, nodrošināt sēžu protokolos precīzu informāciju par visām personām, kas tajās ir piedalījušās, otrkārt, nodrošināt audioierakstus visās likumprojektu izstrādes un lēmumu pieņemšanas sēdēs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji neierodas uz Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdi, un jautājums netiek izskatīts. Tas noticis tehnisku iemeslu dēļ – neesot informēta atbildīgā persona.

Koncepcija Informācijas par lobētājiem publiskās pieejamības nodrošināšana paredz, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) būs jāizstrādā Lobēšanas likums, kurā tiktu definēts lobētājs un noteikta robeža lobēšanas legālajām aktivitātēm. Nākotnē varētu veidot arī lobētāju reģistru.

Likumā iecerēts noteikt konkrētu terminu, ar kuru apzīmēt legālo lobēšanu. Ņemot vērā sabiedrības negatīvo attieksmi pret vārdu «lobētājs» un «lobēšana», iespējams, ka, līdzīgi kā tas ir darīts Eiropas Komisijā, šo terminu varētu aizstāt ar citu, piemēram, «interešu pārstāvība» un «interešu pārstāvji». KNAB definē lobēšanu kā apzinātu komunikāciju ar publiskās varas subjektiem (valsts un pašvaldību institūcijām), lai ietekmētu lēmumu pieņemšanas procesu noteiktu privātpersonu interešu īstenošanai.

Interešu svaru kausi lobēšanā būs vienmēr

Tā ekspresintervijā DB norāda AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Ko Grindeks saprot ar vārdu lobēšana?

Varētu pievienoties definīcijai, ka «lobēšana ir kādas organizācijas veiktas legālas darbības, lai radītu tiesisku regulējumu konkrētu likumu, normatīvo aktu izmaiņu, grozījumu vai papildinājumu gadījumos un palīdzētu konkrētajai organizācijai». Cilvēkus, kuri realizē lobēšanu, sauc par lobētājiem. Lobēšana ietver organizācijas un likumdevēja savstarpējās attiecības. Lobēšana pati par sevi ir atbalstāma, ja tā ir caurspīdīga un tiek veikta legāli. Diemžēl sabiedrībā lobēšana tiek jaukta ar korupciju, kas ir nosodāma, nelikumīga un realizēta slepeni.

Lobēšanas likums ir nepieciešams, ja tas nosauc lietas īstajos vārdos, taču, ja tas paredzēts sodu piemērošanai, tad šāds likums nav vajadzīgs.

Tā uzskata Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits, kurš salīdzinoši nesen sadarbībā ar partneriem izveidojis lobēšanas kompāniju SIA Šmits, Jēkabsons un Partneri. Tas, ka likuma izstrāde uzdota Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) jau liecinot par to, ka likumdevējs lobēšanu uztver caur korupcijas prizmu, kas jau sākotnēji esot nepareizi. Lobēšana ir interešu aizstāvība jeb pārstāvība, sākot no uzņēmējiem un beidzot ar jaunajām māmiņām, Mežaparka aizstāvības vai Dobermaņu biedrību, skaidro D. Šmits.

Lobēšanas likumam jeb regulējumam jābūt caurspīdīgam un caurskatāmam, pretējā gadījumā tas neesot vajadzīgs. D. Šmits uzskata, ka jābūt izveidotam arī lobētāju reģistram, lai būtu zināmas tās personas un firmas, kas nodarbojas ar šo pakalpojumu. Tāpat sabiedrībai jāskaidro, kas ir lobēšana un kāpēc tā vajadzīga, jo līdz šim esot maza izpratne šajos jautājumos.

Nodibināta Lobētāju asociācija, kurā apvienojušies dažādu nozaru profesionāļi. Asociācijas galvenais dibināšanas mērķis esot veidot caurspīdīgu lobēšanas kultūru Latvijā, informēja Lobētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds.

Lobētāju asociācijas galvenais uzdevums ir veidot jaunu, saprotamu un caurspīdīgu lobēšanas kultūru Latvijā. Asociācijas biedri ir pārliecināti, ka lobēšana ir būtisks likumīgu interešu saskaņošanas un lēmumu pieņemšanas instruments, kas nodrošina labu pārvaldības principu ievērošanu un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu. Lobēšana ir leģitīma un legāla, akcentē jaundibinātā asociācija.

«Pašlaik lobēšana kā profesionāls pakalpojums nav regulēta un tāpēc izsekot interešu klātbūtnei nav iespējams. Intereses ne vienmēr ir kvalitatīvi argumentētas, diskutētas un to aizstāvības process ir necaurskatāms. Tas kļūst par iemeslu sabiedrības uzticēšanās lejupslīdei valsts pārvaldības procesiem.

Iecerēts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) būs jāsagatavo Lobēšanas likums, paredz Ministru kabineta komitejas apstiprinātā koncepcija Informācijas par lobētājiem publiskās pieejamības nodrošināšana.

Tomēr KNAB būs jāņem vērā Tieslietu ministrijas iebildumi, nodrošinot atklātības principa ieviešanu. Likumā tiktu definēts lobētājs un noteikta robeža lobēšanas legālajām aktivitātēm. KNAB definē lobēšanu kā apzinātu komunikāciju ar publiskās varas subjektiem (valsts un pašvaldību institūcijām), lai ietekmētu lēmumu pieņemšanas procesu noteiktu privātpersonu interešu īstenošanai.

KNAB pārstāve Diāna Kurpniece, pamatojot likuma izstrādes nepieciešamību atsaucās uz tiesu spriedumiem, kuros norādīta nepieciešamība pēc precīzām definīcijām, lai nošķirtu likumīgu un nelikumīgu lobēšanu. Tāpat viņa norādīja, ka lielākās problēmas ar informāciju par lobēšanu esot nevis izpildvarā, bet pašvaldībās, jo īpaši Rīgā, un Saeimā.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Šobrīd viena no sabiedrības aktualitātēm ir jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu dzīvojamām ēkām, kas Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā risinājuma rezultātā jau ievērojami pārsniedz publiskajā telpā diskutētās nodokļa reformas robežas un akceptēšanas gadījumā var atstāt ļoti būtisku ietekmi ne tikai uz maksājumu lielumu, bet arī uz Latvijas nekustamā īpašuma īpašnieku kopumu.

1. Šajā gadījumā to plāno veikt pašu vēlētais parlaments un tā ieceltā valdība;

2. Ja plašsaziņas līdzekļos politiķu paustie mērķi ir patiesi, tad nav pārliecības par to, ka viņi paši ir pietiekami iedziļinājušies izskatāmajā jautājumā.

3. Šobrīd sabiedrībā ir kāda visai ietekmīga grupa, kuras interesēs ir panākt rosību nekustamā īpašuma tirgū. Viena no pārbaudītām metodēm ir nesamērīgi nodokļi.

Vispirms par dažiem mītiem:

Pirmais mīts: pēc māju kadastrālās vērtības (KV) var noteikt, cik bagāti ir īpašnieki.

Patiesībā ēku KV netiek atvasinātas no to greznuma, lepnuma, svaiguma, materiālu dārdzības, īpašnieku turīguma un tamlīdzīgiem parametriem, bet, galvenokārt, no zemes kadastrālās vērtības.

Bijusī Parex bankas viceprezidente Līga Puriņa konsultē Saeimā pārstāvētās partijas PCTVL frakcijas deputātus saistībā ar pretrunīgi vērtētajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā un atzīst, ka saistībā ar likuma labojumiem Saeimā lobē arī abu bijušo Parex banka īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka intereses.

De Facto atgādina, ka grozījumi, kurus saista ar bijušo Parex bankas īpašnieku interešu lobēšanu, vēl nav pilnībā izskatīti par likumu atbildīgajā budžeta komisijā.

Līdz šim gan visi banku sektoru uzraugošo institūciju centieni pārliecināt deputātu vairākumu, ka likums nav valsts interesēs, piedzīvojuši fiasko. Kas liek domāt, ka Karginam un Krasovickim izdevīgo likumu lobēšanai veltītas lielas pūles. Turklāt zīmīgi, šonedēļ deputātus par grozījumu nepieciešamību Saeimā centās pārliecināt kāda augsta bijusī Parex bankas amatpersona, kura atzīst, ka lobē arī bankas bijušo īpašnieku intereses.

Pats nejēdzīgākais no apvainojumiem, kas esot izskanējis par ekspremjeru Aigaru Kalvīti, – ka viņš bijis tas, kurš «gāzējis». Taču A.Kalvīša valdības lielākā kļūda bijusi tā, ka viņš padevies «gāzētājiem», intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Kārlis Leiškalns.

«A.Kalvītis nespieda tikpat stipri uz bremzēm kā Krišjāņa Kariņa tipa «gāzētāji» uz gāzes pedāļa. Cita starpā Kariņš kā īsts tautas labdaris piedāvāa visām pārtikas precēm noteikt 5% PVN. Ja opozīcijai – Jaunajam laikam un tā satelītiem būtu bijuši alternatīvi priekšlikumi, kā samazināt izdevumus un kāpināt ienākumus, tad varētu teikt, ka opozīcijai taisnība, taču opozīcija tikai rieba pozīcijai, līdz ar to ieriebdama ne tikai valdībai, bet arī tautai,» viedokli pauž K.Leiškalns.

Uz jautājumu vai A.Kalvītis nebija jau par ilgi aizsēdējies premjera krēslā, K.Leiškalsn atbild: «Ne gluži tas sagrāva Kalvīti. Varbūt iemesls bija likums par kompensācijām ebrejiem vai kas cits, bet pret viņu tika sacelta propagandas jezga, kur viņš bija sliktais, neatkarīgi no tā, ko dara. Neviens neaizsēžas par ilgu, kamēr pret viņu netiek organizēta mērķtiecīga kampaņa. Patiesībā viņš tika noraksts. Un aiz viņu norakušajiem medijiem stāvēja ļoti ietekmīgi spēki.»

“Es šuju ādu jau trīsdesmit gadus. Tagad ir pienācis tas brīdis, kad varu to mācīt darīt citiem,” dienu pirms savas radošās telpas atvēršanas, biznesa portālam db.lv sacīja SIA “Adelle Lv” izveidotāja Inga Reinkaite.

Latvijā apgūt ādas apģērba šūšanas prasmes līdz šim bijis praktiski neiespējami, tādēļ nu jau trīs gadu garumā šuvēja un uzņēmēja I. Reinkaite lolojusi sapni par šādas iespējas nodrošināšanu. Lai to īstenotu, nepieciešams bijis atrast atbilstošas telpas. Pirmo reizi ieraudzījusi telpas Artilērijas un Tērbatas ielu krustojumā, I. Reinkaite lēmumu tās renovēt un tur izveidot radošo darbnīcu pieņēmusi teju uzreiz. “Visu darīju pati, investēti tika apmēram 3,5 tūkstoši eiro,” viņa paskaidro.

Viņa pati šūšanu apguvusi pašmācības ceļā. “Man mājās bija mazs bērniņš, sāku strādāt kā pašnodarbinātā. Tolaik ļoti pieprasītas bija ādas jakas. Tās šuvām lielā daudzumā, lai vestu uz Polijas tirgiem pārdošanai. Mazliet vēlāk sāku šūt arī kažokādu,” atceras I.Reinkaite.

Uz to, ka dīvainas normas piedāvājušajam lobēšanas atklātības likumprojektam tā pašreizējā formā nav reālas jēgas, nemaz nerunājot par taustāmu labumu, izņemot atskaišu kaudzi, gan klusāk, gan skaļāk norādīja uzņēmēju organizācijas, un to saprata arī pašreizējās valdības ministri.

Pozitīvi, ka ministri saprata šāda dokumenta tālākās virzības bezjēdzību. Par lobistiem šī vārda izpratnē šķiet, ka autori gribēja saprast tos cilvēkus, kuri aizstāvēja konkrētu uzņēmumu grupas intereses, bet arī saistībā ar to rodas daudz jautājumu, piemēram, situācijās, kuras var rasties saistībā ar kādas ražotnes izveidi Latvijā. Šajā gadījumā no vienas puses būs konkrēta uzņēmuma intereses un tā pārstāvji tiks uztverti kā lobisti, savukārt otrā pusē būs vides vai vietējie aktīvisti, kuri būs kategoriski pret šo projektu, taču tos par lobistiem tā kā varētu neuzskatīt, jo viņi taču 100% pārstāvētu sabiedrības, nevis konkurentu intereses. Faktiski iedomātajā, bet Latvijas apstākļiem reālā situācijā par lobistiem būtu jāuzskata gan tie, kuri vēlas konkrēto projektu realizēt, gan tie, kuri kategoriski iestājas pret to.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Ekonomikas ministrija (EM) vēju parka projekta iniciatoram, uzņēmējam Jurim Kajakam sagatavojusi kurvīti - rīkojums par atļaujas došanu projekta izstrādei un būvniecībai valdībā virzīts netiks. J.Kajaka vēsturiskā saikne ar A.Šķēli rada aizdomas, ka JK energy iniciatīva saistīta ar TP līdera interesēm vēja enerģijas biznesā.

Tā raksta Diena. Lai J.Kajaka centienus vēja enerģētikā nenocirstu saknē, EM viņam ieteiks vērsties Vides ministrijā un prasīt atļauju attiecīgās jūras teritorijas izpētei un priekšprojekta izstrādei.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uzskata, ka J.Kajaka pieteiktais projekts ir nereāls , jo viņš nespēj paskaidrot, kas būs investori, kur tiks likta saražotā enerģija. Bažas rada fakts, ka, līdzīgi kā pirms desmit gadiem, arī šoreiz J.Kajaks un viņa firma ir tikai starpnieks kādam lielākam darījumam, kurš varētu tikt īstenots pēc laika. Saņemot valdībai prasīto atļauju gan vēja parku priekšprojekta izstrādei, gan būvniecībai, J.Kajaks savu firmu izdevīgā brīdī varētu pārdot reālajam projekta īstenotājam.

Finansiālā izteiksmē Latvijas lauksaimnieki iegūs par 50% jeb par 893 miljoniem latu vairāk naudas nekā iepriekšējā periodā, taču vienlaikus lauksaimnieki uzsver, ka Latvijas diskriminācija ES turpinās un joprojām Eiropā tiks veicināta negodīga konkurence.

Tas secināts pēc Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas un biedrības Zemnieku saeima vadību ārkārtas sanāksmes, kurā tika izvērtēts Eiropas Savienības budžets 2014. – 2020.gadam.

Tikšanās reizē organizāciju vadītāji uzsvēra, ka tuvākajos mēnešos uzsvars tiks likts uz lēmumu pieņemšanu Latvijā – svarīgi, lai, sadalot naudu valsts līmenī, tas tiktu darīts efektīvi un nauda tiktu novirzīta ražojošai lauksaimniecībai.

«Ņemot vērā, ka tomēr joprojām saņemsim vienus no mazākajiem tiešmaksājumiem, šī efektivitāte naudas izlietošanā ir kritiski svarīga Latvijas lauksaimniecības konkurētspējai. Ceru, ka valsts talkā nāks ar saprātīgu nodokļu politiku un likumdošanā izdosies ieviest tādus kritērijus atbalsta saņemšanai, kas veicina lauksaimniecisko ražošanu un lauku attīstību,» saka Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) pauž gandarījumu par biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas panākumiem, kļūstot par Eiropas lauksaimnieku «jumta» organizācijas COPA viceprezidenti.

Kā norāda LLKA valdes loceklis Uldis Krievārs, M.Dzelzkalējas ievēlēšana ir nozīmīgs panākums ne tikai ZSA un lauksaimnieku organizācijām, bet Latvijas valstij kopumā. «Jau lemšanas laikā par Eiropas Savienības (ES) budžetu 2014. – 2020.gadam Latvijas un Baltijas lauksaimnieki tika pamanīti un saņēmām daudz labu atsauksmju no kolēģiem Eiropā. Esmu pārliecināts, ka arī piektdienas notikumi COPA vēlēšanās ir cieši saistīti ar lobēšanas un publiskajām aktivitātēm, kuras, cīnoties par godīgiem Eiropas Savienības tiešmaksājumiem, veicām ietekmīgākajās ES dalībvalstīs un institūcijās,» tā Uldis Krievārs. Viņš arī norāda, ka amats, kuru izdevies iegūt tieši Latvijas lauksaimniecības organizāciju pārstāvei, turpmāk ievērojami atvieglos interešu lobēšanu Briselē. «Interešu lobēšana par labu tai vai citai valstij vai nozarei ir pietiekami sarežģīts un jūtīgs process, kurā saduras dažādi viedokļi. Līdz šim mēs Briselē nereti tikām uzlūkoti kā mazāk pieredzējuši kolēģi un iecelti jaunākā brāļa statusā. Šobrīd tas būs daudz grūtāk izdarāms – ar mums rēķinās! « skaidro LLKA valdes loceklis.

Ne velti kultūra ir viens no fundamentālākajiem jēdzieniem, kad spriežam, piemēram, par tirdzniecības sakariem, un tā nenozīmē tikai sālsmaizi uz dvieļa.

Arī tādas nejēdzības kā kukuļdošana, «aploksnītes», birokrātijas mudžeklis, neprognozējama tiesa u.c. ir kultūra. Kultūra ir tas, kā kaut kas tiek uztverts un saprasts un kā «lietas notiek».

Un notiek tās pa dziļi iebrauktām risēm – vienalga, vai tās būtu produktīvā virzienā, vai gluži pretēji.

Nelāgā kārtā Latvijas kultūrā lobijs un lobēšana tiek uztverta ar dziļām aizdomām, un es paredzu, ka tas vēl labu laiku mocīs mūsu jau tā bieži vien samocīto kopā būšanu un darbošanos. Bet tādi nu ir fakti, cerēt tajā kaut ko drīz panākt ar aģitāciju būtu lieks optimisms, jo vidējā termiņā tas kultūrai ir kā pīlei ūdens. Ilgtermiņā gan attieksmei ir jāmainās, tādēļ pēc iespējas nosvērti par to jau ir jārunā.

Ar lobismu Latvijā nodarbojas daudzas nevalstiskās organizācijas, tomēr ne vienmēr konkrētu ideju lobēšana tiek uztverta pozitīvi, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Latvijā lobijus var iedalīt divās lielās kategorijās - lielie, kuri pārstāv konkrētu sabiedrības daļu - LDDK, LTRK, LBAS, un otra kategorija ir nozaru asociācijas. Pēc vairāku aptaujāto domām, nopelniem bagātā lobista tituls piešķirams nu jau gan bijušajai LDDK ģenerāldirektorei Elīnai Eglei. LDDK biedriem pat ir speciāla mājaslapa lobijs.lv. Nozarēm specifisko jautājumu lobēšanā aktīvi iesaistās dažādu nozaru asociācijas.

«Kokrūpnieku organizācija un jo īpaši viņu līderis Juris Biķis kā personība, kas uz saviem pleciem ir iznesis visas nozares interešu aizstāvības smagumu, Latvijas Komercbanku asociācijas eksprezidents Teodors Tverijons, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes nozares asociācijas ilgadīgais vadītājs Vilnis Rantiņš,» tā uz lūgumu nosaukt organizācijas un to vadītājus profesionāļus, kurus varētu dēvēt par labākajiem lobistiem, atbild Elīna Egle.

Domājot par atbalstu uzņēmējiem, SEB banka ir radījusi dažādām uzņēmuma izaugsmes stadijām atbilstošus komplektus ar nepieciešamajiem bankas pamatpakalpojumiem un tas viss tiek piedāvāts par fiksētu mēneša summu. Ņemot vērā katra uzņēmuma individuālās vajadzības, no šī gada 2. maija SEB bankas klienti ar nule kā izveidoto uzņēmēju kalkulatora palīdzību varēs, varēs izvēlēties sev piemērotāko bankas pakalpojumu komplektu un ieraudzīt uzņēmuma ietaupījumu mēnesī.

Jau pērn Latvijas tirgū bija vērojams uzņēmēju aktivitātes pieaugums. Tai pat laikā nevar ignorēt pasaulē notiekošo. Eksporta piebremzēšanos lielā mērā nosaka pieprasījuma samazināšanās vairākos Latvijai būtiskos noieta tirgos. Kā atzīst SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere, sarunās ar uzņēmumiem skaidri iezīmējas fakts, ka izaugsmes plāni mijas ar ekonomikas attīstības mērenajām prognozēm. 1. ceturksnī SEB bankas piešķirtais jaunais finansējums vairāk kā 80 miljonu latu apmērā iezīmē bankas lomu gan privātpersonu, gan uzņēmumu ieceru finansēšanā.

„Gribu uzsvērt, ka uzņēmēja dzīvē nozīmīgs ir ne tikai finansiālais atbalsts, tāpēc regulāri organizējam seminārus uzņēmējiem par dažādām aktuālām tēmām un piedalāmies jauno uzņēmēju atbalsta programmās. Pilnveidojot dažādus finanšu rīkus, šī gada pirmajā ceturksnī ieviesām Uzņēmumu finanšu modulētāju, kas uzņēmējiem palīdz sakārtot esošo un plānot finanšu plūsmu nākotnes attīstībai. Lai sniegtu atbalstu ikdienas finanšu kārtošanai, SEB banka ir radījusi dažādām uzņēmuma izaugsmes stadijām atbilstošus komplektus ar nepieciešamajiem bankas pamatpakalpojumiem un tas viss tiek piedāvāts par fiksētu mēneša summu”, stāsta Ieva Tetere.

Apsīkstot tirdzniecībai uz ASV, pašmāju bērnu apģērba zīmols "mimiikids" iekaro vietējo pircēju sirdis.

Uzņēmuma "mimii" izveidotāju Artu Hāzi apģērbu pasaule aizrāvusi jau vairāk nekā desmit gadus. Šūšanas prasmes viņa apguva vidusskolas laikā, kad audumus neesot bijis viegli iegādāties, bet tā kā ģimenei tāda iespēja bijusi, tā izmantota. Dzimstot domai par savu uzņēmumu, viņa pievērsās apģērbu tirdzniecībai, vispirms - dārgāku, Dānijā šūtu, bet, sekojot 2008.gada krīzei - lietotu apģērbu. Arī lietoto apģērbu tirdzniecībai punktu pielika konkurence, Latvijā ienākot spēcīgākiem, lielākiem lietoto apģērbu veikalu tīkliem. Taču algotā darbā uzņēmēja nevēlējās atgriezties, tādēļ palēnām atkal pievērsās savam kādreizējam hobijam - šūšanai. Un, esot mājās ar bērniem, tika radīti apģērbi tieši viņiem.