Enerģētika

Maskava: Grieķija un Krievija paraksta vienošanos par gāzesvada būvniecību uz Grieķiju

LETA--AFP, 19.06.2015

Jaunākais izdevums

Krievija un Grieķija piektdien parakstījušas sākotnēju vienošanos par kopuzņēmuma izveidi, lai būvētu gāzes cauruļvadu cauri Grieķijai, paziņojusi Maskava.

«Šis ir sākums lielam investīciju projektam Grieķijā, kas sniegs labumu valsts ekonomikai,» vienošanās parakstīšanas ceremonijā norādīja Krievijas enerģētikas ministrs Aleksands Novaks.

Viņš lēš, ka kopējais dabasgāzes piegāžu apjoms veidos 47 miljardus kubikmetru.

Krievijas Enerģētikas ministrijas preses pārstāve Olga Golanta piebilda, ka abas valstis kopīgi pārvaldīs iecerēto kopuzņēmumu.

Jau ziņots, ka 1100 kilometru garā gāzes cauruļvada TurkStream celtniecību paredzēts sākt šā gada jūnija beigās.

Jūnija sākumā Parīzē notiekošajā globālajā gāzes konferencē gāzesvada sākotnējais nosaukums Turkish Stream tika nomainīts uz TurkStream.

Krievijas gāzes koncerns Gazprom maijā publiskoja prognozes, ka TurkStream darbību varētu sākt 2016.gada decembrī, nodrošinot uzņēmumam alternatīvu ceļu, lai transportētu Krievijas gāzi uz rietumiem un izvairītos no cauruļvada izmantošanas cauri Ukrainai.

Pa jauno cauruļvadu, kas Krievijas gāzi transportēs līdz Turcijas robežai ar Grieķiju cauri Melnajai jūrai, tika paziņots 2014.gada decembrī, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstīja, ka tas aizstās sākotnēji paredzēto gāzes vada projektu South Stream.

Putins tajā laikā norādīja, ka pašreizējos apstākļos Krievija nevar turpināt gāzes vada projektu South Stream.

Dabasgāzes vadu South Stream bija paredzēts būvēt pa Melnās jūras gultni, apejot Ukrainu. Tas bija viens no galvenajiem Maskavas projektiem, kas tika īstenots nolūkā samazināt atkarību no Ukrainas teritorijā izvietotās gāzes transporta infrastruktūras, eksportējot Krievijas dabasgāzi uz Rietumeiropu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Bulgārija nāk klajā ar alternatīvu South Stream

LETA--AFP, 14.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārijas premjerministrs trešdien nāca klajā ar jaunu projektu Krievijas gāzes transportēšanai uz Eiropu, apejot Ukrainu, lai gan iepriekšējais projekts South Stream cieta neveiksmi.

«South Stream ir vēsture. Tagad dienas kārtībā ir gāzes sadales centrs Balkāni,» uzrunājot parlamentu, pavēstīja premjerministrs Boiko Borisovs.

Projekts South Stream" paredzēja pa cauruļvadiem, kas tiktu izbūvēti pa Melnās jūras gultni un caur Balkānu valstīm, Eiropā ik gadu nogādāt 63 miljardus kubikmetru Krievijas gāzes.

Taču 2014.gada decembrī, piekāpjoties Briseles spiedienam, Krievijai nācās no šī projekta atteikties. Eiropas Savienība (ES) atzina, ka tas ir pretrunā ar bloka pretmonopola noteikumiem, jo pa iecerētajiem cauruļvadiem bija paredzēts transportēt vienīgi Krievijas enerģētikas giganta Gazprom piegādāto gāzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Greizsirdība vieno Eiropu

Didzis Meļķis, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas iestāšanās pret gāzes cauruļvada projekta otro kārtu Baltijas jūrā maina spēles noteikumus par labu Enerģētikas savienībai

Šodien ES samitā Briselē ir izdevies izvairīties no Itālijas prasības sankciju pret Krieviju pagarinājumu apspriest publiski, atstājot to tehnokrātiskam apstiprinājumam dalībvalstu vēstnieku ES ziņā. Spēkā tomēr paliek Itālijas izteiktā nostāja, saistot šo lēmumu ar Nord Stream cauruļvada otrās kārtas projektu. Itālijas kā vienas no Krievijai draudzīgākajām ES valstīm izteiktais atbalsts Gazprom loloto projektu bloķēt nāk visai negaidīti, un tas ievērojami mazina šā projekta iespējamību. Itāļu lēmums, visdrīzāk, gan nav tik daudz ES vienotās enerģētikas politikas ideālu, cik greizsirdības uz Vāciju motivēts.

Itālijas premjera Mateo Renci valdības izteiktā pievienošanās viedoklī par Nord Stream-2 Austrumeiropai «ir interesanta ar to, ka viņa loģika ir pilnīgi atšķirīga no tās, kas vada Austrumeiropas valstu viedokli,» DB saka Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (EPP/V), kas atbild par Parlamenta lielākās frakcijas enerģētikas politikas virzību. «Latvija savas intereses ES var vislabāk aizstāvēt, izprotot, kas katrai valstij ir svarīgi, un itāļi ir neviltoti dusmīgi, tai skaitā uz vāciešiem, kas «noraka» South Stream projektu, kas būtu piegādājis Krievijas gāzi Itālijai un tās kompānijai ENI. Renci nostājā ir ļoti liela loģika, sakot – ja jūs South Stream noraidījāt tāpēc, ka tas ir pretrunā ar ES interesēm, tad dariet to pašu arī savā dārziņā.» Itālijas visai ultimatīvā pievienošanās iebildumiem pret

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Turcija un Krievija provizoriski saskaņojušas jaunā gāzesvada sauszemes maršrutu

LETA--AFP, 09.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcija un Krievija svētdien provizoriski vienojušās par jaunā gāzesvada Turkish Stream (Turcijas plūsma) sauszemes daļas trasi, kas saskaņā ar Maskavas plāniem aizstās pagājušā gada nogalē atmesto projektu South Stream (Dienvidu plūsma).

Turcijas enerģētikas ministrs Taners Jildizs kopā ar Krievijas koncerna Gazprom vadītāju Alekseju Milleru četras stundas ilgā lidojumā ar helikopteru apsekojuši plānoto trasi. 660 kilometru garumā tā sakritīs ar iepriekšējo variantu, bet 250 kilometru garumā vedīs pa citu maršrutu. Atšķirībā no noraidītā projekta gāzesvads pāri Melnajai jūrai tiks vilkts nevis uz Bulgārijas, bet Turcijas Eiropas daļas piekrasti, un sauszemes posms 180 kilometru garumā stiepsies Grieķijas virzienā. Pirmo kārtu paredzēts pabeigt 2016.gada decembrī.

Jau ziņots, ka pērn jūnija sākumā Eiropas Komisija (EK) lūdza Bulgāriju apturēt projektu South Stream, iekams tas neatbildīs Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas direktīvas Trešās paketes noteikumiem. Reaģējot uz aizrādījumiem, Bulgārija uz laiku apturēja projektu, kas paredzēja apiet Ukrainu un tādējādi samazināt Krievijas dabasgāzes eksporta atkarību no Ukrainā izvietotās gāzes transporta infrastruktūras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Rietumu un Krievijas konflikta dēļ ieviestajām sankcijām Turcija cenšas gūt sev maksimālu labumu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pērnā gada nogalē Krievijas gāzes koncerns Gazprom paziņoja ne tikai par gāzes vadu projekta uz Dienvid-Austrumeiropu, sauktu par Dienvidu straumi (South stream) apturēšanu, bet arī paziņoja, ka Eiropā vispār vairs nebūvēšot gāzes vadus. Ja Eiropas Savienība (ES) gribot saņemt Krievijas gāzi pa alternatīviem piegādes ceļiem, tad tai turpmāk būšot jāvienojas ar tranzītvalsti Turciju. Krievija Dienvidu straumes projekta izgāšanā vainoja lielo ES birokrātiju, lai gan nevar noliegt, ka sakarā ar dabasgāzes patēriņa kritumu Eiropā un jau ieviestām alternatīvām sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu izskatā, Dienvidu straumes projekts, kura izmaksas lēstas uz 40 miljardiem eiro, pašlaik nevarētu sevi attaisnot arī komerciāli.

Komentāri

Pievienot komentāru