Enerģētikas savienības perspektīvas un saspīlētās attiecības ar Krieviju būs dominējošie jautājumi kārtējā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāju sanāksmē, kas ceturtdien un piektdien norisināsies Briselē, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Gaidāms, ka par abiem Eiropas drošībai nozīmīgajiem jautājumiem būs karstas debates, jo gan vienā, gan otrā gadījumā saduras atsevišķu dalībvalstu dažādās intereses.

ES gadiem runā par nepieciešamību izveidot enerģētikas savienību, kuras ietvaros tiktu radīts vienots ES iekšējais enerģētikas tirgus un diversificēti energoresursu piegādes avoti. Tomēr reāli politiskie soļi savienības izveides virzienā sperti tikai pēdējā gada laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, caur kuru ES nonāk ievērojama daļa importētās dabasgāzes no Krievijas.

ES dalībvalstu vadītājiem sanāksmē Briselē būs arī jāspriež, vai pagarināt sankcijas pret Krieviju, tomēr maz ticams, ka lēmums tiks pieņemts šonedēļ, jo dalībvalstīm ir atšķirīga nostāja šajā jautājumā.

Polija, Baltijas valstis un Lielbritānija aktīvi iestājas, lai pērn pieņemtās sankcijas, kas skar Krievijas enerģētikas, finanšu un militāro sektoru, pēc to darbības termiņa beigām jūlijā tiktu pagarinātas vismaz līdz gada beigām. Tas sakrīt ar laiku, līdz kuram Maskavai ir jāizpilda februārī Minskā noslēgtās pamiera vienošanās punkts, kas paredz atjaunot pilnīgu Kijevas kontroli pār robežu ar Krieviju.

Turpretī Kipra, Grieķija, Ungārija, Itālija, Spānija, Slovākija un Austrija uzskata, ka steigai nav pamata un lēmuma pieņemšanu var atlikt līdz nākamajam ES samitam jūnijā. Šo valstu politiķi uzskata, ka Krievijai un tās atbalstītajiem kaujiniekiem Austrumukrainā ir jādod iespēja apliecināt vēlmi pildīt Minskas vienošanos.

Pretēji domājošajām nometnēm pa vidu atrodas ES ietekmīgākā politiķe – Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa pirmdien paziņoja, ka šajā samitā ES līderi nelems par jaunām sankcijām pret Krieviju. Tomēr tās varētu apspriest, ja Minskas vienošanās netiks pildīta, piebilda A. Merkele.

Pirms samita izplatītajā lēmumu projektā arī teikts, ka ES ir jāveicina ciešāka sadarbība ar Gruziju un Moldovu, pret kuru centieniem tuvināties Rietumiem iebilst Krievija. Maskava šonedēļ norādīja, ka nevēlas, lai šīs valstis kādreiz kļūtu par ES loceklēm.

Plašāk lasiet rakstā Domstarpību aizēnots ES samits ceturtdienas, 19.marta laikrakstā Diena (12.,13.lpp)!
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra