Latvijas dabasgāzei kompānijai Latvijas Gāze sadalīšanas divos uzņēmumos, nodalot tirdzniecību un sadali no pārvades un uzglabāšanas, izmaksas varētu veidot 1-2% no pašreizējā tarifa, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Enerģētika ir viena no galvenajām Ekonomikas ministrijas atbildības jomām. Galvenais uzdevums ir turpināt gāzes tirgus atvēršanu. Pašlaik jau ir sagatavots informatīvais ziņojums valdībai, un drīzumā tas arī tiks skatīts. Nemainot īpašnieku struktūru, tiek piedāvāts sadalīt Latvijas Gāzi divos uzņēmumos – viens nodarbosies ar tirdzniecību un sadali, otrs atbildēs par pārvadi un uzglabāšanu. Tas ir kā pirmais solis, lai mēs būtu izpildījuši Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas direktīvas Trešās paketes nosacījumus jau 2017.gadā, kad beigsies Latvijas Gāzes privatizācijas līguma darbība,» klāstīja Reizniece-Ozola.

Viņa atzīmēja, ka tas ir būtiski arī kaimiņvalstīm, ja Latvija domā par iespējamu sadarbību ar Lietuvu, kur ir sašķidrinātās gāzes termināls, vai arī tiek realizēts Somijas un Igaunijas sašķidrinātās gāzes termināla projekts. «Tad ir svarīgi, lai ir nodrošināta pieeja mūsu infrastruktūrai, un Latvijā gāzi var pārdot arī citi tirgotāji. Līdz 2017.gadam ekskluzīvas tiesības ir Latvijas Gāzei, bet mums ir svarīga gāzes avotu dažādība,» teica ministre.

Reizniece-Ozola minēja, ka Latvijas Gāzi paredzēts sadalīt jau pirms 2017.gada 4.aprīļa, kad beidzas uzņēmuma privatizācijas līgumā noteiktās monopola tiesības. «Mēs arī paredzam iespēju līdz 2017.gadam pieņemt lēmumu par papildu darbībām, ja tādas būs nepieciešamas. Mēs labi zinām, ka gāzes tirgus atvēršanai ir vairāki modeļi. Viens ir tas, ko no savas puses piedāvājam mēs, bet ir iespējama arī īpašumtiesību atsavināšana, kas būtu pilnīga pārvades operatora nodalīšana no tirgotāja. Respektīvi, mēs atstājam sev elastīgas iespējas. Ja mēs redzēsim, ka gāzes tirgus ir atvērts, alternatīvas piegādes ir iespējamas, tad apstājamies pie pirmā modeļa. Ja būs nepieciešamas papildu darbības, tad tās varēs veikt līdz 2017.gadam. Līdz 2016.gada sākumam Ekonomikas ministrijai būs jānāk ar atkārtotu ziņojumu valdībā, izvērtējot situāciju, kāda tajā brīdī ir,» viņa klāstīja.

Ministre sacīja, ka Latvijas Gāzei sadalīšana radīs papildu izmaksas, bet nelielas. «No vienas puses, papildu izmaksas, protams, būs. Mēs gan rēķinām, ka tās nepārsniegs 1-2% no esošā tarifa. No otras puses, blakus ir Lietuvas piemērs. Tajā brīdī, kad uzbūvēja Klaipēdas termināli un nodrošināja alternatīvas gāzes piegādes, viņi, kā man [Lietuvas enerģētikas] ministrs teica, no Krievijas saņēma 50% atlaidi. Tādēļ es domāju, ka mēs noteikti nebūsim zaudētāji. Īstermiņā būs aprēķini, kas uzrādīs pieaugumu, jo administratīvās izmaksas, uzņēmumu sadalot divās daļās, protams, augs, bet vidējā termiņā mūsu patērētājiem tas noteikti atgriezīsies ar uzviju,» sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa arī pieļāva, ka šobrīd Latvijas Gāze sākusi mazāk kritiski skatīties uz plānu par gāzes tirgus liberalizāciju nekā pērn pavasarī, kad par to diskutēja Saeimā. «Konsultācijas ar iesaistītajām pusēm, protams, ir notikušas. Ja mēs atceramies, tad iepriekš, Saeimā diskutējot par gāzes tirgus atvēršanu, Latvijas Gāze pret šādu lēmumu bija noskaņota ļoti agresīvi. Tagad domāju, ka viņi savu pozīciju nopietni pārdomā, saprotot, ka šis nav trakākais variants. Bet priecīgi viņi, protams, nebūs, jo no komercsabiedrības viedokļa daudz ērtāk ir kontrolēt visu gāzes piegādes sistēmu. Tomēr šajā gadījumā viss ir jālīdzsvaro arī ar valsts interesēm,» teica ministre.

Latvijas Gāze nodarbojas ar gāzes iegādi, transportēšanu, uzglabāšanu un sadali. Gāzi kompānija iepērk no Krievijas koncerna Gazprom (aptuveni 70%) un Itera Latvija (aptuveni 30%). Uzņēmuma lielākie īpašnieki ir Vācijas E.ON Ruhrgas,  Krievijas Gazprom un Itera Latvija. Kompānijas akcijas kotē Nasdaq Riga biržas otrajā sarakstā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra