Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi priekšlikumus par AS Latvijas Gāze sadalīšanu divos uzņēmumos un paredzams, ka lēmums tiks pieņemts drīz, šodien medijiem sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa informēja, ka EM priekšlikumi tuvākajā laikā tiks prezentēti koalīcijas partneriem, bet pēc tam jāseko valdības un Saeimas lēmumiem par Latvijas Gāzes sadalīšanu.

Ministre uzsvēra, ka līdz 2017.gada aprīlim gāzes tirgum Latvijā jābūt atvērtam, tāpēc patlaban pirmais svarīgākais solis ir sadalīt Latvijas Gāzi divos uzņēmumos - vienā, kas nodarbosies ar gāzes sadali un tirdzniecību, un otrā, kas nodarbosies ar gāzes pārvadi un uzglabāšanu.

Reizniece-Ozola atzina, ka, sadalot uzņēmumus, sākotnēji netiks mainīta Latvijas Gāzes īpašnieku struktūra. Bet vēlāk varēs domāt par nodalītā uzņēmuma, kas nodarbosies ar pārvadi un uzglabāšanu, īpašumtiesību atsavināšanu.

Ekonomikas ministre stāstīja, ka viņa gāzes tirgus liberalizācijas procesu ir pārrunājusi ar vairākām iesaistītajām pusēm, tostarp Latvijas Gāzi, kas izrādījusi sapratni, ka uzņēmuma sadalīšana ir neizbēgama.

Vaicāta, vai Latvija varētu iegādāties Vācijas uzņēmumam EO.N Ruhrgas piederošos 47,23% Latvijas Gāzes akciju, Reizniece-Ozola informēja, ka Latvija bija viena no pretendentēm uz šo akciju iegādi, taču pagājušā gada nogalē beidzās termiņš, kad valsts varēja iesniegt savu piedāvājumu, tāpēc Latvija tika izslēgta no turpmākajām sarunām par Latvijas Gāzes akciju iegādi.

Vaicāta, vai kāds ārvalstu investors ir vērsies ministrijā un runājis par vēlmi iegādāties Latvijas Gāzes akcijas, Reizniece-Ozola atbildēja noraidoši, vien piebilda, ka pēc neoficiālas informācijas par akciju iegādi EO.N Ruhrgas turpina sarunas ar Eiropas banku veidotu fondu Marguerite.

Kā ziņots, Saeima pērn martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz pakāpenisku gāzes tirgus atvēršanu līdz 2017.gada aprīlim. Gāzes tirgus atvēršana notiks vairākos posmos, sākot no šā gada 4.aprīļa, vispirms paredzot uzņēmuma AS Latvijas Gāze grāmatvedības nodalīšanu pa darbības veidiem attiecībā uz maģistrālajiem gāzes vadiem, gāzes glabāšanu un tirdzniecību. Tāpat paredzēts gāzes sistēmas operatora pienākums nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem vienlīdzīgu un atklātu pieeju sistēmai, sniedzot dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus.

Savukārt Latvijas Gāzes sadalīšana plānota ne vēlāk kā 2017.gada 3.aprīlī, ja vien agrāk Latvijas dabasgāzes sistēma nebūs jau tieši savienota ar jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts starpsavienoto dabasgāzes sistēmu, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju, vai arī ja dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā būs mazāka par 75%.

Patlaban Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums - Latvijas Gāze -, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs - Krievija.

Pašreizējā infrastruktūra un dabasgāzes nozares darbības nosacījumi Krievijā izslēdz citas dabasgāzes piegādes iespējas Latvijai. Ekonomikas ministrijas piedāvāto grozījumu Enerģētikas likumā mērķis ir saskaņā ar Trešās enerģētikas paketes direktīvas prasībām pārdomātā veidā nodrošināt Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicinot alternatīvas piegādes un konkurenci tirgū.

Jau ziņots, ka Latvijas Gāzes peļņa 2013.gadā bija 32,2 miljoni eiro, kas ir par 1,3% mazāka nekā 2012.gadā, kad peļņa bija 32,6 miljoni eiro.

Kompānijas neto rentabilitāte 2013.gadā bija 5,6%, bet 2012.gadā - 5,4%.

Lielākais Latvijas Gāzes akcionārs ir Vācijas E.ON Ruhrgas International GmbH, kurai pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai Gazprom, bet 16% - SIA Itera Latvija.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra