No ražošanas uz taupīšanu

Enerģētika
2015. gada 9. septembris 09:27

DB sadarbībā ar Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju un Rīgas BioEnerģiju šā gada 24. septembrī rīko konferenci Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums. Ieskicējam dažus no konferencē apspriežamajiem tematiem un aktualitātēm.

Saruna ar Guntaru Kokoreviču, Enerģijas risinājumu īpašnieku:

Kas siltumenerģijas nozarē pašlaik ir vissvarīgākais, par ko šajā konferencē noteikti būtu jārunā?

Pirmkārt, man ir prieks, ka centralizētā siltumapgāde beidzot tiek apskatīta atsevišķā konferencē, jo līdz šim siltuma ražotāji un piegādātāji palika lielo enerģētikas grandu – elektrības un gāzes uzņēmumu – ēnā. Taču, ja mēs paskatāmies kopējo ģimenes izdevumu grozu mūsu platuma grādos, tad siltums noteikti ir lielākā izdevumu pozīcija. Otrkārt, šī nozare ir ļoti lielu pārmaiņu priekšā, ko cilvēki ne vienmēr apzinās. Pārmaiņas ir saistītas gan ar klimata kontroles prasībām, ko aktīvi promotē ES, gan ar energoefektivitātes direktīvu, kas ir jāievieš arī Latvijā, gan arī tendencēm kā tādām, piemēram, attiecībā uz ēku siltināšanu. Tāpat aktualitāte ir arī energoresursu cena – gāze, biomasa utt. Priekšā ir vēl viena Eiropas struktūrfondu kārta, tāpēc ir ļoti svarīgi šo nosacīto dāvanu investēt pareizi, atbildīgi un tālredzīgi, nevis vienkārši apgūt naudu. Jāinvestē ir pareizos risinājumos, jo sevišķi tāpēc, ka vairāk šādas dāvanas mums nepienāksies.

Kādas, jūsuprāt, ir svarīgākās tendences nozarē?

Runājot par tendencēm un projektiem, kuros aktīvi iesaistās arī mans uzņēmums, tās ir saistītas ar enerģētisko neatkarību. Ar šo jēdzienu nevajag pārspīlēt, jo, atsakoties pilnībā no gāzes, mēs varam iebraukt otrā grāvī, kļūstot atkarīgi no šķeldas piegādātājiem, kas arī var negatīvi ietekmēt gala lietotāju. Siltumapgādē pašreizējā brīdī ļoti svarīga ir sabalansēta un gudra pieeja vietējo resursu izmantošanā. Elektrības ražošanā no valstiskā drošības viedokļa TEC lietderība vispār nav apspriežama, iekārtas ir rekonstruētas un savu funkciju pilda. Taču siltumapgādē siltuma ražošana katlos nevis elektrības obligātās iepirkuma komponentes (OIK) celšana koģenerācijas stacijās ir virziens, kurā jādodas. Koģenerācijas stacijas ir joprojām efektīvākais veids, lai ražotu siltumu un elektrību, bet, kad redzam, kādu ļaunumu tautsaimniecībai nodara atbalsts ar OIK, ar ko mēs joprojām netiekam galā, tad mana filozofija vairāk balstās uz investīcijām enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, protams, sekojot līdzi gāzes cenām un esot maksimāli efektīviem. Es uzskatu, ka nākotnes enerģētika pārvietojas no siltuma ražošanas uz siltuma ietaupīšanu un tas ir tas, par ko mans kolēģis arī šajā konferencē runās. Mums ir jāpārstāj baidīties no tā, ka iedzīvotāji siltina ēkas, mums ir jārada piedāvājums, kādā veidā iedzīvotāji var gan ietaupīt siltumu, gan samazināt savus tēriņus, gan iegūt vizuāli pievilcīgu ēku. Jautājumi, uz kuriem es šajā konferencē gribētu saņemt atbildes, ir saistīti ar to, kad būs pieejams struktūrfondu finansējums industrijai. Kādas varētu būt gāzes cenu tendences, kas ar to notiks nākotnē un kā tās korelēs ar biomasu? Ko dzīvē nozīmē energoefektivitāte – kā tā skar gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus, gan kompānijas, kas šo pakalpojumu grasās piedāvāt? Kā tiks sadalīts un pārvaldīts energoefektivitātes direktīvas rezultātā iegūtais finansējums?

Sarunu ar Svenu Šmīderu, Vācijas uzņēmuma Danpower GmbH vadītāju lasiet 9. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Plašāk par konferenci lasiet, klikšķinot šeit.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra