Lai arī pirms nedēļas Ogres novada domes deputāti visai lielā vienprātībā lēma, ka šķeldas katlumājas būvniecības projekts, ko pašvaldība aktīvi virzīja kopš pagājušā gada rudens, ir neizstrādāts un visai riskants, vakar domes ārkārtas sēdē deputātu vairākums tomēr deva projektam «zaļo gaismu», atļaujot SIA MS siltums slēgt kredītlīgumu ar Nordea Bank AB Latvijas filiāli, par kopējo summu 6,4 miljoni eiro, projekta finansēšanai, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Ko tad Ogres novada iedzīvotāji iegūs?

Biomasas, jeb citiem vārdiem sakot, šķeldas katlumāju, kuras jauda būs 14 megavatu, Rietumu ielā 1, jaunus, aptuveni četrus kilometrus garus siltumtīklus, kas savienos jauno katlumāju ar esošajiem tīkliem. Tāpat tiks īstenoti siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijas projekti Madlienā un Suntažos.

Pie ieguvumiem jāpieskaita arī energodrošība — līdz šim Ogrē siltumu ieguva kā kurināmo izmantojot dabasgāzi, kuru dažu stundu laikā iespējams pārregulēt šķidrā kurināmā izmantošanai. Taču tie visi ir neatjaunojamie enerģijas ieguves avoti, kurus, turklāt, Latvijā neiegūst. Savukārt jaunajā katlumājā kā kurināmo izmantos šķeldu. Koksne ir atjaunojams enerģijas resurss, kuru iegūstam tepat. Tādējādi tiek izmantoti vietējie resursi.

Pie ieguvumiem jāpieskaita arī teorētiski aprēķinātais siltuma ražošanas izmaksu samazinājums. Projekta virzītāji lēš, ka pie pašreizējās dabasgāzes cenas ieguvums varētu būt 5,5 līdz 6 eiro par katru saražoto siltuma megavatstundu un projekts atmaksātos piecos, sešos gados. Citi aprēķini gan nav tik optimistiski.

Ogrēnieši līdz ar projekta uzsākšanu ieguvuši vēl kādu «labumu» — maksājumus bankai vismaz 3,3 miljonu eiro apmērā, kas būs iestrādāti apkures tarifā un jāmaksā nākamos 15 gadus. Turklāt jācer, ka projekta īstenotājiem nekas «nenoies greizi» un tiks saņemts plānotais Eiropas Savienības finansējums — 2,8 miljoni eiro. Pretējā gadījumā ieguvumu saraksts kļūs ievērojami īsāks, norāda medijs. 

Pārāk daudz risku

Atminoties 28. jūlija Ogres novada domes ārkārtas sēdi, prātā palikuši daži datumi, raksta Daugavas balss. Izvēlētie celtnieki — uzņēmums Filter — skaidroja, ka iecerētajos termiņos visu varētu paspēt, ja līgumu noslēgtu līdz 31. jūlijam. Celtniecība jāpabeidz līdz šī gada 15. novembrim (!). Pretējā gadījumā Eiropas Savienības finansējums (vai daļa no tā) var iet secen.

Sēdē celtniecības uzņēmuma vadītājs Agris Šipkovs skaidroja, ka katli būvlaukumā būs 11. novembrī. Šobrīd gan nav pat vēl tehniskā projekta, nav neviena saskaņojuma uz tā, bet ir birokrātijas mehānisms, kurš ir visai gauss. Ogres iedzīvotāji joprojām gaida Mālkalnes prospekta rekonstrukcijas sākumu, kurš iestrēdzis lielākoties saskaņojumu zirnekļu tīklā jau vairākus mēnešus.

Vai trijos mēnešos iespējams tukšā vietā «uzburt» šādu inženiertehnisku būvi, jautā Daugavas balss.

Aspekti, kas dara uzmanīgu

Medijs arī uzdod jautājumu, kāpēc konkursā uz darbu veikšanu pieteicās tikai viens pretendents? Vai tiešām Latvijā ir tikai viens uzņēmums, kam šāds kumoss ir «pa zobam», bet varbūt citi termiņus novērtēja kā nepieņemamus.

Arī aizņēmuma nosacījumi dara uzmanīgu. Cita starpā tajos minēts, ka apkures tarifu nosaka banka, kā arī tieši kredītiestāde diktēs citus spēles noteikumus. Nepieciešams vairāk nekā astoņus miljonus eiro vērts kredītnodrošinājums, kura SIA MS siltums nav. Tāpat pagaidām nav noteikts, ka uzņēmums līdz kredīta pilnīgai atmaksai nedrīkst mainīt statusu — uz to norādīja arī deputāts Egīls Dzelzītis. Ja gadījumā uzņēmums nespēs apmaksāt kredītsaistības, banka var meklēt investoru un vērtīgā katlumāja vai pat visa Ogres siltumapgāde var nokļūt privātās rokās.

Sēdē uz visai neskaidro finanšu plūsmu un līdz ar to iespēju atmaksāt aizdevumu norādīja arī deputāts Māris Legzdiņš. Viņš aicināja ļoti rūpīgi un kritiski izvērtēt prognozētos ieņēmumus un izdevumus.

Plašāk lasiet reģionālajā medijā Daugavas balss.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra