Rīgas pasažieru pārvadātāja «Rīgas satiksmes» (RS) pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss nolēmis šodien pamest amatu.

Matīss šorīt intervijā Latvijas Radio šādu lēmumu skaidroja ar atbalsta trūkumu pārmaiņām uzņēmumā no RS akcionāra puses. RS akciju turētāja funkcijas pilda Rīgas mērs un «Saskaņas» līderis Nils Ušakovs.

Sākotnēji atbalsts pārmaiņām RS no domes bijis liels, bet līdz ar Ušakova lēmumu kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās šis atbalsts faktiski ir zudis, vērtēja Matīss.

Šādos apstākļos viņš nolēmis, ka šodien paziņos par atkāpšanos no amata - iesniegums jau esot sagatavots un tas vien jāiesniedz Ušakovam. «Neesmu nobijies, bet viens to izsmelt nevar,» piebilda Matīss.

Kā piemēru atbalsta trūkumam Matīss minēja RS audita ziņojumu, kurā lūgts izvērtēt bijušās valdes atbildību par nesaimniecisku rīcību uzņēmumā, taču šādas izvērtēšanas vietā audita ziņojums nosūtīts atpakaļ RS ar «aptuvenu nostāju» - vērtējiet paši, ko Matīss neuzskata par konstruktīvu rīcību.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss amatu pamet, jo Rīgas dome nesniedz atbalstu to «Rīgas satiksmes» (RS) problēmu risināšanā, kas nav paša uzņēmuma pārziņā un kuru novēršana ir iespējama tikai ar pašvaldības lēmumiem.

Skaidrojot savu lēmumu atstāt RS pagaidu valdes vadītāja amatu, Matīss aģentūrai LETA sacīja, ka lielāks pašvaldības atbalsts būtu nepieciešams, piemēram, apstiprinot jauno biļešu pašizmaksu, pārskatot RS un «Rīgas mikroautobusu satiksmes» maršrutus, lemjot par tarifu maiņu un citām praktiskām lietām.

«Daudzas lietas nav tikai »Rīgas satiksmes« kompetencē, piemēram, maršrutu pārskatīšana ar »Rīgas mikroautobusu satiksmi«,» uzsvēra Matīss, «tāpat arī auditoru ziņojumā konstatētie trūkumi - tie būtu jānovērš, bet akcionārs atsūta mums audita ziņojumu atpakaļ un liek pašiem izstrādāt priekšlikumus. Mums nav atbalsta izdevumu samazināšanas jomā, līgumu pārskatīšanas jomā, un uzņēmums pats to atrisināt nevar. Tāpat arī akcionāram jāpieņem lēmums par zaudējumu piedziņu no bijušās valdes un to nevar dot darīt man.»

Par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) pagaidu vadītāju Anrija Matīsa vietā iecelts pagājušajā nedēļā uzņēmuma valdē apstiprinātais Ernests Saulītis no Rīgas domes Īpašumu departamenta, otrdien preses brīfingā paziņoja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Viņš sacīja, ka par Matīsa lēmumu atstāt RS valdes priekšsēdētāja amatu uzzinājis vienīgi no plašsaziņas līdzekļiem. Pēc mēra domām, Matīsa lēmums bijis ļoti emocionāls, un viņam to ir grūti komentēt.

RS darbība un problēmu risināšana tikšot turpināta saskaņā ar iepriekš kopā ar Matīsu apstiprināto plānu.

Rīgas domes Īpašuma departaments šonedēļ izsludinās atklātu konkursu, lai izraudzītos kompāniju, kuras pienākums būs atlasīt jaunu RS valdi un padomi, pastāstīja Ušakovs.

Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonu deklarācijas liecina, ka Saulītis 2000.gadu sākumā strādājis par policistu Rīgas pašvaldības policijā, bet 2001.gadā sācis karjeru Rīgas domes Īpašuma departamentā, kur sākotnēji bijis speciālists-inspektors, bet pēc tam Iepirkuma komisijas loceklis. Vēlāk Saulītis kļuva par Īpašuma nodrošināšanas pārvaldes priekšnieku, bet patlaban ir Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieka vietnieks.

Santas Mazūres un Matīsa Vaišļa zāles galvas sākumā tapa pašu vajadzībām

«Ģimene liela, ir krīze, Ziemassvētki nāk, visiem vajag dāvanas – tātad jātaisa pašiem, ar minimālām izmaksām, bet ar ideju un izskatīgu,» atminas Matīss.

Atgādina par sevi

Ar galvām ir apdāvināti visi bērni, radi, draugi un kolēģi. «Ja mums neizdotos iecerētais un galvas negūtu popularitāti, mums būtu ap 1000 dāvanu,» atceras Matīss. Tomēr dāvana bijusi tāda, ko nebija kauns pasniegt, tagad to jau iegādājas draugi, lai dāvinātu tālāk.

Zāģskaidu ģīmis ar zaļo frizūru ir samērā vienkāršs produkts, interesants, ilgi paliek atmiņā, vismaz tik ilgi, kamēr audzē. Pirmās galvas, kā atceras abi tās autori, bijušas visai primitīvas, produkta dizains tapis vēlāk. Apmēram pusgadu pēc zāles galvu debijas Ziemassvētkiem Santa nolēma pievērsties nopietnāk dizaina izstrādei, radot tēlus, noformējumu un iepakojumu, pašus apmierinošu gala rezultātu sasniedzot vēl apmēram pusgada laikā. Nebija tik viegli ģīmīšus uztaisīt. «Viens no mūsu personāžiem ir meitenīte – plikpaurainu meitenīti padarīt sievišķīgu – tas bija izaicinājums,» saka Matīss.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Akcionāru sapulce lems par Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņu, medijiem brīfingā par jauno elektrovilcienu nomu paziņoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

(Papildināta visa ziņa.)

PV kapitāldaļu turētājs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands gan norādīja, ka vēl ir iespēja, ka valde pati varētu pieņemt lēmumu atkāpties, ņemot vērā, ka kapitāldaļu turētāju un satiksmes ministru nav apmierinājis iesniegtais jauno vilcienu nomas iepirkuma finansējuma piedāvājums. Pretējā gadījumā cita varianta neesot, kā sasaukt sapulci. Jaunajai valdei, kuru plānots iecelt operatīvi un veidot to no nozares profesionāļiem, ātri nākšoties izvērtēt Satiksmes ministrijai iesniegtos aprēķinus. Ekspolitiķu valdē nebūšot. Vairāki pretendenti jau esot uzrunāti.

Matīss žurnālistiem skaidroja, ka pašreizējā PV valde netiek galā ar uzdevumiem, kas tai izvirzīti, tāpat neesot pārliecības, ka uzņēmums varēs finansēt vilcienu nomu, neprasot papildu līdzekļus no valsts budžeta, turklāt arī noteiktā uzvarētāja Stadler piedāvājums esot krietni dārgāks nekā Igaunijā. Vairāki nomas finansējuma skaitļi esot balstīti uz pieņēmumiem un interpretāciju. Neesot neviena dokumenta, kas apliecinātu, ka būs pieejams nepieciešamais finansējums. Patlaban PV joprojām pieprasot par infrastruktūru 14 miljoni šogad un 16 miljoni eiro nākamgad, kaut gan šāda nauda nav paredzēta budžetā. Šogad valsts dotācija esot 32 miljoni eiro, un ar to esot jāiztiek. Vienlaikus tika norādīts, ka nav nopietni, ka PV vēl jūlijā nav apstiprināts budžets. Pie šādas finanšu neskaidrības iepirkumu nevarot atļauties.

Eiropas Savienības fondu finansējums Latvijas ceļiem nākamgad beidzas, valsts finansējums ir nepietiekams, tāpēc steidzami nepieciešams pieņemt lēmumu par Valsts autoceļu fonda atjaunošanu, lai novērstu autoceļu tīkla sabrukšanu, aģentūru LETA informēja Saeimas «Vienotības» frakcijas deputāts un bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Šodien darbu sāks Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ietvaros izveidotā Autoceļu darba grupa, vienlaikus Matīss ir iesniedzis priekšlikumu likumprojektam «Grozījumi «Likumā par autoceļiem»». «Tie ir divi konkrēti soļi ceļā uz Valsts autoceļu fonda atjaunošanu,» uzsvēra Matīss.

Deputāts skaidroja, ka «Likumā par autoceļiem» ierakstītais Valsts autoceļu fonds eksistē, bet tam netiek piešķirts likumā paredzētais finansējums - 80% no dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa un visi pārējie autovadītāju maksājumi, jo šie līdzekļi tiek «ielikti» kopēja valsts budžetā. Savukārt, tas, cik liels finansējums tiks piešķirts autoceļiem tiek skatīts konkrētā gada budžeta kontekstā.

Pēc iepazīšanās ar starptautiskās auditoru kompānijas «Ernst & Young» sagatavoto ziņojumu par situāciju galvaspilsētas uzņēmumā «Rīgas satiksme» (RS) varētu tikt lemts par iespēju no atbildīgajām personām - iepriekšējās valdes - piedzīt vairākus miljonus eiro, otrdien Latvijas Televīzijā pavēstīja RS pašreizējais vadītājs Anrijs Matīss.

Audits liecinot, ka uzņēmumam piešķirtās dotācijas nesedz «Rīgas satiksmes» reālās izmaksas, turklāt uzņēmumam radušies miljonus eiro lieli zaudējumi. Uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Matīss skaidroja, ka saskaņā ar auditoru ziņojumu Rīgas domes dotācijas par pasažieru pārvadājumiem nav segušas šo pakalpojumu reālās izmaksas, attiecīgi uzņēmumam radušies zaudējumi, kas jākompensē ar aizņēmumiem un citādā veidā. Tāpat auditoru ziņojums rada jautājumus par vairākiem uzņēmumā veiktajiem iepirkumiem un sadarbības līgumiem.

Saistībā ar auditā atklāto Matīss norādīja, ka tas kalpos par pamatu konkrētu personu atbildības vērtēšanai, piebilstot, ka tāpat tiks vērtēta iespēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. Matīss uzskata, ka ziņojums varētu kalpot par pamatu vairāku miljonu eiro zaudējumu piedziņai no atbildīgajām amatpersonām.

Vakantajam satiksmes ministra amatam tiks virzīts pašreizējais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss.

Par šādu kandidatūru satiksmes ministra amatam vienojušies Vienotības pārstāvji un pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri, veidojot koalīciju, uzņēmušies politisko atbildību par šo ministriju.

Šonedēļ Matīss tiksies ar Saeimas frakcijām, un arī šonedēļ Saeima varētu lemt par uzticības izteikšanu šim kandidātam.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes skaidroja, ka par tālāko procesu šajā jautājumā varētu lemt trešdien, 27.februārī, proti, būs zināms, vai ir koalīcijas atbalsts Matīsam un jautājumu par kandidāta apstiprināšanu var virzīt šīsnedēļas Saeimas sēdē. Ja būs nepieciešamas papildu konsultācijas, jautājums Saeimā tiks skatīts pēc nedēļas, piebilda Dombrovskis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šodien, 5. martā ir saņēmusi ABLV Bank AS iesnieguma projektu par pašlikvidāciju, informē FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

«Ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā, t.i. līdz š.g. 4. aprīlim izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem,» skaidro komisijā.

Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Savukārt pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, ABLV Bank varēs uzsākt pašlikvidācijas procesu.

LASI ARĪ:

Līdzekļus aviokompānijas airBaltic flotes nomaiņai valsts varētu piesaistīt no Valsts kases, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Ministrs informēja, ka valdība šodien skatīja jautājumu par kompānijas Pudentia atrastā airBaltic potenciālā investora akceptēšanu vai neakceptēšanu. «Lai lēmumu pieņemtu, ir nepieciešama papildu informācija, ko Satiksmes ministrija divu nedēļu laikā sagatavos un iesniegs valdībā,» atzina Matīss.

Valdība ir saņēmusi drošības iestāžu atzinumu par Prudentia atrasto investoru, taču tā saturu Matīss neatklāja.

Ministrs skaidroja, ka gadījumā, ja netiks akceptēts Prudentia atrastais investors, Satiksmes ministrijai ir citi rīcības plāni. «Šis nav vienīgais investors. Pagaidām valdība vērtē Prudentia atrasto investoru, bet airBaltic ir vairāki potenciālie investori. Ar Prudentia atrasto investoru sarunas aizvirzījušās vistālāk,» atzina Matīss.

Vācijas uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess būs nacionālās aviokompānijas airBaltic investors uz laiku, šorīt telefonsarunā LNT rīta raidījumam sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Viņš skaidroja, ka valdība vakar 4,5 stundas analizēja visus šī investora piesaistes aspektus, runājot gan par drošību, gan par ekonomisko situāciju. Rezultātā izlemts, ka minētais Vācijas investors tiks piesaistīts uz laiku, lai īstenotu investīciju plānu un aviosabiedrības flotes maiņu.

Paralēli noritēs darbs pie stratēģiskā investora piesaistes. Ir dots uzdevums divu gadu laikā atrast stratēģisko investoru, pēc tam aviosabiedrībā ienāks stratēģiskais investors un tiks atpirktas lidsabiedrības daļas, ko iegūs finanšu investors. Vakar pēc valdības sēdes Matīss informēja, ka Vācijas uzņēmējs par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

No ceļu būvniecības projektiem paredzētajiem Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem šogad netiks izlietoti 22 miljoni latu, kas tiks apgūti nākamgad, pirmdien žurnālistiem pastāstīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss.

Tādējādi šogad tiks īstenoti projekti nevis 196 miljonu latu, bet gan 174 miljonu latu apmērā, savukārt nākamgad tiks īstenoti projekti 117 miljonu latu apmērā, viņš paskaidroja.

Saskaņā ar Matīsa teikto kopējais SM pieejamais ES fondu apmērs 2007.–2013.gada plānošanas periodā ir 824 miljoni latu. Matīss atzina, ka lielākā daļa no šā finansējuma – 451 miljons latu – paredzēti ceļu infrastruktūras attīstībai. «Šis gads ir pirmais, kad būtiski reāli darbi jau notiek uz pašiem ceļiem. Pašlaik ir 41 objekts, kas tiek rekonstruēts, – kopumā aptuveni 500 kilometru garumā reāli darbi pašreiz notiek,» klāstīja SM valsts sekretārs.

Uzņēmumam ir izdevies pārliecināt aizdevējus par situācijas stabilizēšanos pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» un patlaban kreditori neprasīs priekšlaicīgi atdot aizdotos līdzekļus, pastāstīja SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valdes loceklis Anrijs Matīss.

Matīss norādīja, ka šodien notika uzņēmuma valdes tikšanās ar lielākajiem kredītu izsniedzējiem - vairāku vadošo Latvijas banku, kā arī Eiropas investīciju bankas, Ziemeļu investīciju bankas un citu ārvalstu kredītiestāžu pārstāvjiem.

«Rīgas satiksmes» pārstāvji skaidrojuši situāciju ar uzņēmuma finanšu stāvokli, iepazīstinājuši ar plāniem par uzņēmuma turpmāko darbu un snieguši citu interesējošu informāciju. «No kreditoru puses bija ļoti daudz jautājumu gan par iespējamajām kriminālapsūdzībām, kas saistītas ar ierosināto procesu, gan par uzņēmuma vadības turpmāko darbu. Tāpat viņi interesējās par korporatīvo pārvaldi - kad tiks izveidota padome un kāda būs tās loma un prasīja daudzas citas lietas,» sacīja Matīss.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» vadības un kapitāldaļu turētāju sanāksmē pieņemts lēmums dotācijā no Rīgas domes budžeta piešķirt 130 miljonus eiro, kā arī turpināt optimizēt uzņēmuma izdevumus, pēc sanāksmes paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Jau ziņots, ka jau iepriekš uzņēmuma vadītājs Anrijs Matīss publiski bija paudis viedokli, ka šogad uzņēmumam no pašvaldības budžeta būtu jāatvēl vismaz 130 miljonus eiro. Pērn no pašvaldības budžeta uzņēmums saņēma 122 miljonus eiro lielu dotāciju, kas, pēc jaunās valdes teiktā, neatbilst, lai nosegtu reālās izmaksas.

Aizvadīto gadu uzņēmums noslēdzis ar 6,3 miljonu eiro zaudējumiem.

Vēl vakar Matīss apsvēra domu «Rīgas satiksmes» vadītāja amatu atstāt, taču pēc apspriedes ar kapitāldaļu turētāju, proti, Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (S), lēmumu mainīja. «Katram cilvēkam ir kaut kādas robežas, ko viņš var un nevar izdarīt. Tādēļ ir jāvienojas. Ja ir abpusēja sapratne un atbalsts no akcionāra puses, tad var strādāt un visu risināt, ja atbalsta nav - tad tas ir pavisam cits stāsts, jo daudzas lietas »Rīgas satiksme« atrisināt nevar, un daudz kas ir runājams domes koridoros,» sacīja Matīss.

Peļņas nolūkos pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» nākotnē varētu paplašināt maršrutus uz Pierīgas pašvaldībām - tā gan ir tikai iecere un nekādas sarunas par to nav sāktas, trešdien Rīgas domes deputātiem teica uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Apvienotā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu un Satiksmes un transporta lietu komiteju sēdē 16.janvārī deputāti iztaujāja Matīsu ne tikai par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu un «Rīgas satiksmes» finansiālo stāvokli, bet arī par uzņēmuma nākotnes iecerēm.

Pēc Matīsa teiktā, maršrutu nodrošināšana arī uz Pierīgas pašvaldībām varētu būt viens no veidiem, kā palielināt uzņēmuma peļņu. «Sadarbībā ar Autotransporta direkciju mēs varētu apkalpot Pierīgas maršrutus un, iespējams, runāt par divu zonu biļešu ieviešanu, kas nodrošinātu mums papildu pasažierus,» sacīja Matīss.

Viņš gan norādīja, ka šī iecere neparedz jaunu maršrutu radīšanu «no zila gaisa». «Piemēram maršruts gar Ķīšezeru. Ja mēs to pagarināsim par dažiem kilometriem un nodrošināsim iespēju cilvēkiem nokļūt Carnikavā, tas mums dos vairāk ieguvumu nekā zaudējumu. Nav tā, ka mēs tukšu autobusu vedīsim uz Ādažiem, mēs vienkārši varētu pagarināt jau esošos maršrutus. Skaidrs, ka Rīga neuzturētu Ādažu pensionārus vai skolniekus, par to maksātu vai nu novada dome vai valsts, taču šāds sadarbības modelis pastāv,» sprieda Matīss, norādot, ka šī gan esot tikai nākotnes iecere un konkrētas sarunas nav notikušas.

Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatā plānots iecelt Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic padomes priekšsēdētāju un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku Andri Liepiņu, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma apstiprināja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Lidostas valdes priekšsēdētāju plānots apstiprināt jau piektdien.

Matīss stāstīja, ka ar jaunās lidostas valdes apstiprināšanu ir «nelieli sarežģījumi. «Lidosta ir valsts paaugstinātas drošības objekts un pirms lidostas valdes locekļu iecelšanas ir jāsaņem attiecīgie saskaņojumi no drošības institūcijām. Šobrīd par valdes priekšsēdētāju šis saskaņojums ir saņemts. Esmu uzaicinājis Andri Liepiņu - viņš 16 gadus strādājis Ekonomikas ministrijā ar dažādiem uzņēmējdarbības jautājumiem, tāpat viņš pēdējos gadus vadījis airBaltic padomi. (..) Viņš ir piekritis un, visticamāk, šodien tiks iecelts,» teica Matīss.

AS Pasažieru vilciens jaunā valde pieņēmusi lēmumu pārtraukt vilcienu iepirkuma procedūru, jo tās turpināšana neatbilst uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām, informē uzņēmuma pārstāvji.

Valde plāno līdz augusta beigām sagatavot ceļa karti, kādā veidā nonākt līdz veiksmīgai ritošā sastāva nomaiņai paredzētajā termiņā – līdz 2016. gadam.

Uzņēmuma jaunā valde divu nedēļu laikā kopš savas darbības sākuma ir pārskatījusi un apstiprinājusi AS Pasažieru vilciens iepriekšējā finanšu gada pārskatu. Iesniegšanai akcionāram sagatavoti arī 2014.gada budžeta grozījumi, kuros atrasta iespēja optimizēt resursus un samazināt zaudējumus par vismaz 5 miljoniem eiro.

AS Pasažieru vilciens valde panākusi principiālu vienošanos ar VAS Latvijas dzelzceļu par infrastruktūras pamatpakalpojumu maksājumu kārtību.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma SIA «Rīgas satiksme» plānotā Skanstes tramvaja līnijas projekta īstenošana ir atlikta vismaz uz gadu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

«Projekts nav apdraudēts, bet ieviešanas grafiks atliekas vismaz par gadu,» teica Matīss, runājot par Skanstes tramvaja līnijas projekta nākotni pēc tam, kad saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktajiem kriminālprocesiem par «Rīgas satiksmes» trim iepriekš veiktajiem iepirkumiem tam ir apturēts Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums.

Viņš norādīja, ka šobrīd šajā projektā ir noslēgts tikai viens līgums - par projektēšanu, kamēr iepirkumi par jaunās tramvaju līnijas izbūvi, kā arī par attiecīgajā līnijā paredzētā ritošā sastāva iegādi, nav noslēgušies un, visticamāk, tiks sludināti no jauna. «Tāpēc te ir iespējama nobīde laikā, kas varētu būt par apmēram gadu, bet tas ir būtiski, lai sabiedrības interesēs būtu caurspīdīgs un skaidrs process, lai nebūtu kaut kādu zemūdens akmeņu, lai nebūtu apvainojumu, un vēlams, lai nefigurētu kompānijas, kuras jau šobrīd tiek apsūdzētas koruptīvos darījumos,» pauda Matīss.

Ceturtdien, 9.oktobrī, Baltkrievijas transporta nedēļas ietvaros notikušajā Baltkrievijas – Latvijas atpaļā galda diskusijā Baltkrievijas un Latvijas sadarbība transporta un loģistikas jomā satiksmes ministrs Anrijs Matīss atzīmēja nepieciešamību aktīvi attīstīt dzelzceļa pasažieru pārvadājumus starp Minsku un Rīgu, kā arī informēja par Latvijas ieinteresētību uzsākt darbu pie Latvijas un Baltkrievijas dzelzceļu elektrifikācijas sistēmu savienošanas, informē Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba.

Satiksmes ministrs atzina, ka Baltkrievija ir ļoti nozīmīgs - otrs lielākais aiz Krievijas - Latvijas sadarbības partneris dzelzceļa pārvadājumos, t.sk. uzticams sadarbības partneris pārvadājumos ar konteinervilcienu Zubr.

Ņemot vērā, ka Baltkrievija ir uz eksportu orientēta valsts, kas šobrīd realizē tirdzniecības un loģistikas centru attīstības programmu, Latvija aicināja veidot infrastruktūras jaudas Latvijas ostās. Šajā sakarā Matīss izteica gatavību organizēt baltkrievu ekspertu vizīti Latvijā, lai rastu iespēju padziļināti iepazītos ar Latvijas tranzīta koridoru un tā infrastruktūru.

A. Matīss norādīja, ka šāda veida abu valstu transporta, tranzīta un loģistikas pārstāvju apaļā galda diskusija ir nozīmīga vieta, kur pārrunāt esošās un turpmākās attīstības iespējas. «Starp abām valstīm ir izveidojušās labas, lietišķas un konstruktīvas attiecības, turklāt regulāri notiek tikšanās dažādos formātos, gan valsts institūciju, gan asociāciju un uzņēmēju līmenī. Ceru, ka Baltkrievijas transporta nedēļas pasākumi un apaļā galda diskusija dos labu impulsu sadarbības paplašināšanai, gan kravu pārvadājumu palielināšanai, gan jaunu kravu piesaistei,» uzsvēra A. Matīss.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šodien Rātsnamā plkst.10 sasaucis preses brīfingu, informēja viņa padomnieks Mareks Gailītis.

Nav zināms, par ko Ameriks plāno brīfingā runāt. Pagājušajā nedēļā viņa vārds tika minēts saistībā ar pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) korupcijas lietu.

Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra. «Es atkārtoju vēlreiz: man pat nav priekšstata par tiem iepirkumiem, tā nav mana sfēra,» TV3 raidījumam «Nekā personīga» apgalvoja Ameriks.

Viņš ne reizi neesot ticies ar šobrīd korupcijas lietā apcietināto RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, tomēr nenoliedz, ka pazīst citu šajā lietā apcietināto - uzņēmēju Māri Martinsonu.

Kopš pagājušās nedēļas Latvijai ir jauns satiksmes ministrs – Anrijs Matīss. Var, protams, teikt, ka viņš ir ievēlēts šajā amatā bez viennozīmīga koalīcijas atbalsta, talkā ņemot opozīcijas balsis, tomēr būsim godīgi – ne nu pirmā, ne pēdējā reize, kad šādā veidā tiek apietas kāda koalīcijas partnera vēlmes. It īpaši, ja nav skaidrības, kādas īsti ir bijušās šā partnera vēlmes – sagādāt valstij labāku ministru vai iebīdīt šajā postenī sev tīkamāku kandidātu.

Jebkurā gadījumā Matīss nu ir ministrs, un viņam ar pilnu sparu jāsāk pildīt savus jaunos pienākumus jau no ievēlēšanas brīža – bez simboliskā 100 dienu iešūpošanās perioda, bez «jāpadomā, jāizvērtē, jāpakonsultējas» laika un tamlīdzīgiem aspektiem. Pirmkārt, tāpēc, ka Satiksmes ministrijas pārziņā esošajām nozarēm, tajā strādājošajiem uzņēmumiem nav laika gaidīt, kamēr ministrs iešūposies. Otrkārt, tāpēc, ka Matīss nebūt nav jauniņais šajā sfērā – faktiski visu savu apzinīgo darba mūžu viņš ir strādājis ministriju sistēmā, bet dažus pēdējos gadus bijis tieši Satiksmes ministrijas valsts sekretārs.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic akcionāru starpā sarunas par vienošanās noris pozitīvā gultnē un, iespējams, jau šodien tā tiks parakstīta, biznesa norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka mērķis vienošanos ir parakstīt šodien, taču sliktākajā gadījumā tas varētu notikt pirmdien.

Augulis pauda neizpratni par šodien publiskajā telpā izskanējušajiem finanšu ministra Andra Vilka (V) izteikumiem un norādīja, ka ministrs acīmredzot nav iepazinies ar situāciju, jo realitātē notiekot pretējais - sarunas pozitīvi virzoties uz priekšu.

Kā ziņots, finanšu ministrs Vilks norādījis, ka progress nacionālās aviokompānijas airBaltic glābšanā joprojām nav pietiekams. Šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes Vilks norādīja, ka patlaban progress tomēr nav panākts, komentējot nacionālās aviokompānijas akcionāru sarunu gaitu. «Situācija ir tieši tāda pati kā līdz šim - nenoteiktība,» tā Vilks.

Šobrīd notiek nepieciešamo dokumentu saskaņošana, lai aprīļa sākumā valdība varētu apstiprināt virszemes TV konkursa nolikumu, lai pēc tam izsludinātu konkursu un tajā izvēlētos komersantu, kas virszemes TV apraidi nodrošinās pēc 2014.gada, DB pastāstīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Konkurss ir nepieciešams, jo Lattelecom tiesības nodrošināt virszemes TV apraidi Latvijā ir līdz 2013. gada nogalei.

Uz jautājumu, vai virszemes TV ieviešanas konkursā varētu uzvarēt kāds cits komersants nevis Lattelecom, A. Matīss atzīmēja, ka interesi par virszemes TV ieviešanas konkursu izrādījuši arī citi pašmāju un ārvalstu uzņēmumi, kas darbojas Latvijā.

Viņš piekrīt, ka laika nav daudz, ko var prasīt konkursa izsludināšana, pretendentu pieteikumu iesniegšana, izvērtēšana, rezultātu apstiprināšana, bet Satiksmes ministrija no savas puses sola darīt visu iespējamo, lai no 2014.gada 1.janvāra virszemes TV apraide Latvijā tiktu nodrošināta.