Kaut arī sabiedriskā apspriešana beigusies, vēja elektrostaciju attīstītāja Baltic Wind Park iecerētā vēja elektrostacijas (VES) parka ietekmi uz vidi turpinās vērtēt.

Divi būtiski jautājumi, uz ko tiks gaidītas atbildes no ekspertiem, ir saistīti ar VES ietekmi uz zivju populāciju un zvejniecību, informē SIA Baltic Wind Park padomes priekšsēdētājs Andrejs Siliņš. Ir jāpārliecinās par to, cik pamatoti ir pētījumi un citu valstu pieredze, ka VES nekaitē dabiskajai videi un zivju populācijai, atzīst attīstītāju pārstāvis. Jāņem vērā, ka pašlaik vēl nav zināms, cik lielu teritoriju aizņems VES parks, taču no vides viedokļa labāk ir mazāks skaits lielāku VES, atsaucoties uz ekspertu, SIA Eirokonsultants pārstāvi Valdi Felsbergu, norāda A. Siliņš.

DB jau vēstīja, ka beigusies sabiedrības viedokļa uzklausīšana saistībā ar vēja elektrostaciju attīstītāja Baltic Wind Park ieceri būvēt vēja elektrostaciju (VES) jūrā. Kopējā plānotā VES jauda ir 200 MW (47 - 80 VES) Baltijas jūras LR teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Paredzēts izvērtēt astoņas alternatīvās vietas, kas atrodas pretī Kurzemes piekrastei posmā no Bernātiem līdz Jūrkalnei, kur mazākais attālums no sauszemes ir 8 km, lielākais - pilnībā aiz apvāršņa. Projekta lēstās izmaksas ir 500 miljoni eiro.

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

Beigusies sabiedrības viedokļa uzklausīšana saistībā ar vēja elektrostaciju attīstītāja Baltic Wind Park ieceri par vēja elektrostaciju (VES) parka ietekmi uz vidi, DB pastāstīja uzņēmuma pārstāvis Andrejs Siliņš.

Viņš arī norādīja, ka pagaidām vēl nav zināms, kad varētu tikt pabeigts projekta ietekmes uz vidi novērtējums, jo patlaban tiekot izstrādāts darba uzdevums. Savukārt kopējās projekta aptuvenās izmaksas ir ap 500 milj. Ls.

Kopējā plānotā VES jauda ir 200 MW (47 - 80 VES) Baltijas jūras LR teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Paredzēts izvērtēt astoņas alternatīvās vietas, kas atrodas pretī Kurzemes piekrastei posmā no Bernātiem līdz Jūrkalnei, kur mazākais attālums no sauszemes ir 8 km, lielākais - pilnībā aiz apvāršņa.

VES paredzēts uzstādīt jūrā tālu no krasta, tādēļ pirms detalizēta novērtējuma izstrādes nav paredzēti pasākumi nelabvēlīgas ietekmes uz vidi mazināšanai, jo tāda pašlaik netiek sagaidīta. Tuvākajiem alternatīvajiem novietojumiem paredzamā nebūtiskā ietekme uz ainavu (propelleri redzami pie apvāršņa) nav novēršama. Tālākajos alternatīvajos novietojumos propelleri no krasta līnijas nebūs redzami.

Kāpēc vēja enerģijai ir slikta reputācija jeb kam izdevīgs dubultais tarifs?

Ar nožēlu jāatzīst, ka vēja enerģijai Latvijā ir «slikta reputācija». Sabiedrība vienmēr manāmi uzkarst, kad publiskajā telpā tiek piesaukti vēja parki jebkurā kontekstā. Galvenais negatīvisma iemesls sakņojas pieņēmumā, ka vēja enerģijas ražošana esot ievērojami dārgāka par tradicionāliem (fosiliem) enerģijas avotiem un, ka šis «bizness» balstās likumdošanā noteiktajā «obligātajā iepirkumā par paaugstinātu tarifu». Attiecīgi ikviens, kas mēģina ko nebūt uzsākt vēja enerģija sektorā, automātiski tiek pielīdzināts krāpniekam, kura vienīgais mērķis ir nopelnīt dubultā uz vienkāršās tautas rēķina. Lūdzu lasītāju nejaukt Baltic Wind Power Corporation (100MW projekts uz sauszemes) ar Baltic Wind Park (200MW projekts jūrā).

Vēja parku projektu izmaksas gan sauszemē, gan jūrā (atkrastes vēja parki) mērāmas vairākos simtos miljonu. No projektu plānošanas līdz pirmajiem saražotajiem kilovatiem procesā iesaistās neskaitāmu nozaru pārstāvji, un tiešs ieguvums paredzams ne tikai enerģētikas nozarei un elektroenerģijas ražotājiem.

Kādu nozaru uzņēmumu iesaiste ir visvairāk nepieciešama, un kādu pienesumu vēja parku projektu attīstība spēj sniegt valsts ekonomikai, skaidro Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA).

“Latvija atjaunīgās enerģijas izmantošanu enerģētikā ir izvirzījusi kā prioritāti, kas nozīmē, ka tuvākajos gados taps arvien vairāk vēja parku un būs nepieciešama dažādu nozaru un uzņēmumu iesaiste. Pašreiz Latvijā ir viens spilgts uzņēmuma veiksmes stāsts, kas darbojas vēja enerģijas nozarē – Aerones, taču šādu stāstu būs arvien vairāk, ja vien pratīsim vēja parku izbūves un apkopes potenciālu izmantot,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Latvijas un Igaunijas kopīgs vēja enerģijas parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030.gadā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

"Vēja enerģijas attīstība pasaulē veicina virzību klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Lai veicinātu klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību un stiprinātu enerģētisko drošību, vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē arī Latvijai būs ļoti nozīmīga," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. - 2030. gadam paredzēts, ka līdz 2030. gadam Latvijā ir jāpalielina vēja enerģijas uzstādītās jaudas no aptuveni 70 MW līdz 800 MW, kas, visticamāk, tiks palielinātas, ņemot vērā paaugstinātās Eiropas Savienības ambīcijas klimata mērķiem 2030.gadam, norāda EM.

Lietuvas valsts kontrolētā enerģētikas grupa "Ignitis group" neplāno piedalīties izsolē par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, paziņoja grupas preses pārstāvis Pauļus Kalmants.

Neoficiāli zināms, ka "Ignitis group" ir uzvarējusi pirmajā konkursā par 1,8 miljardus eiro vērta vēja parka ar 700 megavatu (MW) jaudu izveidi Baltijas jūrā. Oficiāli konkursa uzvarētājs tiks paziņots rudenī, kad arī gaidāms konkurss par otrā vēja parka būvniecību.

"Esam sasnieguši savu mērķi, kas noteikts atjaunotajā "Ignitis group" stratēģijā, iegūt vienu atkrastes vēja parka projektu Lietuvā, kura komerciāla darbība sāktos līdz 2030.gadam," Kalmants teica ziņu aģentūrai BNS.

"Tādēļ pašlaik mēs neplānojam piedalīties konkursā par otra 700 MW vēja parka izveidi Baltijas jūrā," viņš stāstīja, piebilstot, ka kompānija plāno piedalīties konkursos par vēl viena vēja parka izveidi citā grupas tirgū Baltijas valstīs, Somijā vai Polijā.

Lietuvas pirmā vēja parka Baltijas jūrā attīstītājs - Lietuvas valsts enerģētikas grupas "Ignitis grupe" uzņēmums "Ignitis Renewables" kopā ar stratēģisko partneri "Ocean Winds" - saņēmis regulatora atļauju sākt vēja parka izbūvi.

Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) piektdien paziņoja, ka attīstītājam "Offshore Wind Park 1" ir izsniegta atļauja iz 41 gadu 700 megavatu (MW) atkrastes vēja parka izbūvei.

Regulators paskaidroja, ka atļaujas izsniegšana nozīmē, ka kompānija var sākt atkrastes vēja parka būvniecību.

"Ignitis Renewables" un "Ocean Wind' izveidotais "Offshore Wind Park 1" ir apņēmies Baltijas jūrā 35 kilometrus no Palangas uzbūvēt vēja parku ar 735 MW uzstādīto jaudu un atļauto ražošanas jaudu 700 MW.

"Ignitis grupe" un "Oecan Wind" pērn uzvarēja iepirkuma konkursā par Lietuvas pirmā atkrastes vēja parka izveidi Baltijas jūrā. Kompānijas piedāvāja 20 miljonus eiro projekta attīstīšanas nodevā valstij. Projekta sākotnējās izmaksas tiek lēstas ap 1,8 miljardiem eiro, un tas jāattīsta bez valsts atbalsta.

Igaunijas valdība ceturtdien pilnvarojusi ekonomikas un infrastruktūras ministru Tāvi Āsu parakstīt nodomu protokolu par kopīga Latvijas un Igaunijas vēja parka izveidi Rīgas līcī.

Šo projektu paredzēts īstenot līdz 2030.gadam. Plānotā vēja parka jauda būs līdz 1000 megavatiem, gadā tas varēs saražot līdz 3,5 teravatstundām elektroenerģijas, kas nodrošinātu aptuveni 40% no Igaunijas gada patēriņa.

"Kopīgs vēja parks jūrā būs unikāls projekts, kas palīdzēs sasniegt izvirzītos mērķus atjaunīgās enerģijas izmantošanā un pavērs jaunas iespējas turpmākai vēja parku veidošanai jūrā," uzsvēris premjerministrs Jiri Ratass.

Kā norādījis Āss, ir svarīgi šādu vēja parku attīstīt kopīgiem spēkiem, jo tas ļauj piesaistīt pārrobežu projektiem paredzēto Eiropas Savienības finansējumu.

"Tas savukārt palētinās arī citu vēja parku izbūvi reģionā, jo tīkla infrastruktūru varēs izmantot arī citiem projektiem," viņš skaidrojis.

200 MW vēja parka attīstīšanai ģeneratorus grib būvēt uz vietas – Latvijā.

To pēc brauciena uz ASV, kur notikusi tikšanās ar piekto lielāko vēja turbīnu ražotāju pasaulē Suzlon Wind Energy, DB pastāstīja Baltic Wind Park (BWP) padomes priekšsēdētājs Andrejs Siliņš. BWP pašlaik strādā pie projekta, lai uzbūvētu 200 MW jūras vēja parku Latvijā. «Suzlon tas dotu iespēju, iekarot arī jūras vēja parku segmentu, jo pašlaik uzņēmums specializējas sauszemes vēja parku būvniecībā. Savukārt mūsu ideja ir tāda, ka nav nekādas nepieciešamības lielās vēja turbīnu detaļas – mastus, spārnus, betonu vest lielu gabalu no citām valstīm. Daudzas vēja turbīnu detaļas var ražot uz vietas Latvijā,» uzsver A. Siliņš. BWP priekšlikums ir savu jūras vēja parka projektu paplašināt, izveidojot Latvijā jaunu zināšanu un izstrādes klasteri jūras vēja enerģētikas jomā.

Patēriņa ekonomikas burbuļa plīšana pēdējos gados valsts ekonomikai likusi nedaudz mainīt attīstības akcentus. Ar iekšējo patēriņu saistīto nozaru īpatsvars uzrāda tendenci samazināties, tā vietā lielāku lomu ieņemot ražojošajiem un eksportējošajiem segmentiem.

Labvēlīgā konjunktūra eksporta tirgos un tai sekojošais rūpniecības produkcijas izlaides kāpums, kas pēdējos mēnešos uzrāda gada pieaugumu vairāk nekā par 10%, veicināja ekonomikas atgūšanos, kā rezultātā valsts iekšzemes kopproduktam (IKP) pērn izdevās izvairīties no būtiska krituma. Pērn IKP kritums bija 0,3%, savukārt 2009. gadā valsts ekonomikas apjoms samazinājās par 18%.

Latvijā plāno būvēt vēja turbīna

200 MW vēja parka attīstīšanai ģeneratorus grib būvēt uz vietas – Latvijā. To pēc brauciena uz ASV, kur notikusi tikšanās ar piekto lielāko vēja turbīnu ražotāju pasaulē Suzlon Wind Energy, DB pastāstīja Baltic Wind Park (BWP) padomes priekšsēdētājs Andrejs Siliņš. BWP pašlaik strādā pie projekta, lai uzbūvētu 200 MW jūras vēja parku Latvijā.

Latvijas un Igaunijas pārrobežu atkrastes vēja parka kopprojekts ELWIND saņēmis apstiprinājumu par 18,7 miljonu līdzfinansējuma saņemšanu no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA.

Finansējums projekta attīstībai nepieciešamajiem pētījumiem piešķirts Eiropas Savienības atbalsta instrumenta “Connecting Europe Facility” ietvaros. Piešķirtais līdzfinansējums sniegs iespēju veikt kvalitatīvus pētījumus, lai noskaidrotu Latvijas un Igaunijas ELWIND atkrastes vēja parka teritoriju ietekmi uz vidi kā arī izplānotu vēja parka un elektroenerģijas pārvades tīklu starpvalstu savienojumus un pieslēgumus sauszemes elektropārvades tīklam.

Piešķirtais līdzfinansējums segs pusi no kopējām paredzētajām izmaksām. ELWIND projekta Latvijas puses pētījumi notiks atkrastes vēja parka izpētes zonā, kas atrodas posmā starp Pāvilostu un Užavu. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde stāsta, ka CINEA finansējums ir nozīmīgs pavērsiens Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND kopprojektam.

Pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu, ir uzsākts darbs pie Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN).

Lai sagatavotos šai procedūrai, vasarā tika aizvadīti divi informatīvie semināri Pāvilostā un Jūrkalnē, informējot iedzīvotājus par projekta ieviešanas gaitu, bet 7. augustā sekoja sākotnējā sabiedriskā apspriešana.

Sarunas ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem par labāko projekta ieviešanas praksi turpinās arī IVN procedūras laikā. Tā 20. septembrī tika aizvadīts informatīvais seminārs Liepājā par biznesa iespējām atkrastes vēja parku attīstības procesā, bet 10. novembrī projekts tika prezentēts viziuminārā “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai” Ventspilī.

Viens no projekta uzdevumiem ir attīstīt vēja enerģijas nozari Latvijā, aicinot jau laikus šajā procesā iesaistīties piekrastes teritorijas iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri varēs piedāvāt savus pakalpojumus gan vēja parka būvniecības laikā, gan vēlāk šo parku ekspluatācijas laikā.

Ir iespēja īsā laikā nodrošināt Latviju ar tai nepieciešamo atjaunojamo enerģiju, sniegt attīstības iespēju Latvijas nīkuļojošām ostām un principiāli izbeigt atkarību no jebkādas gāzes izmantošanas.

Par to Dienas Bizness pārliecinājās Dānijā, aplūkojot vēja un saules parkus, Esbjergas ostu un tiekoties ar Dānijas Sadales tīklu analoga Energinet speciālistiem.

Vēl vairāk - mums ir iespēja mācīties no Dānijas pieredzes un izmantot tikai tos elementus, kuri pierāda sevi kā visefektīvākie. Turklāt jāievēro, ka Latvijai, atšķirībā no Dānijas, ir savas hidroelektrostacijas un darāmā patiesībā ir daudz mazāk. Pilnu pāreju uz atjaunojamo enerģiju Latvija, visticamāk, var veikt jau tuvāko septiņu, astoņu gadu laikā, līdz 2030. gadam sasniedzot nulles emisiju līmeni elektroenerģijas ražošanā.

Vēja ģeneratori aizvien lielāki

Lietainā 27. septembra rītā Dienas Bizness Esbjergas ostas teritorijā klātienē apskatīja vairāk nekā 160 metrus augsto vēja ģeneratoru ar nepilnus 100 metrus garām rotora lāpstiņām. “Tā jauda ir 8 megavati, tādus parasti uzstāda jūrā, kādas 50 jūdzes no krasta, kur vējš ir pietiekami stiprs, bet šeit, Esbjergā, ostas teritorijā, vējš ir pietiekams, un šis ir viens no piemēriem, kad uz zemes ir uzstādīts jūrai paredzēts rotors. Tur, tālumā, jūs redzat 236 metrus augstus vēja ģeneratorus ar vairāk nekā 100 metrus garām rotora lāpstiņām, kuru jauda ir gandrīz 20 megavati,” Dienas Biznesam stāstīja uzņēmuma European Energy projektu vadītājs Aleksandrs Reumerts (Alexandr Reumert), piebilstot, ka iekšzemē uzstādāmie rotori ir zemāki un ar mazāku lāpstiņu garumu.

Norvēģijas enerģētikas kompānija Statoil un Vācijas lielākais enerģētikas uzņēmums E.ON pirmdien paziņoja, ka investēs vairāk nekā 1,2 miljardus eiro, lai Baltijas jūrā izveidotu vēja ģeneratoru parku, kas būs viens no lielākajiem piekrastes vēja ģeneratoru projektiem.

Arkonas vēja ģeneratoru parks, kas atradīsies uz ziemeļaustrumiem no Vācijas piekrastes, nodrošinās atjaunojamu enerģiju līdz pat 400 000 mājsaimniecību Vācijā, bet tā jauda veidos 385 megavatus, norāda abi uzņēmumi.

Vēja ģeneratoru parks, kuru būvēs un pārvaldīs E.ON, darbību ar pilnu jaudu sāks 2019.gadā un tajā būs 60 vēja ģeneratori.

Šis projekts nodrošinās Statoil iespēju palielināt savu vēja ģeneratoru parku enerģijas kapacitāti par 50%, bet E.ON kļūs par pirmo uzņēmumu, kas pārvaldīs vēja ģeneratoru parkus gan Vācijas Ziemeļjūrā, gan Baltijas jūrā.

Pie Skotijas krastiem trešdien darbību sāka pasaulē pirmais peldošo vēja ģeneratoru parks, tādējādi paverot iespēju uzstādīt vēja turbīnas dziļāk jūrā, nebojājot skatu no krasta.

Vēja ģeneratoru parks «Hywind», kuru pārvalda Norvēģijas enerģētikas kompānija «Statoil» sadarbībā ar Abū Dabī atjaunojamās enerģijas uzņēmumu «Masdar», atrodas 25 kilometru attālumā no Eberdīnšīras krastiem.

Tas elektroenerģiju nodrošinās aptuveni 20 000 mājsaimniecību.

Tehniskās iespējas izvietot peldošus vēja ģeneratorus tālāk jūrā paver iespējas straujāk attīstīt videi draudzīgas tehnoloģijas, kuru ieviešanu bieži vien kavējuši sabiedrības iebildumi pret vēja turbīnu būvēšanu netālu no mājokļiem vai ainaviskās atrašanās vietās.

Lietuva par nepilniem 3,4 miljoniem eiro veiks jūras gultnes pētījumus vēja parka izveidei Baltijas jūrā, liecina valsts centrālajā publisko iepirkumu vietnē publicētā informācija par Enerģētikas ministrijas un Lietuvas kompānijas "Garant Diving" 26.aprīlī noslēgto līgumu.

Lietuvas kompānija būs galvenais partneris kopuzņēmumā ar citu Lietuvas kompāniju "Geobaltic". Izpētē iesaistīsies arī Polijas naftas grupa "Lotos Petrobaltic".

Dārgāko projekta daļu veiks Polijas uzņēmums, jo tas veiks otrās kārtas izpēti, bet abas kompānijas veiks mazākus ģeoloģiskus pirmās kārtas pētījumus, ziņu aģentūrai BNS stāstīja Lietuvas Enerģētikas aģentūras Baltijas jūras vēja enerģijas attīstības nodaļas vadītājs Romāns Bikovs.

Gaidāms, ka izpēte tiks pabeigta līdz nākamā gada aprīlim.

Lietuvas Enerģētikas ministrija plāno nākamgad izsludināt pirmo izsoli par Baltijas jūras vēja parku un uzvarētāju izraudzīties 2024.gadā. Gaidāms, ka vēja parks, kura jauda plānota 700 megavatu, darbu sāks ap 2030.gadu.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Informācijas tehnoloģiju milzis Google kārtējo reizi demonstrē rūpes par vidi, sava jaunā datu centra serveru dzesēšanai izmantojot netradicionālas metodes.

Jaunais datu centrs, ko ir plānots atvērt šā gada beigās, atrodas Somijas pilsētā Summā bijušās papīrfabrikas teritorijā. Jaunajā kompleksā līdzīgi kā citos jaunajos Google projektos īpaša uzmanība tiek pievērsta vides aizsardzībai. Ierasto ar ķīmiskiem dzesēšanas šķidrumiem pildīto dzesēšanas sistēmu vietā, datu centrā nemainīgas sistēmas temperatūras uzturēšanai tiks izmantots Baltijas jūras ūdens. Ūdens dzesēšanas sistēmai tiek piegādāts caur diametrā divu metru platām caurulēm, kas ievietotas granīta slānī veidotajos tuneļos. Šī ūdens pievades sistēma tiek regulāri apsekota, izmantojot nelielu zemūdeni.