Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iecerētās reformas par paaugstināta elektroenerģijas tarifa «iesaldēšanu» līdz 2016. gadam jauniem atjaunojamās jeb zaļās enerģijas ražotājiem, kā arī ierobežojumu noteikšana agrāk izsniegtajās atļaujās jau izraisījušas protestus enerģijas ražotāju vidū.
«Izskatās, ka zaļo enerģiju izskauž par labu gāzei,» laikrakstam Diena sacīja Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Orvils Heniņš. Viņš skaidroja, ka lēmuma pieņemšana, pirms nav izveidots cits atbalsta mehānisms, radot situāciju, ka labākajā gadījumā piecu gadu garumā atjaunojamie energoresursi netiks apgūti un saimnieciskā aktivitāte tiks apturēta būtiskā tautas saimniecības nozarē, bet Latvijas valsts nespēs izpildīt tai uzliktās saistības atjaunojamo resursu apguves jomā.
Biomasas asociācijas valdes loceklis Didzis Palejs uzsvēra, ka atbalsta mehānisms nav ideāls un to nepieciešams pilnveidot. Viņš skaidroja, ka plaši figurē viedoklis, ka atjaunojamie energoresursi tiek pārāk atbalstīti un par tiem tiek pārmaksāts obligātās iepirkumu komponentes veidā, kas ir aptuveni 90 miljoni latu gadā. «Patiesībā teju 90% ir atbalsts enerģijai, kas saražota no importētas gāzes. Esmu neizpratnē par EM nostāju, vispirms nemazinot atbalstu gāzei, un esmu apbēdināts par atsevišķiem lobijiem mūsu valstī, kas savas neizpratnes vai kādu citu apsvērumu dēļ cīnās pret Latvijas interesēm,» sacīja D. Palejs.
Savukārt a/s Valmieras stikla šķiedra prezidents Andris Oskars Brutāns norādīja, ka reformām vajadzējis notikt krietni agrāk. «Zaļā enerģija, protams, ir pozitīvi vērtējama no vairākiem aspektiem, bet tikai tad, ja Latvijā spējam to uzturēt un apmaksāt. Šim jautājumam jābūt sabalansētākam un sakārtotākam. Eiropas Savienībā Latvija ir otrajā vietā aiz Zviedrijas zaļās enerģijas ražošanā, igauņi, ja nemaldos, kopumā to saražo ap 9% un tāpat dzīvo labi. Līdzšinējā sistēma nešķiet pamatota un izsvērta, it īpaši tāpēc, ka pagaidām to lielā mērā jāuztur ražošanas uzņēmumiem. Vispirms jādomā par ražošanas stimulēšanu, lai iedzīvotājiem būtu darba vietas un viņi nedotos prom,» sacīja A. O. Brutāns.
Jau vēstīts, ka līdz 2016. gada 1. janvārim Ekonomikas ministrija (EM) konkursus par tiesību iegūšanu pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros neorganizēs, paredz EM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos «Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību».
Laikraksts Diena norāda, ka ministrs noskaņots ieviest daudz striktākus nosacījumus un apņēmies tos attiecināt ne tikai uz tiem atbalsta saņēmējiem, kas ražo enerģiju no biomasas, vēja vai ūdens, bet arī uz dabasgāzes izmantotājiem, kuru ražošanas apjoms vairākkārt pārsniedz pagaidām vēl dārgākās zaļās enerģijas iespējas. «Vēsturiski šis atbalsts bijis nepastāvīgs un radījis slogu ekonomikai paredzamības trūkuma dēļ. Bez tam atbilstoši konjunktūras maiņām samērā ātri un bez pārāk lielas diskusijas tika iestrādātas lietas, ko savādāk kā par politbiznesu nosaukt nevar», tā D. Pavļuts.
Sekojiet ziņām