Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas hidroelektrostacijas (HES) ir Latvijā svarīgākās energobūves, kuru pilnīgā rekonstrukcijā AS Latvenergo šobrīd iegulda 200 miljonus eiro, informē AS Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

Vērienīgā rekonstrukcijas plāna sastāvdaļa ir arī drošs un efektīvs darbs palu laikā. Nomainot visus hidroagregātus, Latvija vēl vismaz tuvākos 40 gadus gūs saimniecisku labumu, pieaugot to jaudai un elektroenerģijas izstrādes efektivitātei. Visu staciju hidroagregātu nomaiņu paredzēts noslēgt 2022.gadā, apjomīgo darbu laikā atjaunojot novecojušās iekārtas, paaugstinot darbības drošumu un HES efektivitāti, saražojot vismaz par 2-4% vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim.

Piektdien, 6.martā, Ķeguma HES tikās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Latvenergo, Daugavai pieguļošo pašvaldību, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, lai informētu par operatīvo situāciju Latvijas ūdenstilpnēs un iepazīstinātu ar šī gada prognozēm. Drošs un efektīvs darbs Latvijai svarīgākajās energobūvēs palu laikā ir arī viena no šobrīd notiekošās pilnīgās Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijas sastāvdaļām. Tās rezultātā HES saražotās elektroenerģijas apjoms pieaugs par 2-4%.

Atbildīgie dienesti informē, ka maksimālā ūdens pietece sagaidāma marta beigās. Kā liecina prognozes, šajā gadā palu laiks netiek prognozēts tik intensīvs kā citus gadus un no šodienas Daugavas HES sāk strādāt palu laika režīmā.

Lai arī šajā gadā netiek paredzēta kritiska palu situācija, Latvenergo koncernā ir veikti ikgadējie sagatavošanās pasākumi. Uzņēmumā darbojas ārkārtas un krīzes pārvaldīšanas vienotā sistēma, kura nodrošina savlaicīgu apzināšanu, saskaņotu un efektīvu rīcību starp koncerna kapitālsabiedrībām. Latvenergo ir uzstādījusi divas videokameras ledus un ūdenslīmeņa situācijas novērošanai Pļaviņās.

Aktuālā informācija iedzīvotājiem palu periodā tiek nodrošināta AS Latvenergo mājaslapas sadaļā Pali Daugavā. Kā arī tuvojoties plūdu periodam, VUGD nosūtīs plašsaziņas līdzekļiem publicēšanai informatīvo materiālu iedzīvotājiem par rīcību plūdos. Ārkārtas situāciju paziņošanai vienotais tālruņa numurs valstī tāpat kā līdz šim būs 112, bet citos gadījumos vietējām pašvaldībām būtu savās mājas lapās un citos informācijas nesējos jāpublicē tālrunis, kas atbild uz iedzīvotāju zvaniem diennakts režīmā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra