Viens no kvalitatīvākajiem kurināmajiem, kas komplektā ar modernām apkures ierīcēm nodrošina augstu efektivitāti un saudzīgu resursa patēriņu, ir dabasgāze. Lai arī šis nav atjaunojamais energoresurss, tas tomēr starp kurināmajiem rada viszemākos oglekļa dioksīda, pelnu, sodrēju, smakas avotu un citu elementu izmešus, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijas dabasgāzes pārvades sistēma ir unikāla, jo Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK), kurā dabasgāze pa maģistrālajiem pazemes cauruļvadiem tiek iesūknēta no 3,5 tūkstošus kilometru attālās Rietumsibīrijas, ir vienīgā ekspluatācijā esošā gāzes krātuve Baltijas valstīs. Apkures sezonā ar šo resursu patērētāji tiek nodrošināti ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Krievijas dienvidrietumos un nelielos daudzumos Lietuvā, kur dabasgāze nonāk arī caur Baltkrieviju. Apkures sezonas sākumā Inčukalna krātuvē glabājas 2,3 miljardi kubikmetru aktīvās dabasgāzes.

Inčukalna PGK virszemes apbūves platība aizņem aptuveni 30 hektāru un atrodas Krimuldas novadā, savukārt pazemē iesūknētā gāze - triju novadu (Krimuldas, Inčukalna un Sējas) teritorijā 25 kvadrātkilometru platībā.

Latvijas zemes dzīlēm piemīt unikāla ģeoloģiska struktūra - aptuveni 700 metru dziļumā ir porains smilšakmens slānis ar labām kolektorīpašībām, kas pārklāts ar gāzi necaurlaidīgu iežu slāņiem, tāpēc dabasgāzi pazemes krātuvē iespējams uzglabāt gan droši, gan efektīvi. Līdzīgas ģeoloģiskas struktūras konstatētas vēl desmitiem citās vietās Latvijā. Ja tajās visās veidotu dabasgāzes krātuves, to kopējā kapacitāte sasniegtu vismaz 50 miljardus kubikmetru. Tie būtu aptuveni 10% no Eiropas Savienības (ES) gada patēriņa un aptuveni tikpat, cik ir kopējā krātuvju kapacitāte visā ES. «Būvēt vēl vienu gāzes krātuvi Latvijā nav vajadzības, jo esošā pilnībā nodrošina reģiona vajadzības un to var paplašināt. Gāzes krātuvju tipi atšķiras. Inčukalna PGK ir trešā lielākā šāda tipa pazemes gāzes krātuve Eiropā, bet lielākas atrodas Krievijā un Francijā,» stāsta Latvijas gāzes sabiedrisko attiecību speciālists Vinsents Makaris.

Apkures sezonā Inčukalna krātuve ar dabasgāzi Latviju nodrošina pilnībā, šī resursa piegāde ir stabila un nav atkarīga no pieprasījuma citās valstīs. «Šajā ziņā esam unikāli, jo ar dabasgāzi varam sevi nodrošināt simtprocentīgi, lai arī mums nav dabasgāzes ieguves lauku,» uzsver V. Makaris. Kopējā Inčukalna PGK kapacitāte ir 4,45 miljardi kubikmetru, no kuriem 2,30 miljardi kubikmetru - aktīvā jeb regulāri izsūknējamā dabasgāze. Pieaugot dabasgāzes patēriņam reģionā, krātuves kapacitāti iespējams palielināt līdz 3,2 miljardiem kubikmetru aktīvās dabasgāzes.

«No tehniskā viedokļa krātuve funkcionē ļoti efektīvi, ievērojot proporciju starp bufergāzi un aktīvo gāzi, gāzes iesūknēšanai nepieciešamās enerģijas daudzumu un citus parametrus, līdz ar to mums ir zemākie gāzes uzglabāšanas tarifi Eiropā,» stāsta V. Makaris un turpina: «Esam jau sagatavojuši projektu par aktīvās dabasgāzes apjoma palielināšanu 2025. gadā līdz 2,8 miljardiem kubikmetru. Par Inčukalna paplašināšanu esam iesnieguši priekšlikumu Eiropas Komisijai, taču jāņem vērā, ka pēdējos gados reģionā dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc gāzes krātuvi paplašināsim tikai tad, ja konkrētu vēlmi izteiks citas kaimiņvalstis. Iepriekš interesi ir izrādījusi, piemēram, Somija, un šai sadarbībā saredzam potenciālu.»

Plašāk lasiet rakstā Plāno palielināt dabasgāzes uzglabāšanas apjomus pirmdienas, 20. jūlija, laikrakstā Diena (10.-11. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra