Citadeles pārdošana ir tikai sīkums, kas kalpotu finanšu plūsmas nodrošināšanai, ja tiktu organizēta Latvijas Gāzes akciju pārdošana ASV investoriem, kurus interesē Inčukalna pazemes gāzes krātuve.

Enerģētikas jomā ir izteiktas ģeopolitiskās spēles. Šobrīd ir mēģinājums Eiropu atdalīt no krievu gāzes, tāpēc ik pa laikam presē lasām rakstus, kuros ASV pauž gatavību piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijas valstīm. Turklāt ir būtiska secība, ka ASV ir interese piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijai – nevis otrādi. Tomēr viss nav tik vienkārši, kā sākotnēji izskatās. Būtiska ir izmaksu sadaļa, lai beigās neizrādītos tā, ka slānekļa gāze no ASV izmaksā Latvijai daudz reižu vairāk nekā gāze no Krievijas. «Kādu ietekmi tas atstātu Latvijas tautsaimniecībai, vai kāds to ir rēķinājis,» DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra Latvijas Gāzes (LG) akcionāres Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

«Es esmu kaut kur dzirdējis prognozes, ka Latvija pēc 5 vai 15 gadiem varētu būt slānekļa gāzes ieguves lielvalsts.»

To a/s Latvenergo un Pasaules enerģijas padomes Latvijas nacionālās komitejas rīkotajā konferencē sacīja ekonomikas ministrs Artis Kampars, piebilstot, kas lai to zina, kas īstenībā notiks un šīs prognozes var būt arī patiesas.

Jautāts par slānekļa gāzes apjomiem Latvijā, a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis norādīja, ka nav šaubu par to, ka slānekļa gāze Latvijā ir, jautājums tikai, cik tās ir daudz. «Viens slānekļa gāzes urbums maksā 3 miljonus dolāru un var kalpot maksimāli 10 gadus. ASV vēstniecības līmenī ir paudusi gatavību mums sniegt finansiālu atbalstu slānekļa gāzes izpētē. To vajag izmantot,» sacīja A. Dāvis. DB jau rakstīja, ka ģeologi uz slānekļa gāzes potenciālu Latvijā raugās skeptiski, jo tas Latvijā esot ļoti plānā slānī, turklāt dziļi.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.

Šādu lēmumu Vējonis pieņēmis, neraugoties uz Latvijas Zaļās partijas viņam pausto atbalstu. Līdz ar to pašlaik ir zināms tikai viens potenciālais Valsts prezidenta amata kandidāts - jurists Egils Levits, kuru ir apņēmies virzīt vairums valdošās koalīcijas partiju un kuram ir solīts vairāk nekā puses deputātu atbalsts.

Vējonis šorīt pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pauda, ka viņa pilnvaru laikā Latvijā ir paveikts daudz - stiprināta valsts drošība, stiprināta latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, kā arī sāktas reformas vairākās valsts darbības jomās.

«Četru gadus ir intensīvi strādāts Latvijas tautas labā pēc vislabākās sirdsapziņas. (..) Bet, protams, tie ir tikai daži gadi, kas vērsti kopumā uz Latvijas valsts ilgtspējīgumu un labklājības celšanu,» sacīja Vējonis.

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Ekonomikas ministrijas rīcībā nav precīzas informācijas par slānekļa gāzi Latvijā, tomēr par šo tēmu ir veikti pētījumi, tāpēc teorētiski šī energoresursa pieejamību var pieļaut.

Tādu viedokli Db.lv saņēma no Ekonomikas ministrijas pēc publicēta raksta, kurā ekonomikas ministrs Artis Kampars atsaucas uz kaut kur redzētiem pētījumiem, kas apgalvo, ka Latvija pēc 5 vai 15 gadiem varētu kļūt par slānekļa gāzes lielvalsti. Ministrs savā runā esot atsaucies uz Financial Times pētījumu, DB norādīja Arta Kampara padomniece komunikāciju jautājumos Elīna Bīviņa, piebilstot, ka ministra sacītais par slānekļa gāzi interpretējams tikai kontekstā ar ļoti mainīgo situāciju enerģētikā.

Oficialais Ekonomikas ministrijas viedoklis par slānekļa gāzi esot šāds: «Ekonomikas ministrijas rīcībā nav precīzas informācijas par slānekļa gāzes iegulu apjomiem Latvijas zemes dzīlēs, jo par šo jautājumu nav veikta padziļināta izpēte. Zināms, ka iepriekš veiktie ģeoloģiskie novērtējumi par zemes dzīļu iežu struktūru Latvijas teritorijā pieļauj teorētisku iespēju, ka tajās varētu atrasties slānekļa gāzes iegulas. Tomēr detalizētākas informācijas iegūšanai par šo pētījumu lūdzam vērsties Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā, kuras rīcībā vajadzētu būt šī pētījuma datiem. Ekonomikas ministrija atzīst slānekļa gāzes nozīmi enerģētikā un atbalstīs iesaistīto institūciju iniciatīvas veikt detalizētāku Latvijas zemes dzīļu izpēti.»

Valsts prezidents Andris Bērziņš, uzsākot darba vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), pirmdien Hjūstonā tiekoties ar ASV gāzes ieguves un transportēšanas sektora ievērojamāko uzņēmumu vadību, vērsa potenciālo investoru uzmanību uz šī brīža situāciju, kad uzņēmums Latvijas Gāze ir īpašnieku pārmaiņu procesā, kā arī joprojām nav atrisināts jautājums par vietu, kur tiks būvēts Eiropas Komisijas atbalstīts reģionālais sašķidrinātās gāzes terminālis (LNG), informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Valsts prezidents atzina, ka nesenie notikumi pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas ir pierādījuši, ka cieša saite ar trešajām valstīm energoapgādes jomā Eiropu pakļauj lieliem riskiem. «Tieši tādēļ tagad ir īstais laiks aktivizēt visus pieejamos resursus, lai novērstu nestabilitāti. Mums ir nepieciešami neatkarīgi un spēcīgi investori stabilai ilgtermiņa darbībai ne tikai Latvijā, bet arī reģionā,» uzsvēra Valsts prezidents A.Bērziņš un piebilda, ka viens no līdzšinējiem Latvijas Gāzes akcionāriem (E.ON Ruhrgas International) ir pieņēmis lēmumu savas akcijas pārdot, mainot savu stratēģiju. Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka uzņēmums Latvijas Gāze ir ļoti labā ekonomiskā stāvoklī, kas ir būtisks arguments, lai piesaistītu tādus investorus, kam ir liela pieredze un ilgtermiņa plāni attiecībā uz darbību Eiropā.

Neskatoties uz to, ka jau pirms vairākiem vietējie zinātnieki, un nesen arī viņu kolēģi ASV, jau secinājuši, ka Latvijā slānekļa gāze nav iegūstama, mūsu politiķi atsakās ticēt ekspertiem un Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 grasās iekļaut ticību slānekļa gāzes spējām ar amerikāņu tehnoloģijām atbrīvot Eiropu no Krievijas dabasgāzes atkarības, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tikmēr kaimiņos, kur slānekļa gāzes ir nesalīdzināmi vairāk nekā Latvijā, pirmais ieguves lauks šopavasar jau slēgts.

Latvijas Universitātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs, profesors Valdis Segliņš laikrakstam norāda, ka «Polijā tas bija milzīgs investīciju projekts un pie pirmajiem mēģinājumiem – totāls fiasko.» Tur iegūtās gāzes degošā daļa – metāns – bijusi ļoti neliela. Līdz ar to parastās dabasgāzes cenai jābūt reizes četras lielākai nekā pašlaik, lai sarežģītā slānekļa gāzes sūknēšana atmaksātos, turklāt Latvijas gadījumā pat šāda ekonomika neko nedotu.

Ierēķinot gāzes sašķidrināšanas, jūras transporta, un gazifikācijas izmaksas, ASV gāze Eiropā varētu nonākt par cenu, kas ir konkurētspējīgāka par Gazprom piedāvāto, norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš uzsver, ka par vienu no galvenajiem politiskajiem instrumentiem un ieročiem ir kļuvusi enerģētika. Tikai dažu mēnešu laikā Krievija sākotnēji samazināja gāzes cenu Ukrainai par 33%, bet vēlāk paaugstināja to pat par 50%. Šādām cenu svārstībām un neskaidrībai par piegādēm vajadzētu izraisīt katastrofālas ekonomiskās un sociālās sekas.

Ņemot vērā minētos riskus, Latvijai nepieciešams rīkoties pietiekoši izlēmīgi, tomēr tikpat svarīgi saglabāt vēsu galvu. Kā zināms, gāzes cena būtiski ietekmē ne tikai apkures rēķinu apmēru, bet arī tautsaimniecības konkurētspēju kopumā. Kā piemēru ministrs min - pagājušā nedēļā AS Valmieras stikla šķidra paziņoja, ka enerģijas cenas ir galvenais iemesls tam, ka jauno ražotni atvērs nevis Latvijā, bet gan ASV, kur gāzes cena ir vien apmēram trešdaļa no vidējās cenas pasaulē.

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

ASV slānekļa gāzes pieplūdums Eiropā iegrieztu Gazprom, tomēr Krievijai – nosacīti

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksports no ASV uz Eiropu, iespējams, liks kristies eiropiešu maksātajai gāzes cenai un ievērojami kaitēs Gazprom biznesam, liecina Financial Times (FT) atsauce uz Kolumbijas Universitātes Globālās enerģētikas politikas centra (GEPC) pētījumu.

Kārts diskusijām

Kā jau par LNG labumiem gan DB, gan daudzviet plašsaziņā komentējuši eksperti, šā resursa pieejamība vien dod spēcīgu trumpi klientam, šai situācijā – ES, sarunās ar cauruļvadu dabasgāzes piegādātāju par cenu. Ņujorkā bāzētās domnīcas aplēses liecina, ka Gazprom gan šā apstākļa, gan reālas piegāžu dažādošanas dēļ sacensībā ar ASV LNG eksportētājiem Eiropas tirgū varētu zaudēt līdz pat 18% ieņēmumu. Eiropiešiem tas paredzami nozīmētu ap 11% dabasgāzes cenas kritumu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks politiķa Alda Gobzema (KPV LV) nomināciju premjera amatam.

Vējonis pēc tikšanās ar Gobzemu žurnālistiem sacīja, ka sagatavos rīkojumu par nominācijas atsaukšanu, kā arī sāks konsultācijas ar partijām.

Kā skaidroja Valsts prezidents, tikšanās laikā kopīgi secināts, ka pašreizējā brīdī, beidzoties dotajam divu nedēļu termiņam, Gobzema kandidatūrai nav vairākuma atbalsta. «Pēc sarunas es Gobzemu informēju, ka sagatavošu rīkojumu par viņa kandidatūras atsaukšanu un tuvākajā laikā uzsākšu konsultācijas ar politiskajām partijām par viņu redzējumu un turpmākajiem soļiem,» žurnālistiem sacīja Vējonis.

Taujāts, vai Gobzema nominēšana nav bijusi kļūda, Vējonis atbildēja noraidoši, skaidrojot, ka vēlēšanas notiek, lai tiktu ievēlētas politiskās partijas un tās pārstāvētu noteiktu sabiedrības daļu.

Ja īstenosies enerģijas kompāniju un Dienvidāfrikā valdošās partijas – Āfrikas Nacionālā kongresa (African National Congress) – plāns, drīzumā Lielajā Karū ieplakā rosīsies zinātnieki un ģeologi, lai pētītu iespējas iegūt slānekļa gāzi. Šiem plāniem gan ir izveidojusies spēcīga opozīcija, vēsta Reuters.

Saskaņā ar ziņu aģentūras pausto, gadsimtiem ilgi Lielais Karū bijis interesants māksliniekiem, medniekiem un izturīgākajiem lauksaimniekiem.

Slānekļa gāzes ieguves procesā tiek izrakti līdz četriem kilometriem dziļi urbumi. Slānekļa gāzes izspiešanai nepieciešams milzīgs ūdens daudzums un liels spiediens. Patlaban Lielajā Karū ir nepietiekams ūdens daudzums un jebkādas izmaiņas varētu kaitēt «trauslajai videi», norādījuši dabas aizstāvji. Slānekļa gāzes ieguves pētījumu opozicionāri norādījuši, ka pētījumiem jānotiek «drošā veidā». Opozicionāru vidū ir arī Dienvidāfrikas bagātākais cilvēks, miljardieris Johans Rūperts (Johann Rupert).

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, šodien pabeidzot pirmo sarunu kārtu ar partijām par jaunas valdības veidošanu, nosauca virkni darbu, kuriem būtu jābūt jaunās valdības prioritātēm, bet nenosauca nedz premjera amata kandidātu, nedz deva mājienu, kurai no partijām būtu jāuzņemas valdības veidošana.

Sarunās ar partijām pārliecinošs atbalsts kādam noteiktam koalīcijas modelim vai Ministru prezidenta kandidātam nav izveidojies, sacīja Vējonis un aicināja partijas ne vēlāk kā līdz šī gada beigām piedāvāt konkrētus premjera amata kandidātus un iespējamos koalīcijas modeļus.

Kā uzsvēra Vējonis, šobrīd ir noslēdzies pirmais posms virzībā uz jaunas valdības izveidošanu. «Esmu gandarīts, ka visi parlamentā pārstāvētie politiskie spēki apzinās nepieciešamību veidot spēcīgu, izlēmīgu un saliedētu komandu,» uzsvēra Vējonis, «jaunajam ministru kabinetam jāgūst pilnīgs jaunveidojamās koalīcijas atbalsts.»

Austrālijas rīcībā varētu būt slānekļa eļļas krājumi vairāk nekā 20 triljonu ASV dolāru vērtībā, kas būtu pietiekami, lai valsts kļūtu par pašpietiekamu degvielas ražotāju.

Ar šādām aplēsēm, balstoties uz pētījumu rezultātiem Austrālijas dienvidos, klajā nākusi Brisbenas enerģijas kompānija Linc Energy.

Saskaņā ar kompānijas aprēķiniem kopumā atradnēs varētu būt, sākot no 3,5 līdz 233 miljardiem barelu slānekļa eļļas. Šāds apjoms varētu Austrāliju pārvērst no «melnā zelta» importētājas par eksportētāju, raksta vietējie plašsaziņas līdzekļi.

Austrālijas dabas resursu attīstības ministrs Toms Koutsanons (Tom Koutsantonis) pat izteicies, ka slānekļa eļļa un degslānekļa gāze no šī brīža kļūs par vienu no galvenajiem aspektiem, lai nodrošinātu valsts enerģētisko neatkarību. Ministrs gan atzina, ka patlaban vēl neesot veikti vajadzīgie aprēķini, lai kļūtu skaidrs, vai eļļas iegūšana Austrālijas dienvidos atklātajās atradnēs varētu būt ekonomiski izdevīga.

Ja valdības veidošanas sarunās iesaistītās partijas līdz pirmdienai, 26.novembrim, nebūs spējušas vienoties par vairākuma atbalstītu Ministru prezidenta amata kandidātu, tad otra iespēja tām vairs netiks dota, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Prezidents neslēpa, ka viņam ir «plāns B», taču neatklāja, kāds tas ir, vien atzina, ka «partijām tas varētu nepatikt». Valsts pirmā persona gan norādīja, ka minētais «plāns B» nekādā gadījumā nav saistīts ar Saeimas atlaišanu.

«Es esmu devis termiņu līdz pirmdienai, lai partijas piedāvā [vairākuma atbalstītu premjera amata kandidātu]. Nu tad zināmā mērā var teikt, ka 26.novembris ir tas kritiskais brīdis. Ja partijas līdz tam nespēs vienoties, tad tām šādas tiesības vispār vairs netiks dotas,» sacīja Vējonis.

Vaicāts par iespējām jaunajā valdībā iekļaut «Saskaņu», prezidents atgādināja, ka neviena cita no parlamentā ievēlētajām partijām nav izteikusi gatavību sadarboties ar «Saskaņu», līdz ar to šāds scenārijs pagaidām neesot iespējams.

Lai aizsargātu patērētājus no ievērojamām izmaksām jaunā gāzes balona iegādē un vienlaikus paaugstinātu iedzīvotāju drošību, kā arī, lai mazinātu gāzes balonu nelegālās aprites pieauguma risku, Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu paaugstināt drošības prasības sarkanajiem gāzes baloniem un atļaut mājsaimniecībām tos lietot līdz 2017. gada beigām.

Pēc sarunām ar gāzes balonu tirgotājiem un tos pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām par viņu gatavību strādāt saskaņā ar jauno gāzes balonu aprites, uzraudzības un kontroles kārtību, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka komersanti, kuri strādā mājsaimniecību segmentā neplāno piedāvāt mājsaimniecībām īstenojamus nosacījumus gāzes balonu nomaiņai.

Pretēji iepriekšējām diskusijām normatīvā regulējuma izstrādes laikā tirgū ir pieejams tikai gāzes balonu iegādes piedāvājums, neparedzot tādas alternatīvas kā noma un bezmaksas maiņa. Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošajiem datiem šobrīd aptuveni 35% no mājsaimniecībām ir gāzes balonu lietotāji, un ļoti liels īpatsvars ir tieši mazturīgo iedzīvotāju segmentā. Tāpat gāzes balonu tirgotāji nav vienojušies ar saviem sadarbības partneriem (piemēram, degvielas uzpildes stacijām) par tālākās sadarbības nosacījumiem, lai ieviestu jauno gāzes balonu aprites regulējumu.

Sarežģītās ģeopolitiskās situācijas dēļ atsevišķu politiķu prātos dzimusi ideja par Eiropas enerģētikas savienību, tomēr praksē šī ideja var izrādīties ļoti grūti realizējama.

Lai mazinātu Eiropas atkarību no Krievijas piegādātās gāzes, ar kuru konflikta eskalācijas gadījumā visādi var būt, Francijas un Polijas vadošie politiķi nākuši klajā ar aicinājumu veidot Eiropas enerģētikas savienību. Pirmais ar šo domu Financial Times padalījās Polijas premjers Donalds Tusks, sakot, ka jāveido vienota Eiropas institūcija, kas iepirktu gāzi visām 28 ES bloka dalībvalstīm. Ja vienai vai vairākām ES dalībvalstīm draudētu gāzes piegāžu pārtraukšana, citas tām palīdzētu, izmantojot «solidaritātes mehānismus». Ideja ir skaista un balstās uz ES banku savienības principu, kam būs vienota uzraudzība, kā arī vienots mehānisms un fonds nestabilo institūciju slēgšanai. Turklāt arī enerģētikā ES ietvaros sadarbība jau notiek – tiek kopīgi iepirkts urāns kodolspēkstacijām. Francijas prezidents Fransuā Olands jau paudis šim ierosinājumam savu atbalstu, arī Lielbritānijas enerģētikas ministrs Eds Deivijs nākamajā G7 samita laikā (Krievija, kā zināms, pēc pēdējiem notikumiem Ukrainā no pasaules lielvaru klubiņa ir izslēgta) gatavojas nākt klajā ar saviem priekšlikumiem Eiropas energoneatkarības veicināšanai. Vācijas kanclere Angela Merkele paudusi drīzāk piesardzīgu atbalstu vienotajiem gāzes iepirkumiem, jo Vācijā šis bizness ir privātu uzņēmumu darbības lauciņš. Un ar to tad arī skaistas politiskās runas beidzas.

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Galvenais, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pieņemtajos noteikumos nebūtu zemūdens akmeņu, kas lielajiem dabasgāzes patērētājiem liegtu reālu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai

To ekspresintervijā DB uzsver a/s Latvenergo valdes loceklis un ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Šī gada 10. septembrī SPRK būtu jāpieņem noteikumi par trešo pušu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai. Kāpēc jums šie noteikumi ir svarīgi?

Interese par trešās puses pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai ir ļoti augsta. Pirmajā šo noteikumu projektā redzējām, ka Latvijā nav paredzēts tā sauktais exit point (izejas punkts, kur ir iespējams saņemt dabasgāzi), bet gan tikai uz Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas robežas. Tā rezultātā Latvijā būtu iespējams tikai dabasgāzes tranzīts. Pēdējā noteikumu versijā parādījās arī exit point Latvijā, tomēr bija uzlikti papildu ierobežojumi, ka šis izejas punkts darbojas tikai tad, ja ir pieņemti gāzes lietošanas noteikumi, kas vēl nav pieņemti. Tas praktiski nozīmēja, ka, pat pieņemot šos trešās puses pieejas noteikumus, Latvijas lietotājiem praktiski nebūtu trešās puses pieejas pie dabasgāzes tīkliem. A/s Latvenergo un Ekonomikas ministrija norādīja, ka šie ir tikai tehniskie noteikumi, kā mēs varam tikt klāt pie dabasgāzes infrastruktūras un to izmantot. Savukārt dabasgāzes lietošanas noteikumi paredz to, ja šeit faktiski darbojas brīvais tirgus, kādā veidā tas funkcionē. Tās ir divas nesaistītas lietas, ko nevajadzētu jaukt kopā.

Vācijas alus darītāji aicinājuši kancleri Angelu Merkeli pārskatīt plānus par slānekļa gāzes ieguvi, brīdinot, ka tas var iedragāt valsts alus nozari.

Alus darītājus pārstāvošā asociācija Brauer-Bund nobažījusies, ka slānekļa gāzes ieguves metode, kuras laikā zemē ar augstu spiedienu tiek pumpēts ūdens un dažādas ķimikālijas, var piesārņot gruntsūdeņus un tādējādi negatīvi ietekmēt nozari, vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph.

Saskaņā ar likumdošanu jeb tā saukto «tīrības likumu (Reinheitsgebot)» Vācijas alus darītājiem dzēriens ir jāgatavo, izmantojot tikai iesalu, apiņus, raugu un ūdeni.

«Ūdenim ir jābūt tīram un vairāk nekā pusei Vācijas alus darītāju ir pašiem savas akas netālu no paredzēto slānekļa gāzes ieguvju vietām. Jūs nevarat būt pilnīgi droši, vai ūdens netiks piesārņots ar ķīmiju un tādēļ mēs aicinām valdību veikt plašākus pētījumus pirms slānekļa gāzes ieguves uzsākšanas šādā veidā,» teikts Vācijas alus darītāju paziņojumā valdībai. Alus darītāji norāda, ka patlaban likumā iekļautie priekšlikumi nav pietiekami, lai aizsargātu nozari.

Slānekļa revolūcija pie augstākām cenām atkal gatava iedegties, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiāli viens no jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) mērķiem, turpinot naftu iegūt paaugstinātos apjomos, kam sekas savukārt ir zemākas melnā zelta cenas, ir nodarīt sāpes ASV slānekļa industrijai. Pastāv daudz spekulāciju, ka kartelis tikai slēpjas aiz šī sava mērķa, kur patiesībā neviena organizācijas valsts nav gatava samazināt savus naftas ieguves apjomus un tādējādi zaudēt tās melnā zelta noieta tirgu un ieņēmumus.

Mazāk runājot par OPEC taktiku, fakts ir tāds, ka tieši uz netradicionālās naftas ieguves rēķina pēdējo gadu laikā ASV ārkārtīgi strauji kāpinājusi savus energoresursu ieguves apjomus. Pieejamie dati liecina, ka šobrīd vidēji dienā ASV vien tiek iegūts jau aptuveni par 3,3 miljoniem barelu vairāk naftas, nekā tas bija nesenajā 2011. gadā. Pamatā par visu šo pieaugumu laikā, kad pasaules ekonomika nīkuļo un pieprasījums pēc melnā zelta aug lēni, atbildīgi bijuši tieši ASV slānekļa naftas ieguvēji. Rezultātā ASV arī pārspējusi Krieviju un kļuvusi par lielāko naftas un gāzes ieguvējvalsti pasaulē (ja rēķina abu resursu ieguvi kopā).

Lielu alternatīvu enerģijas avotu radīšana, protams, varētu samazināt gāzes patēriņu, bet tuvākajā nākotnē lielas izmaiņas nav paredzamas

Tā intervijā saka a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

Kādi būs galvenie izaicinājumi Latvijas gāzes valdes priekšsēdētāja amatā?

Šobrīd galvenais no akcionāru puses izvirzītais uzdevums ir pēc iespējas maksimāli sekmīgi veikt gāzes tirgus liberalizāciju. Īstenot Eiropas Savienības (ES) trešās enerģētikas paketes direktīvu ieviešanu, lai sadalītu Latvijas gāzi atbilstoši jaunajiem tirgus principiem. Tas ir galvenais uzdevums, kas būs jāveic nākamajos trijos četros gados. Un jāsaka, ka tas būs ļoti sarežģīts. Pirmkārt, nevienam nav pieredzes šajā jautājumā. Otrkārt, tas nesīs milzīgas izmaiņas tirgus attiecībās gan starp lielajiem patērētājiem un piegādātājiem, gan arī mājsaimniecībām. Tām, iespējams, mazākā mērā, jo šajā segmentā varētu būt vairāki piedāvājumi un vairāki piegādātāji.

Pagaidām neatklātas ASV kompānijas pārstāvji trešdien ir tikušies ar Lietuvas enerģētikas ministru Arvīdu Sekmoku, lai apspriestu slānekļa gāzes ieguves iespējas Lietuvā, pavēstījusi ministrija, raksta Lietuvas masu saziņas līdzekļi.

Ministrija gan neatklāja kāda tieši kompānija ir izrādījusi interesi par slānekļa gāzes iegūšanu Lietuvā. Tomēr tā norādīja, ka Lietuva turpinās sarunas ar ASV uzņēmumu, jo «ASV ir liels potenciāls un pieredze degslānekļa gāzes ieguvē».

Tā jau ir otrā reize, kad ASV kompānija interesējas par slānekļa gāzes ieguves iespējām Lietuvā.

ASV uzņēmums Cheniere un Klaipēdas Nafta jau ir sākuši sarunas par degslānekļa gāzes piegādi plānotajam sašķidrinātās gāzes terminālim Klaipēdā, kurš tiks pabeigts 2014. gadā.

Lietuvā no slānekļa depozītiem varētu iegūt ap desmit miljoniem kubikmetru gāzes, paskaidroja Lietuvas ministrs.

Terorisma un draudu līmenis Latvijā nav mainījies un joprojām ir zems, šodien pēc Nacionālās drošības padomes sēdes sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Vējonis šodien žurnālistiem sacīja, ka Latvijas drošības dienesti patlaban strādā pastiprinātā režīmā. «Mēs kontrolējam situāciju,» sacīja Vējonis.

Prezidents atgādināja, ka Latvijas drošības dienesti aktīvi sadarbojas arī ar citu valstu, tostarp Francijas drošības dienestiem.

Atskatoties uz Parīzē notikušo traģēdiju, Vējonis uzsvēra, ka kategoriski nosoda teroristisko uzbrukumu sēriju un tādas rīcības nav attaisnojamas.

«Kopā visiem spēkiem jācīnās pret ekstrēmismu. Terorisms ir ļoti nopietns izaicinājums,» uzsvēra Vējonis.

Vējonis sacīja, ka, iestājoties par drošību un demokrātiskām vērtībām, tātad - pret Islāma valsti, jāapzinās, ka drošības situācija var mainīties. «Diemžēl Eiropā tie nav vienīgie plaša mēroga teroristiskie akti. Tāpēc mums jābūt gataviem sevi aizsargāt, ja tas ir nepieciešams,» uzsvēra prezidents.

No Krievijas un Ķīnas noslēgtā «gadsimta gāzes līguma» viennozīmīgi ieguvēji ir ķīnieši, pārējiem jākoncentrējas uz diversifikāciju, rēķinoties ar izmaksu pieaugumu.

Ukrainas krīzes dēļ radies saspīlējums Krievijas un Rietumvalstu attiecībās novedis pie likumsakarīga iznākuma– vairāk nekā desmit gadus ilgušās Krievijas un Ķīnas sarunas par gāzes piegādēm rezultējušās ar parakstītu līgumu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins panākto darījumu izcēlis kā lielu ģeopolitisku uzvaru, kura finansiālo apmēru dažādu valstu eksperti novērtējuši uz 400 miljardiem ASV dolāru.

Putina motivācija ir skaidra – ir slikti būt atkarīgam no viena gāzes noņēmēja, šajā gadījumā Eiropas, uz kurieni Krievija līdz šim eksportēja vairāk nekā 70% no savas dabasgāzes. Īpaši gadījumā, ja šis lielākais klients arvien noteiktāk izrāda pretošanos līdzšinējam sadarbības modelim. Ķīnas motivācija arī ir skaidra – līdz šim ķīnieši par gāzi bija spiesti maksāt gandrīz divreiz augstāku cenu nekā Eiropa, kamēr Krievijas gāzes līgums ķīniešiem nodrošinās, iespējams, pat nedaudz zemāku gāzes cenu nekā pašlaik Eiropā. Tiesa, Krievijas gāzi ķīnieši varēs reāli izbaudīt tikai pēc gadiem pieciem – vispirms vēl jāizbūvē ap 70 miljardu dolāru vērts gāzes vads, kur lauvas tiesu no izmaksām apņēmusies segt Krievija. Tiek lēsts, ka Krievijai šis Ķīnas līgums nesīs ne tikai lielus izdevumus, bet var radīt pat zaudējumus, ko paaugstinātu tarifu veidā nāktos segt Krievijas iedzīvotājiem. Tam savukārt var sekot pieaugoša iedzīvotāju neapmierinātība, kuras apmēru un sekas pagaidām ir grūti prognozēt.