Neapmierināti ar valdības vēlmi aplikt ienākumus no elektrības pārdošanas ar nodokli, uzņēmēji vērsušies Eiropas Komisijā ar lūgumu uzsākt pārkāpumu procedūru pret Latviju.

Vēstuli ar šādu ierosinājumu nosūtījusi Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācija, kurā apvienojušies elektroenerģijas ražotāji, kas šogad saražos aptuveni 190 000 MWh elektroenerģijas, kas ir trešā daļa no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma, neskaitot a/s Latvenergo un citu lielo koģenerācijas staciju izstrādi.

Neredz citu iespēju

«Latvijā valsts amatpersonas mūs nedzird, mūsu argumentus ignorē, cenšoties pieņemt subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumu, kas darbosies ar atpakaļejošu spēku un radīs zaudējumus šajā biznesā strādājošajiem,» tā uz jautājumu, vai citas iespējas, kā cīnīties pret SEN ieviešanu, vairs nav, atbild Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas vadītājs Jānis Timma. Viņš atgādina, ka viens no nosacījumiem, lai Latvijā ieviestu SEN bija vajadzīga Eiropas Komisijas piekrišana, taču neesot ziņu, ka tāda būtu saņemta. «Tāda dīvaina politika – kad vajag kaut ko ātri pieņemt, tad kā arguments skan, ka tā ir ES prasība un Latvijā neko te vairs nevar izdarīt, taču SEN gadījumā nezin kādēļ Latvija ES atļauju negaida un cenšas steidzīgi ieviest jaunu diskriminējošu nodokli, jo samazināt iepirkuma tarifu jau strādājošajām stacijām neriskē,» sašutis ir J. Timma. Pēc asociācijas vadītāja domām SEN ir izdomāts kā instruments, lai koģenerācijas stacijām atņemtu naudu, un tas ir kā sods, kaut arī nodoklis būtībā nevar būt soda instruments. Jāatgādina, ka savulaik Windau lietā Latvijai par lēmumu pārtraukt iepriekš solīto atbalstu – elektroenerģiju iepirkt par dubulto tarifu – nācās ne tikai samaksāt Zviedrijas Nykomb Synergetics Technology Holding AB 1,6 milj. Ls kompensāciju, bet arī par solīto dubulto tarifu elektrību iepirkt līdz 2007. gada rudenim.

Auditori apturējuši valsts a/s Latvijas valsts meži koksnes FSC sertifikātu, kas var apdraudēt koksnes eksportu uz tādām valstīm kā Lielbritānija un Nīderlande.

«Mani kā komersantu priecē doma, ka esam teju vai vienīgie, kuri Latvijā, neimportējot no Krievijas, Igaunijas vai Baltkrievijas sertificētiem mežiem, varam piedāvāt koksni ar FSC sertifikātu, taču apbēdina fakts, ka valsts nespēj apsaimniekot mežus, balstoties uz trīs ilgtspējas pamatiem— videi draudzīgi, sociāli taisnīgi un ekonomiski pamatoti,» SIA Meža īpašnieku konsultatīvais centrs direktors Gundars Skudriņš

Ja netiek uzlabota FSC sertifikācijas kvalitāte, tad neredzu jēgu šādam procesam, tā a/s Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Nākamajā gadā eirozonas bankas uzņēmējiem kredītos izsniegs 4,6 miljardus eiro, kas ir par 3,8% vairāk nekā pērn, liecina jaunākais EY (agrāk - Ernst&Young) finanšu sektora pētījums Eurozone Financial Services Forecast.

Pētījums atklāj, ka ekonomikas izaugsmes atgriešanās eirozonas ekonomikā stiprinās banku kreditēšanas apjomu pieaugumu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām. Uzņēmējdarbības kreditēšanas pieaugums atsāksies jau šogad pēc septiņu ceturkšņu samazinājuma, kas skaidri parāda pieprasījuma atgriešanos eirozonas finanšu sektorā.

Pētījumā norādīts, ka tuvākajā laikā augs arī patēriņa kreditēšanas apjomi mājsaimniecībām, kur galvenie izaugsmes dzinēji būs Vācija un Francija, kur pieaugums sasniegs attiecīgi 3% un 2,6%. Vienlaikus augs arī hipotekārā kreditēšana, kas jau šogad ir atguvusies Vācijā, Francijā un Nīderlandē un nākamgad atsāks izaugsmi arī Itālijā.

Šobrīd Latvijas iedzīvotāju parādi par siltumu sasnieguši jau 42 milj. Ls. Tas liecina, ka cilvēki nevar samaksāt par patērēto siltumu, un šis varētu būt pirmais gads, kad vairākām daudzdzīvokļu mājām apkure netiks pieslēgta, norāda bijusī SPRK vadītāja Valentīna Andrējeva.

«Es domāju, ka te ir jāpastrādā pašvaldībām, jo regulatora uzdevums nav cīnīties ar parādiem. Patlaban izskatās, ka siltumtarifi uz jauno apkures sezonu vēl pieaugs un tas nozīmē, ka tā būs grūtāka. Parasti katru gadu iedzīvotāji vasarā atmaksā parādus, bet šogad acīmredzot situācija ir grūtāka, jo tas nav noticis. Tas liecina, ka uz oktobri tie tā arī netiks atmaksāti,» V.Andrējeva skaidroja LNT raidījumā 900 sekundes.

Pēc viņas domām, pareizais solis būtu mazināt nodokļus. Diez vai tas jau būtu iespējams ar nākamo gadu, bet perspektīvā valdībai pie tā jāstrādā.

Runājot par tendencēm pasaulē, ir sarežģīti prognozēt, kā būšot ar cenām, kā zināms, tas atkarīgs no akciju tirgiem, no tā, kas notiek ekonomikā. Pašlaik naftas cenas samazinās un varētu prognozēt, ka dolāra kurss vājināsies pret eiro un nākotnē cenas varētu mazināties, atzīmēja bijusī SPRK vadītāja.

Vasarā karstā ūdens tarifi Rīgā varētu sadārdzināties par 30 %, bet rudenī siltumenerģijas tarifi varētu pieaugt par 10 – 15 %.

To šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs. Skaidrojot sadārdzinājuma iemeslus, viņš atzina, ka siltumtarifi tieši saistīti ar gāzes cenu, ko pērk no Krievijas un tā ir tieša korelācija - jo augstāk cena uz gāzi, jo augstāki tarifi un otrādi. Turklāt jāņem vērā, ka tikai aptuveni 2 % siltumenerģijas Rīgā tiek ražotas, izmantojot alternatīvās metodes.

N. Ušakovs piekrīt, ka komunālo maksājumu parādnieku skaits ir liels, taču Rīgas dome varot aktīvāk veicināt siltināšanas programmas. «Mēs nevaram ietekmēt tarifus, jo tie saistīti ar gāzes cenu. Bet mēs varam veicināt patēriņa samazināšanos, tas nozīmē, siltināsim mājas un patērēsim mazāk siltumenerģijas,» klāstīja Rīgas mērs.

Šajā un nākamajā gadā pasaules ekonomika augs lēnāk, ko bremzēs tādu jaunattīstības valstu ekonomikas atdzišana kā Indija un Brazīlija, prognozē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Šajā gadā pasaules ekonomika visdrīzāk augs par 2,7%, bet nākamajā gadā – par 3,6%. Maijā OECD prognozēja, ka ekonomika šajā gadā augs par 3,6%, bet nākamgad - par 5,8%.

«Lielai daļai jaunattīstības valstu ekonomiku ir nestabils pamats, tādēļ tās vairs nevar augt tāpat kā agrāk,» atsaucoties uz OECD galveno ekonomistu Pjēru Karlo Padoanu, raksta Bloomberg. «Tās bija nozīmīgs dzinējs pasaules ekonomikai sliktajos laikos. Tagad situācija ir pilnīgi pretēja,» viņš uzsvēris.

Pasaules ekonomikas izsaugsmes prognožu pazemināšana kārtējo reizi atgādina, cik pasaules ekonomika ir ievainojama piecus gadus pēc Lehman Brothers sabrukuma. Kaut arī eirozonas ekonomika ir izgājusi no recesijas, OECD norāda, ka Eiropas Centrālajai bankai ir jāskatās, kā mīkstināt politiku vēl vairāk, savukārt ASV Federālo Rezervju sistēmai jāsaglabā labvēlīga monetārā politika vēl kādu laiku, pirms tā sāk monetārās stimulēšanas programmas bremzēšanu.

Šogad pasaules ekonomikas izaugsmes dzinulis atkal būs Āzijas valstu ekonomikas, kuras gan augs nedaudz mazāk straujos tempos kā pagājušajā gadā, liecina Reuters 500 ekonomistu aptauja.

Kopumā aptaujātie ekonomisti sagaida, ka pasaules ekonomikas izaugsme šogad būs nedaudz lēnāki nekā pagājušajā gadā un sasniegs 4,2%. Tikmēr 2012. gadā pasaules ekonomika augs par 4,3% (aptaujas rezultātu mediāna). Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā globālā ekonomika salīdzinājumā ar 2009. gada auga par aptuveni 4,7%, rakta Reuters.

«Kopumā pasaules ekonomikas izaugsmes iespējas šogad vērtējamas samērā cerīgi. Tam pamatā ir viedoklis, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme efektīvi vadīs pārējo Āzijas valstu izaugsmi, kas dažos veidos pozitīvi ietekmēs arī Rietumvalstis, jo pieaugs to eksporta apjomi,» klāsta Lloyds Bank analītiķi.

Pasaulē šogad turpināsies spēcīga izaugsme, kas nāks par labu Latvijas eksportētājiem, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

«Tomēr ir pieauguši ārējie riski. Bažas rada protekcionisms, proti, ASV prezidenta Donalda Trampa retorika, kas var apgrūtināt globālo tirdzniecību un negatīvi ietekmēt pasaules un attiecīgi arī Latvijas ekonomikas izaugsmi. Līdz ar ekonomikas izaugsmi arī ECB mazina ekonomikas stimulēšanas pasākumus, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta. Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam esam samazinājuši no 4.2% uz 3.0%. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pērnā gada pēdējā ceturkšņa izaugsme – īpaši investīciju jomā – bija lēnāka, nekā cerēts. Otrkārt, šogad turpinās sarukt nerezidentu klientiem sniegto finanšu pakalpojumu apjoms, un tas notiks straujāk, nekā domājām janvārī. Kopumā Latvijā izaugsme būs gana plaša un strauja. Darba tirgus turpinās uzsilt, augs praktiski visas nozares, izņemot finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus, kas līdzīgi kā pērn, turpinās sarukt,» , stāsta Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Latvijas ekonomikā šogad turpināsies strauja izaugsme, un to sajutīs arvien vairāk iedzīvotāju, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Eiro zonas izaugsme pērn sasniedza šī biznesa cikla straujāko tempu, kas, ciklam nobriestot, kļūs nedaudz lēnāks. Izaugsme 2018.-2019. gadā būs ap 2.3-1.9%, un to vēl arvien balstīs ECB stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes. Krievijas ekonomika augs par 2.3-2.0%. Mājokļa cenu korekcija, kas pēc vairākus gadus spēcīgās izaugsmes pērn iesākās Zviedrijas un Norvēģijas lielajās pilsētās, šogad turpināsies. Straujš pieprasījuma kāpums pasaulē ļauj audzēt eksportu un kompensēt kritumu mājokļu būvniecībā. Noskaņojums ir uzlabojies, mājsaimniecību patēriņš turpina augt, un abās ekonomikās 2018. gadā joprojām prognozējam robustu izaugsmi. Līdz ar to būtisku negatīvu ietekmi no šīs korekcijas uz Latvijas eksportu neredzēsim.

Latvijas ekonomika šogad augs būtiski lēnāk nekā pērn. Luminor prognozes liecina, ka IKP šogad pieaugs par 2,6%, bet nākamgad – par 1,9%. Krasi atšķirīga izaugsme šogad būs reģionos. Rīga un tās tuvākā apkārtne aug un augs ļoti strauji, bet citviet Latvijā situācija būs kontrastaina, atkarībā no eksporta specializācijas. Savukārt pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība. Lai gan SVF prognozes norāda uz mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu turpmākos divos gados, iespējams arī atšķirīgs scenārijs.

Lai gan šobrīd ekonomika Latvijā aug lēnāk, un nākamgad visdrīzāk vēl piebremzēsies, turpmākajos gados ir ļoti iespējams paātrinājums. Sagaidāms, ka 2021. gadā IKP pieaugums atkal būs ap 3%, bet turpmākajos divos gados izaugsme varētu kļūt vēl straujāka. Pirmajā ceturksnī izaugsme bija lēnāka īslaicīgu apstākļu dēļ, bet otrā ceturkšņa notikumi jau liek būt pesimistiskākiem par šī gada izskaņu un arī nākamo gadu. Vilšanos šogad radīja galvenokārt attīstības bremzēšanās dažās nozarēs, kurās situācijas pasliktināšanas bija gaidīta, bet ne tik strauja – meža nozarē, tranzītā, celtniecībā.

Pasaules ekonomikā valda nenoteiktība

Šobrīd bieži dzird vārdus – pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība, jo ļoti neprognozējama ir ASV tirdzniecības politika. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu no 2020. līdz 2021. gadam. Tomēr jāapzinās, ka ir iespējams arī diezgan atšķirīgs scenārijs. ASV izaugsme ir palēninājusies, bet situācija tur joprojām ir diezgan labvēlīga, arī bremzēšanās Ķīnā ir pakāpeniska. Daudz riskantāks ir eirozonas stāvoklis, kuras rūpniecība ir recesijā. Tomēr patērētāju noskaņojums joprojām ir optimistisks, kas ļauj uzturēt mērenu IKP pieaugumu

Ar viedā dārza palīdzību vienīgais darbs zaļumu audzēšanā ir izaugušā lociņa vai zemenes noplūkšana

Pieņemoties spēkā «zaļuma vilnim», dārzeņu un garšaugu audzēšana paša dārzā atkal ir modē. Turklāt tagad, pateicoties tehnoloģiskiem risinājumiem, pie kvalitatīviem, sulīgiem zaļumiem viegli var tikt arī pilsētnieki, kuriem nav sava dārziņa un pat ne balkona.

Lociņu, diļļu un citu zaļumu audzēšana mājās parasti saistās ar puķu kasti uz saulainākās palodzes, piemērotākās augsnes iegādi un regulāru laistīšanu, gaidot, kamēr no zemes izlīdušais vārgais dīglis pārvērtīsies leknā ēdienā. Nākotne izskatās pavisam citāda. Futurulogi uzbūruši ainas, kurās dārzeņu audzētavas no laukiem pārceļas uz pilsētu ēku jumtiem, un šajos dārzos vispār nav zemes. Augi laiž saknes īpašā maisījumā un uzsūc no tā nepieciešamās barības vielas. Tā pasaulē plānots saīsināt loģistikas ķēdi, piegādājot pārtiku aizvien pieaugošajam pilsētnieku skaitam.

ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) pārstāvji nolēmuši samazināt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu par 10 miljardiem ASV dolāru – līdz 75 miljardiem dolāru.

Šādi nolemts, ņemot vērā, ka ASV ekonomika piedzīvo izaugsmi, un jaunākās prognozes liecina, ka tā augs vēl straujāk. Tāpat tiek gaidīts, ka augs darbā pieņemto darbinieku skaits.

Tādējādi, sākot no janvāra, aktīvu iepirkumu ikmēneša programma būs 75 miljardi dolāru līdzšinējo 85 miljardu dolāru vietā. Ja ekonomika augs tādā tempā, kā prognozē FRS, aktīvu iepirkumu programmu varētu noslēgt nākamajā gadā, uzsvēris FRS vadītājs Bens Bernanke.

Ja ekonomika turpinās uzlaboties, centrālā banka varētu samazināt aktīvu iepirkumu programmu katrā sanāksmē. Viņš gan neizslēdza iespēju, ka varētu tikt ieturēta pauze, ja ekonomikas izaugsme sāk bremzēt, vai arī samazināt programmu ātrāk, ja ekonomika augs straujāk.

Neskatoties uz globālās nenoteiktības un negatīvo risku plīvuru, pērn Eiropas ekonomika ir augusi spējāk, nekā gaidīts, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pašlaik noskaņojums ir diezgan labs un liek domāt, ka arī nākamgad izaugsme varētu būt diezgan solīda. Bet riski saglabājas – neziņa par Trampa īstenoto politiku, vēlēšanas Eiropā, Brexit ietekme, ģeopolitiskā situācija. Izaugsme Eiropā Latvijai nozīmē augošus eksporta tirgus, kas kopā ar Eiropas Savienības fondu projektu straujāku ieviešanu un investīciju aktivitātes kāpumu sekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi. Investīcijas izcels no krīzes būvniecību, kas veidos jaunas darba vietas. Bezdarbs saruks straujāk, un spiediens uz algām pastiprināsies. Ekonomikas izaugsmes zemākais punkts jau ir aiz muguras, un šajā un nākamajā gadā ekonomikas izaugsme būs ap 3%, kas ir turpat divreiz straujāka nekā pērn. Tomēr mēs varam un mums vajag augt straujāk. Ekonomikas vārgums pērn ir kārtējo reizi apstiprinājis, ka bez kvalitatīviem uzlabojumiem izaugsme būs vārga. Aktivitātes augstākajā izglītībā un valdības uzstādījums jau pavasarī izlemt nodokļu politikas nākotni mudina cerēt, ka ledus ir mazliet iekustējies, bet īstā ledus iešana vēl priekšā.

Ilgus gadus kaņepes bija aizmirsts augs, bet pēdējā laikā tās atgūst savu agrāko spozmi un ir pieejami ne vien to riekstiņi un eļļa, bet arī proteīns, šokolāde, konfektes un pat siers

«Kaņepes ir saprotams augs, kas tradicionāli nāk no mūsu reģiona un bija populārs mūsu vecvectēvu laikā. Tagad tas atgriežas, turklāt visā Eiropā,» stāsta Ivars Auziņš, SIA Transhemp (zīmols Ramans) valdes loceklis. Uzņēmuma sortimentā ir kaņepju proteīns, šķiedrvielas un eļļa; pircēju vidū populārākie produkti ir tieši proteīns un eļļa. I. Auziņš pieļauj, ka tas saistīts ar dzīvesveidu – cilvēki vairāk sēž un mazāk kustas, tāpēc ir aktuāls jautājums par ķermeņa svaru, pareizu uzturu, un cilvēki meklē produktus, kas var pabarot un ir vērtīgi. Ir vairākas tendences, kas šobrīd vērojamas paralēli, – informācija kļūst pieejamāka, cilvēkiem ir jau pieminētais mazkustīgais dzīvesveids, taču viņi domā, ko ēst. Vienlaikus pieaug cilvēku rocība, izglītotība un viņi meklē labāku pārtiku.

Jaunie elektroenerģijas sadales tarifi paaugstinās lielo ražojošo, energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju, kuri elektrību izmanto efektīvi, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē sacīja sadales operatora AS "Sadales tīkls" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Saskaņā ar "Sadales tīkla" sniegto informāciju ražojošiem uzņēmumiem, ar pieslēgumu vidsprieguma līnijai, 500 kilovatu (kW) pieslēguma jaudu un elektrības patēriņu 70 000 kilovatstundas (kWh), sadales tarifs no 1.jūlija samazināsies par 4%, salīdzinot ar esošo tarifu.

Uzņēmumam ar pieslēgumu zemsprieguma kopnēm, 400 ampēru jaudu un elektrības patēriņu 5000 kWh mēnesī, tarifs augs par 6%, bet nelieliem uzņēmumiem ar trīs fāžu, 40 ampēru pieslēgumu zemsprieguma līnijai, elektrības patēriņu 600 kWh mēnesī, tarifs augs par 2%.

Tāpat Sarkane informēja, ka lielākajai patērētāju grupai - dzīvokļiem ar patēriņu līdz 100 kWh mēnesī un vienas fāzes pieslēgumu sadales tarifs pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro. Šī ir lielākā patērētāju grupa ar 576 000 pieslēgumu.

SEB samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim un nākamajam gadam, liecina jaunākais bankas «Nordic Outlook» apskats.

Bankas eksperti prognozē, ka šogad Latvijas ekonomika augs par 3,7% pretstatā iepriekš lēstajiem 4,1%, bet 2019.gadā - par 3,5% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,7%.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognozes šim un nākamajam gadam Latvijā nav mainītas un joprojām ir attiecīgi 2,7% un 2,5%.

SEB norāda, ka Latvijas ekonomika turpina uzradīt plašu IKP izaugsmi, kas ievērojami pārsniedz tendences. Neskaidrības saistībā ar «ABLV Bank» problēmām ietekmēs ekonomikas izaugsmi, taču šī ietekme būs neliela. Banka arī prognozē, ka bezdarbs valstī šogad un nākamgad kopumā samazināsies par diviem procentpunktiem, 2019.gadā veidojot 6,8%.

Jaunākais «Nordic Outlook» apskats liecina, ka SEB nav mainījusi IKP pieauguma prognozes abiem gadiem gan Lietuvai, gan Igaunijai. SEB joprojām sagaida, ka Lietuvas ekonomika šogad augs par 3,2%, bet nākamajā gadā - par 3%, savukārt gada vidējā inflācija Lietuvā šogad joprojām lēsta 2,8% apmērā, bet nākamajā gadā - 2,5% apmērā.

Patlaban ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā valda satraukums mājsaimniecību kvalitātes granulu pircēju vidū, jo brikešu un granulu cena gada laikā ir dubultojusies, sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Pēc viņa teiktā, satraukuma pamatā ir pieņēmums, ka granulu cenas vēl kāps, un tādēļ, sākot ar aprīli, jau tiek iegādāti krājumi nākamajai apkures sezonai.

Tāpat Klauss norāda, ka nekad iepriekš tik agri nav bijis pieprasījums veidot krājumus jau nākamajai ziemai, un likumsakarīgi arī ražotāji nebija gatavi šādam pieprasījuma pieplūdumam. Tādēļ izteikt cenu prognozes ir sarežģīti. Ja cenu noteiktu tikai izmaksu faktori, tad būtiskam cenu turpmākam pieaugumam it kā neesot pamata.

"Tomēr tirgus placī cenu ļoti ietekmē pircēja un patērētāja "emocijas" un, ja pircējam ir pārliecība, ka cenas tikai augs un tādēļ par jebkuru cenu ir jāpērk šodien, tad visticamāk cenas arī augs," apgalvo Klauss.

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Eirozonas ekonomika šogad augs par 1%, bet 2011. gadā reģionā IKP palielināsies par 1,5%, atklājusi aprīļa Reuters aptaujāto analītiķu aptauja (rezultātu mediāna).

Jāpiebilst, ka iepriekšējā mēnesī vairums analītiķu prognozēja, ka šogad eiro zonas ekonomika augs ātrākos tempos - par 1,2%. Tikmēr 2011. gada izaugsmes prognozes aprīlī palika tādas pašas kā martā. Inflācija reģionā šā gada skatījumā būšot vidēji 1,3%. Savukārt 2011. gadā tā nedaudz pakāpšoties līdz vidēji 1,4%. Savukārt bezdarba līmenis 2010. gadā 2010. gadā kāps līdz vidēji 10,3%, 2011. gadā – 10,4%.

Lielākā daļa analītiķu sagaida, ka eiro bāzes likme tiks celta tikai 2011. gada pirmajā ceturksnī, kad tā sasniegs 1,25%. Tikmēr iespēja, ka kāda eiro zonas valsts varētu kāda iemesla dēļ atstāt monetāro savienību esot tikai 5%.

Sagaidāms, ka Eiropas ekonomika 2019. gadā augs septīto gadu pēc kārtas, un tam vajadzētu attiekties uz visu dalībvalstu ekonomiku, prognozē Eiropas Komisija.

Gada pirmajā ceturksnī izaugsme eirozonā bija lielāka nekā tika sagaidīts, jo bija vērojami tādi pagaidu faktori kā, piemēram, maigi ziemas apstākļi un vieglo automobiļu pārdošanas apjomu pieaugums. To veicināja arī fiskālās politikas pasākumi, kas palielināja mājsaimniecību izmantojamos ienākumus vairākās dalībvalstīs. Tomēr Eiropas ekonomikas īstermiņa perspektīvu aptumšo ārējie faktori, tostarp spriedze globālās tirdzniecības attiecībās un ievērojama politikas nenoteiktība. Šī situācija tāpat kā līdz šim nelabvēlīgi ietekmē uzticēšanos apstrādes rūpniecībai, ko visvairāk ietekmē starptautiskā tirdzniecība, un tā varētu vājināt izaugsmes perspektīvas līdz gada beigām.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nākamgad varētu būt aptuveni 5%, pieļāva DnB Nord bankas analītiķis Pēteris Strautiņš.

Viņaprāt, Finanšu ministrijas (FM) prognoze, ka IKP 2011.gadā augs par 3,3%, ir piesardzīga, taču tajā pašā laikā Strautiņš uzsver, ka, lai arī prognozē kāpumu par 5%, budžeta veidošanā viņš balstītos uz zemāku prognozi, kas būtu starp 4% un 5%.

Strautiņš domā, ka eksports augs straujāk nekā FM prognozēs, kas pieņem, ka attīstība eksporta sektoros gadu mijā gandrīz apstāsies un eksporta pieaugums nākamgad būs gandrīz tikai uz bāzes efekta rēķina.

"Man ir ļoti grūti noticēt šādam scenārijam, pat ievērojot to, ka pasaules ekonomikas pieaugums nākamgad, visdrīzāk, būs lēnāks nekā šogad. Nevar pilnīgi izslēgt šādu varbūtību, taču budžeta prognozes ir jāveido uz piesardzīgiem, ne galēji pesimistiskiem pieņēmumiem," saka Strautiņš.

2021. gads energoapgādes nozarē līdztekus prognozētajam nesis arī iepriekš neparedzētus izaicinājumus. Atbilstoši prognozēm šogad turpināja strauji augt uzstādīto saules paneļu un reģistrēto elektroauto skaits, paplašinājās arī uzlādes staciju tīkls.

Elektrifikācijas pieaugums un tautsaimniecības pārkārtošanās pēc Covid-19 ierobežojumu izraisītās sabremzēšanās atspoguļojusies kopējā elektroenerģijas patēriņā. Dažādu ekonomisku, vides un ģeopolitisku faktoru izraisītā energoresursu cenu krīze mobilizējusi valdību meklēt iedzīvotāju un uzņēmēju atbalsta mehānismus, vienlaikus aktualizējot jautājumu par gudru un līdzsvarotu atjaunīgo energoresursu attīstības politiku šādu risku mazināšanai nākotnē.

Nepieciešamība pāriet uz zaļas enerģijas ražošanu un izmantošanu arī turpmāk kāpinās elektrības patēriņu, līdztekus tam arvien straujāk mainīsies patērētāju paradumi. No pasīviem patērētājiem daļa kļūs par aktīviem klientiem tādā izpratnē, ka vairs ne vien lietos tirgotāju pārdoto elektrību, bet to ražos arī paši savam patēriņam, ieviešot mikroģeneratoru, vai, piemēram, izvēlēsies pielāgot savus patēriņa paradumus pretēji kopējā pieprasījuma pīķa stundām.

Saistībā ar bažām par Eiropas ekonomikas attīstību Vācijas Centrālā banka ievērojami samazinājusi Eiropas lielākas ekonomikas izaugsmes prognozi 2013. gadam – no 1,6% līdz 0,4%, ziņo pasaules mediji.

Vācijas Centrālā banka Bundesbank tāpat samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozi 2012. gadam līdz 0,7%. Šā gada jūnijā Bundesbank paredzēja, ka Vācijas ekonomika šogad augs par 1%.

Savukārt Vācijas valdības eksperti paredz, ka šogad valsts ekonomika augs par 0,8%, bet nākamgad – par 1%. Iepriekš valdība prognozēja, ka ekonomika 2013. gadā augs par 1,6%.

Pēdējos ceturkšņos Vācija ir bijusi eirozonas ekonomikas vilcējspēks, tomēr ekonomisti paredz, ka turpmākajos ceturkšņos Eiropas lielākā ekonomikas izaugsme apstāsies vai pat tā piedzīvos lejupslīdi. Bundesbank paredz, ka Vācijā bezdarba līmenis no 6,8% šogad palielināsies līdz 7,2% nākamgad, ziņo Wall Street Jornal.

Degvielas cenu pieaugums palielinās uzņēmumu izmaksas un esošās pakalpojumu cenas pie augstām degvielas izmaksām ilgi noturēt nevarēs, atzīst Saldus novada uzņēmēji.

Inženierkomunikācijas projektēšanas un izbūves kompānijas SIA Energoavots valdes loceklis Gatis Vanags norādīja, ka degvielas cenas ir sasniegušas kritisko punktu. Vanags lēsa, ka degvielas cenu pieaugums ietekmēs arī uzņēmuma izmaksas, kas augs proporcionāli tam, par cik kāps degvielas cenas.

Arī saldējuma Druva ražotāja AS Druvas pārtika valdes priekšsēdētājs Aldis Ošenieks uzsvēra, ka saistībā ar degvielas cenām drīz būs sasniegta sarkanā līnija. «Pagaidām loģistikas kompānijas notur veco cenu, bet notiek sarunas, ka esošās pakalpojumu cenas nevarēs ilgi noturēt, ja degvielas cenas augs. Tas attiecīgi nozīmē, ka augs arī mūsu izmaksas,» teica Ošenieks, atzīstot, ka pagaidām nevar pateikt, par cik varētu augt Druvas pārtikas izmaksas.

Latvijā tuvākajos divos līdz trīs gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1000 eiro, pirmdien, prezentējot jaunāko bankas «Nordic Outlook» apskatu, sacīja «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņš teica, ka atalgojums Latvijā turpina kāpt, un vidējo bruto darba algu 1000 eiro Latvija varētu sasniegt jau šā gada otrajā vai trešajā ceturksnī. Savukārt divu līdz trīs gadu laikā neto darba alga valstī varētu sasniegt 1000 eiro.

Gašpuitis atzīmēja, lai arī visās nozarēs Latvijā ir algu kāpums, saskaņā arī uzņēmēju aptaujām darba samaksu plāno palielināt tikai aptuveni 40% Latvijas uzņēmēju.

Pēc viņa teiktā, Latvijā tuvākajos gados ir sagaidāms straujāks algu kāpums nekā abās pārējās Baltijas valstīs, jo Latvijā šogad vidējās bruto algas pieaugums prognozējams 8,3% apmērā, bet 2019.gadā - 7,2% apmērā. Savukārt Igaunijā vidējās bruto algas pieaugums šogad prognozējams 5,8% apmērā, kamēr nākamgad - 5,3% apmērā. Lietuvā vidējās bruto algas pieaugums šogad un nākamgad prognozējams 7% apmērā. Viņš piebilda, ka Igaunijā algu kāpums līdz šim ir bijis tik straujš, ka atsevišķās nozarēs uzņēmēji varētu pamest valsti, lai dotos strādāt tur, kur ir zemākas darbaspēka izmaksas.