Slovēnijas bankām, visticamāk, būs vajadzīgs lielāks finansējums nekā valsts centrālās bankas prognozētie 1,2 miljardi eiro.
Finanšu krīzes piemeklētā valsts veikusi banku stresa testu, ko pieprasījusi Eiropas Komisija. Pārbaudēm pakļautas desmit valsts lielākās kredītiestādes. Pirmajiem stresa testa rezultātiem vajadzētu būt zināmiem jau septembrī un prognozējams, ka jau oktobrī Slovēnijas bankas varētu sākt saņemt valsts palīdzību.
«Galīgajiem aprēķiniem būs jāpagaida līdz tiks saņemta banku aktīvu kvalitātes pārbaude un stresa testu rezultāti. Iespējams, ka būs nepieciešams papildus finansējums, atkarībā no nākotnes prognozēm, kā arī saistībā ar uzkrātajiem «sliktajiem kredītiem»,» sarunā ar Bloomberg atzinis Banka Slovenije iekšējās uzraudzības vadītājs Matejs Krumbergers.
Stresa testa ietvaros tiek pārbaudītas desmit Slovēnijas bankas - Nova Ljubljanska Banka (NLB), Nova Kreditna Banka Maribor (NKBM), Abanka Vipa, Banka Celje, Gorenjska Banka, Probanka, Factor Banka, Unicredit Banka Slovenija, Hypo Alpe Adria Bank un Raiffeisen Banka.
Gada pirmajā ceturksnī Slovēnijas iekšzemes kopprodukts (IKP) gada griezumā samazinājies par 4,8%. Ekonomikas kritums gada pirmajos trijos mēnešos bijis lielāks nekā iepriekš cerēts, tādējādi pastiprinot spiedienu uz valsti, kas pūlas izvairīties no vēršanās pie starptautiskajiem aizdevējiem.
Maijā Slovēnijas valdība nāca klajā ar ekonomisku pasākumu programmu, kurai vajadzētu palīdzēt izvairīties no starptautiskā aizdevuma lūgšanas. Programmā valsts valdība apņēmusies veikt banku sektora rekonstrukciju, palielināt nodokļus un īstenot valsts īpašumu privatizāciju. Slovēnija iecerējusi par diviem procentiem palielināt pievienotās vērtības nodokli (no 20% līdz 22%) un izpārdot 15 valsts īpašumus.
Reaģējot uz problēmām Slovēnijas ekonomikā, starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazināja šīs valsts kredītreitingu no Baa2 līdz Ba1, tādējādi tas «iekritis» tā sauktajā «miskastes» reitingu zonā.